Vietā, kur Aiviekstes upe iztek no Lubāna, ūdens patlaban pārpludina upi. Šāds skats ir ierasts pavasaros, taču ne tagad, kad jau ir iesēti vasarāji.
Ar slūžām Lubānā kontrolē ūdens līmeni. Ja pārplūdīs ezers, postaža zemniekiem būtu vēl lielāka, norādīja mehānisma saimnieki, Zemkopības ministrijas uzņēmums. Apkārtnes zemnieki piekrita.
Lubāna slūžas Foto: Dinija Jemeļjanova/Latvijas TelevīzijaLubāna slūžas Foto: Dinija Jemeļjanova/Latvijas Televīzija
Zemnieku saimniecības “Lazdas” īpašniece Alda Jansone sacīja: “Es pati kā agronoms – jau 30 gadus sava saimniecība – tādu situāciju vēl neesmu pieredzējusi, ka pavasarī aiziet visi augi postā.”
Saimniecei postā aiziet kviešu lauki. Ko iesākt, pagaidām valda neziņa.
Apkārtnē ir daudz zemkopju, kam šīs lietavas var būt izšķirošas, sprieda arī topošo zemnieku skolotājs, Malnavas koledžas pasniedzējs Aigars Oļukalns: “Viņu finansiālās saistības pieaugs, un viena daļa var neizturēt. Vai nu beigs biznesu, vai arī piespiedu kārtā beigs.”
Agnonoms gan atzina – pie Lubānas būtu jānodarbojas ar lopkopību, agrāk tur bijušas pļavas, nevis sējumi. Meirānu kanāls palīdz, bet šoreiz nokrišņu bijis par daudz.
Aiviekstes izteka no Lubāna Foto: Dinija Jemeļjanova/Latvijas TelevīzijaAiviekstes izteka no Lubāna Foto: Dinija Jemeļjanova/Latvijas Televīzija
Citur Latgalē slūžas vērtas vaļā. Kā pareizi apsaimniekot hidrobūves?
VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Latgales nodaļas Vadītājs Staņislavs Šķesters norādīja: “Mums ir sadrumstalota ūdens saimniecība valstī, jo nav vienots saimnieks daudziem ūdens objektiem.”
Meliorācijas speciālists teic, ka vairāk būtu jāpievēršas upju tīrīšanai.
Meteorologi prognozē, ka Latvijas austrumu daļā līs vēl aptuveni trīs dienas.
KONTEKSTS:
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), atsaucoties uz Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) un citu biedru aicinājumu, drīzumā vērsīsies Zemkopības ministrijā ar aicinājumu sasaukt krīzes vadības grupu par ārkārtas stāvokli plūdu skartajās teritorijās. Kā norādīja organizācijā, maija beigās Vidzemē un Latgalē lauksaimniekus skāruši ievērojami plūdi, appludinot virkni lauku teritoriju, iznīcinot vietējo lauku saimniecību plānoto ražu.
