Valmieras iedzīvotāji no svešiem zvaniem uzmanās
Veidi, kādā darbojas krāpnieki, ir visdažādākie, un to apliecina arī Valmieras ielās uzrunātie valmierieši, lielākā daļa gan atzīst, ka uzmanās no svešiem zvaniem:
“Man bija gadījums, kad mammai zvanīja un teica, ka ir atnākusi paciņa uz pastu un ka viņai ir papildus jāsamaksā par muitu, bet, protams, viņai nekāda paciņa nebija sūtīta, nekas tamlīdzīgs, visticamāk, krāpnieki gribēja dabūt naudu no viņa.”
“Ir vienreiz bijis, kad kaut kāds krievvalodīgs cilvēks zvanīja par kaut kādām akcijām, es teicu – nē, nē, paldies, un tā beidzās tā saruna.”
“Es zinu, ka zvana un izmanto mākslīgo intelektu, atdarina balsi un var izlikties par radinieku, prasīt naudu un kaut kādus pinkodus.”
“Vienkārši, ja ir svešs numurs, neaiztieku, nu tur bišķiņ ar galvu arī pašam ir jādomā, kur skaita naudu uz kaut kurieni.”
Noziedzības līmenis mazinās, bet krāpnieki ir aktīvi
Lai arī kopumā reģionā, izvērtējot pēdējo gadu statistiku, noziedzības līmenis mazinās, tomēr krāpnieku aktivitāte vēl arvien ir liela, atzina Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko.
“Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, mums ir dubultojies krāpšanu skaits, tur gan mēs nevaram runāt tikai un vienīgi par šiem telefonkrāpniekiem, jo ir arī investīciju platformas, kur cilvēki paši labprātīgi iegulda savus līdzekļus, tas ir laikam izkrāpto līdzekļu ziņā lielākais īpatsvars, tās summas variējas no mazām, teiksim, simtos un līdz pat 48 000 eiro. 48 000 ir pagājušajā gadā lielākais ieguldījums šādā investīciju platformā bijis,” pastāstīja Imants Mitrošenko.
Krāpnieki zvanot mēģina izvilināt piekļuves datus banku kontiem, kā arī citu personīgu informāciju.
Imants Mitrošenko norādīja, ka pēdējā laika, tā teikt, populārākais veids ir zvans, ka, piemēram, negadījumā cietis kāds tuvinieks.
“Arī ņem balss paraugus, lai mākslīgais intelekts varētu ģenerēt tava radinieka balsi, pieņemsim, zvanot par to, ka ir noticis satiksmes negadījums, vai radinieks ir iekļuvis kādā nelaimē, vai viņam ir vajadzīga operācija, attiecīgi cilvēks, it sevišķi vecie cilvēki notic. Arī mēs, īstenībā, ja dzirdētu pazīstama cilvēka balsi, sākotnēji noticētu, tas ir tāds psiholoģisks paņēmiens, kādā veidā to upuri piemānīt, arī man pazīstams cilvēks tādā veidā gandrīz ir ticis piemānīts, bet tikai piezvanot savai mazmeitai, viņa noskaidroja, ka nekāda nelaime nav notikusi,” stāstīja policijas pārstāvis.
Upuris pat nenotic policijai
Krāpnieki ne vien veiksmīgi izmanto jaunās tehnoloģijas, bet ir arī prasmīgi psihologi, spējot tā apvārdot upuri, ka tas līdz pēdējam pat nenotic, ka notiek apkrāpšana.
“Vienā gadījumā Valmierā mūsu darbinieki ieradās drusciņ tā kā par ātru, nu nebija vēl paguvis tas cilvēks nodot to naudiņu kurjeram un pat bija grūti viņu pārliecināt, ka jūs gandrīz kļuvāt par krāpnieku upuri.
Neticēja līdz pat pēdējam brīdim šis cilvēks, nu tas darbs mums ir diezgan sarežģīts arī ar to upuri,” stāstīja policijas pārstāvis.
Telefonkrāpnieku upuri galvenokārt ir cilvēki gados, arī cilvēki, kuri dzīvo citā informatīvā telpā, un 66% ir sievietes, arī jaunieši, kuri savukārt iesaistās investīciju platformās.
Izkrāptās summas ir lielas, šogad vien jau tie kopumā valstī ir aptuveni 4 miljoni eiro, gados vecajiem cilvēkiem tie bieži vien ir visa mūža ietaupījumi. Atgūt izkrāpto naudu, protams, ir grūti, bet laikus ziņojot policijai, ir arī gadījumi, kad tas izdodas, norādīja Imants Mitrošenko.
“Lielākā problēma ir tā, ka faktiski cilvēks vēršas pie mums tad, kad tā naudiņa jau ir aizskaitīta, ļoti retos gadījumos izdodas viņu pārtvert un banka nobloķē kontu, tai ātrai rīcībai nu ir kaut kāds rezultāts, bet, ja paiet kaut kāds laiks, tad ir ļoti grūti atgūt tos līdzekļus.
Bet ir arī veiksmes stāsti, protams, sadarbībā arī ar ārzemju kolēģiem ir arī izdevies šos zvanu centrus likvidēt un daļu naudas arī atgūt,
bet, protams, ka lielākā daļa ir zaudēta,” atzina policijas pārstāvis.
Policija atgādina, protams, neizpaust savus datus un personīgo informācijuja, un, ja ir aizdomas par krāpšanu, par to laikus ziņot.
Vairāk par krāpnieku shēmām. Raidījums “Slazds”:
