Jau iepriekš premjerministre apstiprināja, ka lemts sākt procesu, lai izstātos no konvencijas. Izstāšanās notiks reizē ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) iepriekš iebilda vienpusējam, tikai Latvijas lēmumam. Valdības pārstāvji otrdien arī uzsvēra, ka izstāšanās no konvencijas vēl nenozīmē tūlītēju mīnu izvietošanu pie Latvijas ārējās robežas.
“Miera laikos mīnas mūsu teritorijā netiek izvietotas. Vismaz šādos plānos nav. Ja bruņotie spēki definēs, ka arī miera laikā mums ir jāapsver šāda iespēja, protams, ka mēs apsvērsim. Šobrīd mūsu aizsardzības plānos šāda mīnu izvietošana nav plānota, bet pareizi – tas var arī attīstīties,” sacīja ministrs.
Sprūds norādīja, ka pašlaik nevienai no Latvijas sabiedrotajām kaimiņvalstīm nav aktuālu plānu, kas paredzētu nevadāmo mīnu izvietošanu. Lai gan, piemēram, Lietuvā publiski jau izskanējusi informācija, ka ir sagatavota mīnēšanas stratēģija, Sprūds paskaidroja, ka tāda plāna Lietuvai neesot.
Dokumentā, kuru pēc likumprojekta pieņemšanas parlamentā nosūta konvencijas dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāram un ANO Drošības padomei, tiks iekļauta informācija ar skaidrojumu.
Tajā norādīts, ka kopš pievienošanās 2005. gadā Latvija nav ražojusi, uzkrājusi, pārvietojusi vai izmantojusi nevadāmās pretkājnieku mīnas, turklāt jau 2010. gadā bija pabeigusi visu krājumā esošo mīnu iznīcināšanu.
Latvija skaidrojusi, ka pašlaik ir būtiski mainījusies reģionālā drošības situācija, Krievijai sākot karu Ukrainā. Tādēļ valstij ir būtiski neierobežot rīcības elastību un pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un nodrošinātu valsts un tās iedzīvotāju aizsardzību. Latvijas izvērtējumā nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām būtiski palielina aizsardzības spējas, kuras nav aizstājamas ar alternatīviem risinājumiem.
Latvija joprojām ir cieši apņēmusies līdz minimumam samazināt militāro operāciju humanitāro ietekmi un turpinās ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotu konfliktu laikā, nodrošinot civiliedzīvotāju dzīvību un īpašuma aizsardzību un veltot pūles, lai neitralizētu nesprāgušu munīciju, atbalstītu bruņotu konfliktu upurus gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
Gala lēmums par izstāšanos būs jāpieņem Saeimai. Paredzēts, ka tas tiks iekļauts 27. marta Saeimas sēdē. Ja likums par izstāšanos Saeimā tiks pieņemts, par to tiks informētas visas pārējās dalībvalstis, depozitārijs jeb ANO ģenerālsekretārs un ANO Drošības padome. Izstāšanās stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu būs saņēmis depozitārijs.
KONTEKSTS:
Otavas konvencija paredz, ka tās dalībvalstis apņemas nelietot, neražot, nenodot tālāk un neuzglabāt kājnieku mīnas, kā arī iznīcināt to rīcībā esošos kājnieku mīnu krājumus. Tā arī aizliedz jebkādā veidā palīdzēt trešajām valstīm veikt darbības, kas aizliegtas šajā konvencijā.
Konvencijas mērķis ir mazināt kājnieku mīnu radītos upurus un ciešanas. Visbiežāk no kājnieku mīnām cieš nevis militārpersonas, kuras piedalās militārajos konfliktos, bet tieši civiliedzīvotāji. Nesprāgušās kājnieku mīnas un to radītie materiālie zaudējumi, kā arī civiliedzīvotāju upuri vairākos pasaules reģionos ir viens no šķēršļiem, kas apgrūtina šo reģionu attīstību pēckara periodā.
Otavas konvencija stājusies spēkā 1999. gadā, bet Latvijā – 2006. gadā. Tajā ir 166 valstis.
Daļai sabiedrības satraucoties par Latvijas pirms vairākiem gadiem pausto apņemšanos neizmantot kājnieku mīnas, jau pērn janvārī iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.
Toreizējais NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš pērnā gada janvārī paziņoja, ka bruņotie spēki neatbalsta Latvijas izstāšanos no kājnieku mīnu aizlieguma konvencijas. Arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) tolaik pauda, ka šobrīd nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties. Savukārt prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka šajā jautājumā uzticas NBS vadībai.
Šī gada februārī aizsardzības ministrs pastāstīja, ka Latvija tomēr ir iesaistījusies diskusijās par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas. Lietuva jau ierosinājusi izstāšanās procesu, bet Somija apsver līdzīgu soli.
