Patlaban Latvijā 44% radīto atkritumu tiek apglabāti, bet līdz 2035. gadam drīkstēs apglabāt tikai 10% atkritumu. Savukārt 65% atkritumu plānots pārstrādāt un atlikušos 25% novirzīt reģenerācijai jeb sadedzināšanai.
Īsumā:
Kāpēc izmaiņas nepieciešamas
Pret jaunām atkritumu dedzināšanas rūpnīcām tuvu apdzīvotām vietām protestē iedzīvotāji. Taču KEM pārstāve Līga Kurevska Saeimas Vides apakškomisijai pauda, ka atkritumu aprites ciklā ir nepieciešams ietvert arī dedzināšanu, lai sasniegtu minētos mērķus.
“Mums, salīdzinājumā ar Eiropu, atkritumu reģenerācija ir viens no mazākajiem īpatsvariem, tie ir tikai 3% šajā brīdī,
kā redzam, Eiropas vidējais – 26%, bet mums ir ļoti nepatīkami augsts šis te atkritumu apglabāšanas īpatsvars. Un plānotais apjoms, kas būtu pieejams reģenerācijai uz 2035. gadu, ir 220 000 tonnu,” skaidro Kurevska.
Foto: Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija
Kāpēc tas vispār vajadzīgs un kāds labums iedzīvotājiem? “Pirmkārt, samazināts izmaksu apjoms atkritumu apsaimniekošanā, būtiski samazinot dabas resursu nodokli, kas atšķiras teju 10 reižu (tātad 120 eiro par noglabāšanu, 15 eiro par tonnu par reģenerāciju).
Tāpat samazinātas apkures izmaksas reģionā, kurā šis tiek izmantots, jo tas ir kurināmais resurss, kurš būtiski būs lētāks nekā biomasa, un samazināts arīdzan atkritumu apjoms,” norāda ministrijas pārstāve.
Uzņēmējs pauž bažas par to, ka vietējo piegādātāju materiālu nevarēs saņemt
Pusi no plānotā atkritumu reģenerācijas apjoma varētu uzņemties būvmateriālu ražotājs “Schwenk Latvija”, kas cementa ražošanas procesā patlaban 40% no sadedzināmiem atkritumiem pieņem no vietējiem piegādātājiem.
Arhīva foto. Pievienots 24.01.2024. Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija
“No nepilniem 160 tūkstošiem tonnu, kas mums nepieciešams cementa ražošanā pagājušajā gadā, mēs 57 000 tonnu esam saņēmuši tieši no vietējiem piegādātājiem. Attiecīgi mēs tiešām paši rēķinām, ka vismaz 100 000 tonnu mēs gribētu noteikti saņemt no vietējiem piegādātājiem, mēs varam vēl nedaudz kāpināt šos apjomus, bet tās lielākās bažas, kas ir mūsu gadījumā, dzirdot šos plānus par vairākām atkritumu dedzināšanas iekārtām, ka
šādā gadījumā pastāv iespēja, ka varbūt mēs vairs šo vietējo materiālu vispār nevarēsim saņemt.
Tad ir bažas par to, ka tur varētu būt runa arī tiešām par šo atkritumu importu,” saka uzņēmuma valdes locekle Evita Goša.
Norāda uz ieguvumiem enerģētikas nozarē
KEM paredzējusi, ka minētos 25% atkritumu sadedzināšanai varētu kopumā novirzīt uz trīs reģenerācijas iekārtām, bet atkritumu importu šim mērķim nākotnē plānots ierobežot. Pierīgā, Ropažu novadā, atkritumu dedzināšanas projektu iecerējis uzņēmums “Vides resursu centrs”, kam protestā iepriekš iebilda arī iedzīvotāji.
Guntars Levics Arhīva foto. Pievienots 19.09.2017. Edgars Kupčs/Latvijas Radio
Savukārt SIA “Gren Latvija” plāno būvēt atkritumu reģenerācijas staciju Salaspils novadā un tur sadedzināt līdz pat 200 000 tonnu sadzīves atkritumu, lai pēc tam ražotu siltumu un elektrību. Abu uzņēmumu pārstāvji Andris Vanags un Guntars Levics deputātiem norādīja uz ieguvumiem enerģētikas nozarē.
“Atkritumu apjoms ir mūsu biznesa risks. Konkrēti mūsu gadījumā, ja atkritumu apjoma nepietiks un imports tiks aizliegts, kā mēs zinām un ar ko mēs arī rēķināmies, tad skaidrs tas, ka šķelda var tikt izmantota kā alternatīvā degviela,” norāda Levics. Pēc viņa teiktā, tas faktiski ir uzņēmuma biznesa modelī jau iestrādāts.
“Un jūs runājat bieži vien par konkurenci. Mēs ar šiem projektiem palielināsim konkurenci atkritumu biznesā, mēs ar šiem projektiem palielināsim konkurenci siltumenerģijas tirgū, un tā ir laba lieta patērētājiem, jo konkurence samazinās cenas,” piebilst Vanags.
Pārmet dedzinātavu risku izvērtējuma trūkumu
Tikmēr biedrības “Zero Waste Latvija” pārstāve Maija Krastiņa KEM pārmet plānoto atkritumu dedzinātavu risku izvērtējuma trūkumu un vērsa uzmanību uz to, ka citas Eiropas valstis pakāpeniski samazina atkritumu dedzināšanas jaudas.
“Man ir kaut kā sajūta, ka ministrija aizstāv investoru intereses. Dedzināšana šobrīd tiek pasniegta kā tāds risinājums, kuru mums tiešām vajag, ka mums nav citu variantu.
Mums vajadzētu arī tomēr sadzirdēt riskus un negatīvo ietekmi, kas ir dedzināšanai, uz vidi, uz veselību.
Mums vajadzētu parunāt par pelniem, vajadzētu parunāt arī par cenu,” stāsta Krastiņa. To visu biedrība neesot sadzirdējusi, sadzirdēts tikai tas, kāpēc dedzināšanu mums obligāti vajadzētu.
“Šis jautājums ir stratēģiski svarīgs un milzīgs, ņemot vērā arī ietekmi uz vidi un veselību. Es ļoti ceru, ka mēs kādā no nākamajām sēdēm pieskarsimies arī negatīvajiem efektiem un detalizēti pieskarsimies,” uzsvēra Krastiņa.
Tāpat vairāki deputāti KEM un uzņēmējiem uzdeva arī virkni jautājumu par to, kāda būs jauno reģenerācijas staciju jauda siltumenerģijas jomā, ņemot vērā esošos pārpalikumus Rīgā, bet to plašāk plānots apspriest turpmākajās Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdēs.
