Osipova norādīja, ka prezidenta ierosinājums nav pretrunā Satversmei un neskar prezidenta vai Saeimas ekskluzīvās tiesības:
“Satversmes loģika ir tāda, ka prezidents kā apolitiska figūra ir tā ass, ap ko viss cirkulē, un, ja kādā brīdī kādā no atzariem iestājas problēmas, tad viņam ir Satversmes doti instrumenti, ar kuriem to procesu iekustināt, paātrināt vai noņemt no dienas kārtības jautājumu, kurš ir neatbilstošs, piemēram, Satversmei vai starptautiskajām saistībām. Satversme nerunā par to, kā būtu jāieceļ tiesībsargs, valsts kontrolieris.”
Parlamentāra valsts nenozīmē to, ka visu lemj tikai parlaments, skaidroja Osipova.
“Satversme neiefiksē mūsu valsti un nāciju 1922. gada robežās. Satversme ir tramplīns, kas ievirza mūs ceļā, lai mēs veidotu nākotni tiesiskā, demokrātiskā valstī,” viņa sacīja.
“Krustpunktā” podkāstā:
Jauna epizode katru darba dienu, garums – 52 min.
Osipova pauda, ka jautājums par amatpersonu izraudzīšanās kārtību ir “mazs solītis valsts dzīves sakārtošanā, vienkāršošanā, valsts prestiža celšanā”, jo, piemēram, Latvijas Bankas vadītāja amats neattiecas tikai uz iekšpolitiku:
“Tas, ka kāds cilvēks nav savā amatā, grauj ne tikai iekšpolitiku. Šo augstāko neatkarīgo institūciju vadītāji ir arī starptautiskajos tīklojumos, un bija brīdis, kad valsts banku tīklojumā Latviju nepārstāvēja neviens. Un par to vispār neviens nerunā. Tas grauj ne tikai iekšpolitiski uzticību mūsu valstij kā veiksmes stāstam, tas parāda mūs ne labā gaismā arī ārpolitiski.”
Zatlers: Pašreizējā sistēmā kandidāts var ciest profesionālus zaudējumus
Tikmēr eksprezidents Valdis Zatlers uzsvēra, ka sabiedrības interesēs ir tas, lai šajos amatos nonāktu paši labākie un cienījamākie kandidāti.
“Pašreizējā sistēmā, kad tas ir atstāts politisko partiju ziņā, viņas parasti nokavē to termiņu, kad jāsāk meklēt. Viņas apmēram pēc sistēmas “vai tev nav kāds pazīstams tajā sfērā” kādu atrod, un tad nu viņi sāk cirkulēt kā potenciāli kandidāti, un baumās un presē un tā tālāk, kas ir slikti šai procesā,” norādīja Zatlers.
Eksprezidents skaidroja, ka ar pašreizējo sistēmu, kad kandidātu var izvirzīt Saeimas deputāti, kandidāts var ciest profesionālus zaudējumus gadījumā, ja viņa kandidatūra tomēr tiek atsaukta vai viņš netiek ievēlēts.
“Viņam tiek piekabināta politiska birka, lai gan viņš var būt pilnīgi apolitisks cilvēks.
Eksprezidents Valdis Zatlers Foto: Toms Šics / Latvijas Radio
Līdz ar to mēs saņemam ļoti daudz atteikumus no cilvēkiem, kuri varētu būt vislabākie sabiedrības, valsts interesēs šajos amatos,” sacīja Zatlers.
Bieži vien kandidāts var būt arī labākais no piedāvātajiem, bet viņu var izvirzīt “neīstā partija”, vērtēja Zatlers. Viņaprāt, ja šīs amatpersonas izvirzītu prezidents, tas notiktu konfidenciālāk, turklāt viņu atbilstību amatam varētu apspriest arī Nacionālās drošības padome.
“Līdzīgi šobrīd notiek gan ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Satversmes aizsardzības biroja direktoru, par kuriem pēc tam balso Saeimā. Kaut kādas iestrādes ir. Līdz šim šīs prezidenta institūciju iestrādes strādā daudz labāk un sabiedrībai pieņemamāk, jo sabiedrība grib redzēt arī labu procesu.
Jebkurš neveiksmīgs process rada sabiedrībai vilšanos un uzskatus, ka tie, kas ir pie varas, neko nesaprot un neņem vērā viņu intereses,” vērtēja eksprezidents.
Savukārt “Providus” vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka norādīja, ka svarīgi prezidentam šo procesu līdz kandidāta izvirzīšanai padarīt pietiekoši caurspīdīgu, lai sabiedrība varētu saprast argumentus, kāpēc konkrētais kandidāts tiek izvirzīts.
