“Digitālā nedēļā 2025” notiek no 24. līdz 28. martam, pasākumu organizē Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA). “Digitālās nedēļas 2025” ietvaros īpaša uzmanība tiks pievērsta digitālajām prasmēm kontekstā ar mākslīgo intelektu, kiberdrošību, izglītību un profesionālo izaugsmi.
“Digitālajām prasmēm tiek pievērsta uzmanība, jo ar mākslīgo intelektu ikdienā sastopas ikviens. Tas mums parādās gan darba, gan mācību vajadzībām, gan personisko lietu kārtošanai.
Tāpat kiberdrošības apdraudējumu apjoms pieaug, tas ir ļoti dažāds – [vajadzīga] gan ierīču, gan personas datu aizsardzība. Tāpēc nepieciešams iedzīvotājus informēt par to, cik šīs prasmes ir vajadzīgas,” skaidroja Jākobsone.
Nedēļas laikā paredzēti vairāk nekā 200 pasākumu, kuros ir arī praktiskas apmācības. Ar plānotajiem pasākumiem var piepazīties vietnē eprasmes.lv.
“Digitālajā nedēļā 2025” ir iesaistīti arī 78 reģionālie koordinatori gan pašvaldībās, gan bibliotēkās, kuri iedzīvotājus var uzrunāt tieši. “Lai nebūtu digitālā plaisa, kad ir daži ar ļoti labām prasmēm un zināšanām un daži tādi, kuri atpaliek arvien vairāk,” skaidroja Jākobsone.
“Digitālās nedēļas 2025” koordinatore skaidroja, ka Latvijā iedzīvotāji digitālās prasmes apgūst divos dažādos ātrumos:
“Ir cilvēki, kuri jau ir iesaistījušies mūžizglītībā, tāpat ir skolas, kas daudz dara gan mācību programmā, gan ārpus tām. Diemžēl ir arī cilvēki, kas nav pieraduši ikdienā mācīties, līdz ar to viņi atpaliek arvien vairāk.”
Jākobsone norādīja, ka kopumā Latvijas iedzīvotāji nespēj tikt līdzi Eiropā noteiktajam digitālo pamatprasmju līmenim. Eiropas kopējais mērķis paredz, ka līdz 2030. gadam vismaz 80% iedzīvotāju jāpiemīt pamatprasmēm, kas ietver arī drošību un mākslīgo intelektu.
“Latvijā šobrīd šis rādītājs, kā nomēra statistika un dažādas aptaujas, ir 45%. Ar katru gadu pamatprasmju līmenis paaugstinās. Pamatprasmju komplekts ir nesasniedzams horizonts, kas visu laiku attālinās. Lai to noķertu, ir jāvirzās ātrāk, nekā mainās prasības,” skaidroja Jākobsone.
