“Pirms iepriekšējām vēlēšanām man nedeva Latvijas Televīzija iespēju izteikties, Latvijas Radio ignorēja,” Šlesers pagājušonedēļ teica interneta raidījumā “Titava laboratorija”.
“Re:Check” pārskatīja arhīvus – Latvijas Radio latviešu un krievu valodā Šlesers pirms Saeimas vēlēšanām 2022. gadā runāja trīs reizes. Latvijas Televīzijā debatēs, diskusijās un ziņu sižetos – piecas reizes, tātad Šleseru neignorēja.
Šlesers raidījumā arī stāstīja, ka pirmoreiz uzaicināts tad, kad “Progresīvo” līderis Kaspars Briškens bija aicināts izteikties jau 12 reizes.
“Ja tu paņemsi manas uzstāšanās Latvijas Televīzijā un Radio, saskaitīsi – mani aicina ļoti reti, ļoti reti, salīdzinot ar citu partiju pārstāvjiem,” klāstīja Šlesers. “Mani pirmo reizi pēc tam uzaicināja – 12 pret vienu!”
Šlesers sarunā ar “Re:Check” teica, ka runā par laiku, kad abi bija Saeimas opozīcijā. “Re:Check” atkal saskaitīja un secināja, ka Šlesers radio un televīzijā šajā laikā intervēts vismaz 23 reizes, Briškens – 31 reizi. Tātad neliela atšķirība ir, taču Šlesera teiktais par 12 reizēm, ka sabiedriskie mediji viņu ignorē vai aicina ļoti reti, neatbilst faktiem.
Politiķis saziņā ar “Re:Check” atzina, ka monitoringu nav veicis – esot runājis tēlaini.
“Zināt ko, es varēju pateikt viens pret 100. Tas bija tēlaini pateikts, izejot no tā, ka mūs aicina ļoti reti, bet Briškenu aicināja ļoti bieži,” pauda Šlesers.
Visbeidzot, “Re:Check” pasekoja, ko vēlētājiem stāsta partija “Saskaņa”, – politiskais spēks, kas cilvēkus uzrunā vairākās interneta platformās. “YouTube” tās galvenais kanāls ir partijas līdera, Eiroparlamenta deputāta Nila Ušakova konts ar 23 000 abonentu. Tajā aptuveni reizi nedēļā partija publicē pusstundu garus raidījumus, kur piedalās gan Ušakovs, gan vairāki redzamākie partijas politiķi. Jaunākajā pārraidē Rīgas domnieks Andrejs Kameņeckis runāja par medijiem.
“Visas televīzijas, visi radio, daudzi portāli Latvijā saņem naudu no valsts,” teica Kameņeckis.
Viņš ignorē faktu, ka profesionāli mediji ir redakcionāli neatkarīgi, un stāstīja, ka šā iemesla dēļ tiem īpaši nevarot ticēt.
“Ja jūs nevēlaties, lai jums vēlreiz nozog pilsētu uz četriem gadiem, lūdzu, jūnijā nāciet uz pašvaldību vēlēšanām, balsojiet par tām partijām, kas jums patīk, bet noteikti nāciet, citādi pilsētas vietā jums atkal turpināsies viss tas, ko mēs redzam visu šo laiku,” sludināja Kameņeckis.
Tātad Kameņeckis stāsta, ka viņa elektorātam pirms četriem gadiem nozaga Rīgu.
Gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodā vēlēšanu kontekstā vārdu “nozagt” parasti lieto, runājot par rezultātu viltošanu vai cita veida nelikumīgu ietekmēšanu. Tā mediji, pētnieki un citi ar politiku saistīti cilvēki apraksta, piemēram, vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā un Krievijā. Vārdu “nozagšana” regulāri izmantoja arī ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji. Viņi tāpat kā Tramps apgalvoja, ka Demokrātu partija krāpusies 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās un plānojusi to darīt arī 2024. gadā. Šos pārmetumus vairākkārt pārbaudīja un nekādus pierādījumus rezultātu viltošanai neatrada.
Tieši tāpat nav nekādu pierādījumu, ka būtu notikusi krāpšana Rīgas domes vēlēšanās pirms četrarpus gadiem. “Saskaņa” tajās saņēma otru lielāko balsu skaitu jeb 16,9%, taču palika opozīcijā. Tolaik partijas līderis Ušakovs kā iemeslu minēja partijas elektorāta zemo aktivitāti.
“Re:Check” jautāja Kameņeckim, kāpēc viņš runā par nozagšanu. Domnieks rakstiski atbildēja, ka neapšauba 2020. gada vēlēšanas. Deputāts vārdus “nozagta pilsēta” esot lietojis kā metaforu, lai parādītu vilšanās sajūtu, ko izjūtot liela daļa rīdzinieku.
