ĪSUMĀ:
Siksnim nav atbalsta; izskan iespēja samazināt padomes locekļu skaitu
Pagājušajā nedēļā atbildīgā komisija izvaicāja Siksni, bet lēmuma pieņemšanu atlika. Vienlaikus komisijā izskanēja priekšlikums debatēm par iespējamu padomes locekļu skaita samazināšanu. Uz to rosinājuši opozīcijā esošās Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta” deputāti.
Otrdienas sēdē atbalstu Siksnim pauda tikai deputāti Leila Rasima (“Progresīvie”) un Jānis Zariņš (“Jaunā Vienotība”).
Pret Siksni balsoja Nacionālās apvienības deputāti Jurģis Klotiņš un Jānis Grasbergs, pie frakcijām nepiederošais Didzis Šmits un Maija Armaņeva (“Latvija pirmajā vietā”). Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti Augusts Brigmanis un Didzis Zemmers, kā arī pie frakcijām nepiederošais Aleksandrs Kiršteins balsojumā atturējās. Nebalsoja Iļja Ivanovs (“Stabilitātei!”). “Jaunās Vienotības” deputāte Anna Rancāne sēdē piedalījās attālināti, tāpēc viņai nebija tiesību balsot.
Brigmanis pēc sēdes savu nostāju pamatoja ar to, ka trešajam SEPLP valdes amata kandidātam ir jābūt cienītam gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijā. Latvijas Radio vaicāja, vai ZZS neatbalstīja Siksni vai tieši to, ka viņš ir trešais kandidāts. Brigmanis atbildēja, ka neatbalstīja tieši Siksni.
“Es kopumā tomēr būtu diezgan skeptisks par šo trīs cilvēku noņemšanu no trases. Es domāju, ka tas tomēr būtu pareizi, ka sabiedriskās organizācijas varētu trešo cilvēku izvirzīt, jo tā ir mūsu demokrātijas izpausme. Un es, visticamāk, neatbalstīšu to, ka tiek samazināts šo padomes locekļu skaits,” izteicās Brigmanis. Viņš apstiprināja, ka arī galīgajā balsojumā ZZS frakcija, visticamāk, atturēsies.
NVO ceļ trauksmi
Latvijas Pilsoniskā alianse paziņojumā medijiem norādījusi, ka priekšlikums samazināt SEPLP locekļu skaitu no trim uz diviem paredzētu no sabiedriskā medija uzraugošās institūcijas izslēgt sabiedrības ieceltu pārstāvi. Tā kopā ar citām organizācijām, tostarp Latvijas Žurnālistu asociāciju, aicina Saeimu saglabāt sabiedrības pārstāvja lomu un iecelt Siksni amatā. Saeimas deputātiem nosūtīta arī vēstule.
Tajā uzsvērts, ka padomes locekļu skaita samazināšana vājinātu padomes neatkarību un sabiedrības uzticēšanos medijiem.
“Atteikšanās no sabalansētas struktūras, bet jo īpaši no sabiedrības virzītā pārstāvja, būtu pretrunā likuma būtībai un mērķim, jo netiktu garantēts, ka sabiedriskie mediji tiek pārvaldīti sabiedrības, nevis politisku vai institucionālu interešu vārdā,” teikts vēstulē.
Latvijas Pilsoniskā alianse pilda NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes sekretariāta funkcijas. Vēstuli alianses vadītāja parakstījusi kopā ar nodibinājuma “Fonds “Plecs”” valdes locekli, Memoranda padomes vadītāja vietnieku Georgu Rubeni, Latvijas žurnālistu asociāciju, Latvijas Mediju ētikas padomi, kā arī SEPLP locekļa amata pretendentu atlases komisijas pārstāvēm Vitu Andu Tēraudu un Guntu Slogu.
Viņa sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka, ja Sikšņa kandidatūra netiks atbalstīta, tad viņš būs jau otrais sabiedrības virzītais kandidāts SEPLP locekļa amatam, kas ir ticis noraidīts.
“Protams, zināmā mērā, ja Saeima neatbalsta, mēs varam teikt, ka tā ir konstitucionālā krīze, jo ir jau divas reizes izgājis cauri šis process, kur Saeimai būtu jāizdara šis darbiņš un jāakceptē sabiedrības virzītais kandidāts. Un ir skaidrs, ka mēs gan kā komisija, jo es biju komisijā un vienlaikus es darbojos centrā, kurš daudz nodarbojas ar šiem jautājumiem, ir skaidrs, ka mēs par to turpināsim runāt un mēs meklēsim risinājumus.
Tas, kas šobrīd izskatās, ka Stambulas konvencija vairs nav viens atsevišķs gadījums, bet notiek tādi plašāki mēģinājumi mazināt vispār demokrātiju, tai skaitā vārda brīvību Latvijā,” izteicās Sloga.
Galīgais balsojums par Sikšņa kandidatūru Saeimā gaidāms 13. novembrī.
KONTEKSTS:
NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome SEPLP locekļa amatam nolēma virzīt iepriekšējo padomes vadītāju Jāni Siksni, kurš tika atzīts par labāko kandidātu atkārtoti rīkotajā konkursā uz šo vakanci.
Aģentūrai LETA zināms, ka Siksnis bija saņēmis augstāko punktu skaitu arī iepriekšējā konkursā, tomēr memoranda padome balsojumā toreiz atbalstīja Ivara Beltes, nevis Sikšņa kandidatūru.
Lēmums par jauna konkursa rīkošanu tika pieņemts pēc tam, kad Saeima 19. jūnijā SEPLP locekļa amatā neapstiprināja memoranda padomes virzīto, konkursa kārtībā izraudzīto pretendentu Belti. Šajā sēdē SEPLP locekļu amatos iecēla Unu Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani. Līdzšinējo SEPLP locekli Upleju-Jegermani darbam padomē izvirzīja Valsts prezidents, bet bijušo Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Klapkalni – Saeimas deputāti.
Līdz ar šīm pārmaiņām amatus SEPLP zaudēja Siksnis, kuru pirms vairākiem gadiem darbam padomē bija virzījusi memoranda padome, un Jānis Eglītis, kurš savulaik bija Saeimas virzīts SEPLP loceklis.
SEPLP locekļus ievēlē uz četriem gadiem. Pašreiz SEPLP jaunais sastāvs ir sācis darbu divu cilvēku sastāvā. Padomes vadītāja ir Upleja-Jegermane.
