Haoss, neziņa, bezspēcība un pat asaras – tā novadu un pilsētu vēlēšanu komisijās raksturoja pēcvēlēšanu nakti. Daļa darbinieku atzina – šī ir pēdējā reize, kad piekrituši strādāt komisijās. Citiem tas gluži pretēji radījis azartu un vēlmi pierādīt, ka nākamreiz viss izdosies.
Dažu komisiju vadītāji šajā procesā cenšas atrast arī pozitīvo, norādot, ka priecājas par augsto vēlētāju aktivitāti un jauno vēlēšanu zīmi. Tomēr par vēlēšanu noslēdzošo posmu – balsu skaitīšanu un ziņošanu – vairums norādīja, ka tā nedrīkst atkārtoties.
Vairāku vēlēšanu komisiju vadītāji norādīja arī uz attieksmi, kas jāmaina. Viņi vairākkārt sajutuši vainošanu situācijās, kur vainīga bija nevis komisijas locekļu nezināšana, bet sistēma, kas nestrādāja.
“Nav normāli, ka sistēma joprojām gandrīz vai tiek testēta vēlēšanu dienā. Tātad jau pirmām kārtām šie priekšdarbi ar sistēmām būtu jāizdara,” uzsvēra Rēzeknes novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Dombrovskis.
“Tā komunikācija ar Centrālo vēlēšanu komisiju un par pašu vēlēšanu procesu – ja bija vajadzīgas kādas konsultācijas tieši varbūt ar to datu ievadi, varbūt kaut kādu, nezinu, lietu sakārtošanu tieši pie paša procesa, nu tur viss notika labi un korekti.
Tomēr tā nu lielākā problēma un atbildība laikam gulstas uz sistēmas uzturētāju,” pieļāva Juris Dombrovskis.
Alūksnes novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ilze Rubene sacīja, ka “noteikti jāpārskata attieksme, jo nu vēlēšanu laikā vairākkārt tika vainotas komisijas pie neprasmes, pie mācību neapmeklēšanas, bet, kā beigās tomēr izrādījās, te lielākās vaininieces bija sistēmas, kas nedarbojās, un tas nu nemaz nebija motivējoši”.
“Un šobrīd saredzu, ka uz nākamajām vēlēšanām būs ārkārtīgi grūti nokomplektēt iecirkņu komandas. Noteikti jāpiedomā pie laika plānojuma, jo tas vēlēšanu nakts haotiskais process noteikti nevar atkārtoties. Ja ir nepieciešams plāns B, plāns C, tad noteikti lēmums par to ir jāpieņem savlaicīgi,” norādīja Rubene.
Bet Daugavpils Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Anna Kokina stāstīja, ka strādā vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas – “nu visādi ir bijis, bet nu tā nav bijis”. “Tā komunikācija mums bija katram, arī komisijas priekšsēdētājam, pat CVK, es varu pateikt paldies Ritvaram Eglājam – tas bija viens, kurš bija sazvanāms, viņš bija, ja viņš bija brīvs, viņš cēla vai nu pēc piecām minūtēm atzvanīja,” sacīja Kokina.
“Jābūt, piemēram, ka ģenerālmēģinājuma vienā laikā visa republika saslēdzas, skenējam ar īstajām zīmēm. Jābūt skaidriem abiem variantiem pirms vēlēšanām – kas notiek, ko mēs darām, ja notiek tā, kas notiek, ja tā? Atbalsta dienestam jābūt pieejamam nu 10-15 minūšu gaidīšanas režīms, jābūt pieejamām CVK amatpersonām, nu, vismaz pilsētu un pagastu vai novadu vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, nevis čatā,” sprieda Kokina.
“Pa šiem garajiem darba gadiem – vēlēšanās strādāju kopš 1994. gada – jāsaka tā, ka tomēr, kā daži kolēģi man saka, – tāds bardaks nekad nebija bijis.