“Providus” vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka Foto: Toms Šics / Latvijas Radio
“Prezidenta pusē šobrīd ir atbildība izdomāt labu procesu, kā tās diskusijas notiek. Tām jābūt kaut cik izsekojamām arī no sabiedrības puses. Ja tā nebūs, tad būs pamats dažādām spekulācijām,” pieļāva Stafecka.
Vai deputāti būs zaudētāji?
Atbildot uz jautājumu, vai ir Saeimas deputāti, kas šo Rinkēviča priekšlikumu neatbalsta, jo jūtas kaut ko zaudējuši, Zatlers vērtēja, ka deputātiem nekas netiks atņemts, bet viņu darbu atvieglos. Par šo jautājumu ir vairāk jādiskutē, lai paši deputāti saprastu, par ko ir runa, viņš sacīja.
Savukārt Stafecka atzīmēja, ka pašreizējā situācijā partijām varētu būt liela vēlme esošajām amatpersonām “atdarīt vai atmaksāt” par kādām partijām nevēlamām darbībām vai lēmumiem, nepārvēlot viņas amatā. Kā piemēru Stafecka minēja Valsts kontroles veikto revīziju secinājumus par kādreizējā premjera Krišjāņa Kariņa privāto lidojumu nelikumību.
“Šādos gadījumos prezidents būtu kā stabilizējošs faktors, lai šīm amatpersonām nebūtu apdraudējums, ka par viņu aktīvu rīcību viņi tiks sodīti,” sacīja Stafecka.
Arī Osipova norādīja, ka “mēs nevaram izslēgt ļaunu dzīvē”, tomēr ir jāveido sistēma, kas šādus riskus mazinātu.
“Sabiedrība reaģē un partiju reitingi cieš no tādiem gadījumiem, kur ir pilnīgi nepamatotas debates, kur tiek noraidīts profesionālākais kandidāts.
Pie šīs sistēmas partijas varētu justies pat atvieglotas, jo tā būtu mazāk partiju reitingus šūpojoša,” viņa vērtēja.
Zatlers piebilda, ka prezidenta reitingi vienmēr ir daudz augstāki nekā ministru un deputātu reitingi: “Mēs sākam lāpīt beigu beigās to plaisu, kas ir starp sabiedrību un politisko vidi.”
Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce pastāstīja, ka ceturtdien prezidenta rosinājums tiks skatīts Saeimā nodošanai komisijā diskusijām.
Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce Foto: Toms Šics / Latvijas Radio
KONTEKSTS:
Latvijas Bankas jaunā vadītāja meklējumi, kas aizsākās pērn un turpinājās vēl šogad, izvērtās garā epopejā, koalīcijai nespējot vienoties par kopīgu kandidātu un uzjundījot sarunas par valdības stabilitāti un koalīcijas spēju strādāt. Pērn dienu pirms balsojuma par Latvijas Bankas prezidentu koalīcija paziņoja par savu virzīto kandidātu atsaukšanu. Prezidents netika ievēlēts, un arī pēc tam koalīcijas partijas ilgstoši nespēja vienoties par vienu kandidātu. Pēc vairāku iespējamo kandidātu izvērtēšanas, nominēšanas un atsaukšanas koalīcija šī gada sākumā galu galā atkārtoti uz amata termiņu izvirzīja Mārtiņu Kazāku, kurš arī guva Saeimas atbalstu.
Prezidents Rinkēvičs jau janvārī izteicās, ka pašreiz Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu un citu valsts augstāko amatpersonu izvirzīšanas procesā ir “strukturālās problēmas”, tāpēc procedūra būtu jāmaina, uzticot kandidātu nominēšanu nevis Saeimas deputātiem, bet kādam “no malas”, pieļaujot, ka centrālās bankas vadītāju varētu virzīt Valsts prezidents.
18. martā Rinkēvičs nosūtīja Saeimai likumprojektu, kurā piedāvā mainīt Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera izvirzīšanas kārtību, desmit Saeimas deputātu vietā šīs tiesības piešķirot Valsts prezidentam, neskarot Saeimai tiesības pieņemt galīgo lēmumu par izvirzītajiem kandidātiem.
Rinkēvičs uzskata – prezidenta nominētu kandidatūru izvirzīšana balsojumam Saeimā novērstu situācijas, kad politiskiem apsvērumiem ir lielāka loma nekā kandidātu profesionalitātei.
Saeimas deputātiem par priekšlikumu domas dalās.