Bet šī Valsts digitālās attīstības aģentūra jau ģenerālmēģinājumā apliecināja to, ka viņi nav sagatavojušies šim procesam,” pauda arī Ogres novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Nikolajs Sapožņikovs.
Gulbenes novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Sanita Mickeviča uzsvēra, ka “noteikti būtu jāuzlabo tie procesi, kas saistās ar informācijas apstrādi un datu apmaiņas jaudām, nu ir jāspēj tomēr tās prognozēt un laicīgi jāveic elektroniskā balsu skaitīšanas modelēšana, lai vēlēšanu naktī tas nepārvēršas par tādu kā ģenerālmēģinājumu, kas var neizdoties”.
Dienvidkurzemes novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Dace Zukule savukārt sacīja, ka “it kā jau rezultāti ir saskaitīti un darbs ir izdarīts.
Un tas gandarījums, ka tas darbs ir izdarīts, ir. Protams, kāds tas process bija… Tas bija smags. Darbinieki klausulēs gan raudāja, gan kliedza un sūtīja – kad, kas notiek.”
Dobeles novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Elita Dzērvīte savukārt vērtēja, ka “vissliktākais šajā situācijā ir tas, ka ļoti daudzi komisijas locekļi pasaka – šīs ir manas pēdējās vēlēšanas, kurās es piedalos kā komisijas loceklis. Līdz ar to es uzskatu, ka nākamgad būs ļoti grūti nokomplektēt vēlēšanu iecirkņus”.
Talsu novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Agris Purkalns tikmēr atzina, ka “saskaramies ar grūtībām, ar problēmām un izaicinājumiem, bet tas dod šo azartu un patiku strādāt. Cik es esmu runājis ar iecirkņiem arī par to, lai arī mums bija šīs sistēmas problēmas, bet
iecirkņi ir apmierināti ar to, kāda šī jaunā sistēma ir, un teica – ja viņa strādātu labi, tad viss būtu ideāli. Protams, tas būs. Bet ar laiku. Un vienkārši tam jādod laiks. Mēs nevaram vienā reizē gribēt uzreiz visu.”
Visām Latvijas Televīzijas aptaujātajām vēlēšanu komisijām sakrīt viedoklis par to, ka uz nākamajām vēlēšanām ir ne vien jābūt pilnībā pārbaudītai sistēmai, bet arī jāuzlabo savstarpējā komunikācija.
KONTEKSTS:
2025. gada pašvaldību vēlēšanas notika 7. jūnijā, vēlētāju aktivitāte tajās bija vairāk nekā 47%, un tā bija lielāka nekā kopumā pašvaldību vēlēšanās 2020. gadā, kad vēlēja Rīgas domi, un 2021. gadā, kad vēlēšanas notika pārējās pašvaldībās. Vēlēšanās tika noskaidroti domēs ievēlētie spēki visās 42 vietvarās.
Pēc iecirkņu slēgšanas, rodoties problēmām biļetenu skenēšanas sistēmā, ko nodrošina Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), balsis nācās skaitīt manuāli, un vēlēšanu rezultāti aizkavējās. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Saulīte norādīja, ka saistībā ar notikušo būs nepieciešama izmeklēšana.
Tikmēr valsts augstākās amatpersonas uzskata, ka VDAA un CVK vēlēšanu procesa organizēšanā ir izgāzušās, prasot amatpersonu atbildību. CVK vadītāja neizslēdz, ka varētu atkāpties no amata, ja saistībā ar rezultātu skaitīšanas problēmām tiks atzīta viņas vaina.
Savukārt pirmdien viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) no pienākumu pildīšanas atstādinājā Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoru Jorenu Liopu, jo viņš zaudējis viņas uzticību saistībā ar problēmām ar balsu skatīšanu.
Tikmēr koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka CVK vadībai ir jāuzņemas atbildība par ķibelēm ar balsu skaitīšanu pašvaldību vēlēšanās un tāpēc aicina Saeimas deputāti atsaukt CVK priekšsēdētāju Saulīti no amata.
