Mākslīgais intelekts (MI) mūsu ikdienā ienāk arvien vairāk, tādēļ aktīvākas kļūst arī diskusijas par to, kādi ir tā radītie draudi un izmantošanas iespējas. Parīzē šo dienu laikā pulcējas tūkstošiem ekspertu no dažādām pasaules valstīm ar mērķi atrast kopīgu valodu šīs tehnoloģijas izmantošanā, kas dažu pēdējo gadu laikā satraukusi ne vienu vien uzņēmējdarbības nozari.
Pasaule vēl tikai mācās kā tikt galā ar riskiem un meklē veidus, kā sadarboties šajā nozarē, norāda Džošua Bendžio, pirmā starptautiskā MI drošības ziņojuma autors.
“Tas, kas mani naktī tur nomodā, – ja mēs izveidojam sistēmas, kas ir tik modernas, ka nezinām, kā tās kontrolēt, tas var radīt eksistenciālus draudus. Ja tās vēlēsies pašsaglabāties, tās nevēlēsies, lai tās atslēdzam, tās nav labas ziņas. Mēs esam ceļā uz vēl vienām briesmām, un mēs neattīstām mūsu spēju koordinēt situāciju starp kompānijām un valstīm, lai spētu tikt galā ar riskiem, ko rada vara un arī atbildība, kas nāk komplektā ar šo varu,” pauž Bendžio.
Pirmdien un otrdien gaidāma diskusiju kulminācija, kad mākslīgā intelekta rīcības samitā pulcēsies aptuveni 100 valstu un valdību vadītāji, akadēmiķi un pasaules tehnoloģiju nozares līderi. Dalībnieku vidū būs ASV viceprezidents Dž. D. Venss, Ķīnas vicepremjers Džans Guocjins, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Klātesošas būs arī tā dēvēto globālo dienvidu valstis.
No uzņēmēju vides klātesoši būs, piemēram, kompāniju “Meta” un “Google” pārstāvji, bet vietnes “X” un uzņēmuma “Tesla” vadītājs Īlons Masks vēl nav apstiprinājis dalību un to nav izdarījis arī Ķīnas uzņēmuma “DeepSeek” dibinātājs, kurš ar izstrādāto sarunbotu pagājušajā nedēļā šokēja pasauli.
Cīņa mākslīgā intelekta jomā galvenokārt šobrīd notiek starp ASV un Ķīnu. Taču šis samits tiek rīkots ar vēlmi parādīt, ka arī Eiropas Savienībai un Francijai ir savas ambīcijas.
Ķīnas kompānijas “DeepSeek” jaunais rīks pasaulei parādīja, ka amerikāņu uzņēmumi nebūt nav vienīgie, kas virza mākslīgā intelekta attīstību. Tas liek aizdomāties ne tikai pašiem amerikāņiem par to, ko un kā dara viņu uzņēmumi, bet liek arī eiropiešiem uzdot sev jautājumu – kāpēc gan mēs nevarētu darīt un radīt? Un, ja Eiropa nozarē nav būtisks spēlētājs, tas arī rada riskus. Tā uzskata Jans Lekuns, kompānijas “Meta” viceprezidents:
“Tas būtu ļoti bīstami kultūrai un demokrātijai, ja mākslīgā intelekta sistēmas izstrādātu šaurs kompāniju loks, piemēram, ASV un Ķīnā. Mums nepieciešama liela mākslīgā intelekta sistēmu dažādība, lai atspoguļotu kultūras un valodas dažādību pasaulē.”
Lekuns runā tieši par tērzēšanas vietnēm, taču mākslīgo intelektu var izmantot ļoti daudzās nozarēs un tas jau tagad ir klātesošs mūsu ikdienā.
Eiropas Savienība (ES) bijusi dzinējspēks mākslīgā intelekta regulēšanas jomā, taču praktisku produktu izstrādē biežāk dzirdami ārpus Eiropas esošu kompāniju nosaukumi.
Profesore Džīna Nefa no Kembridžas Universitātes domā, ka pašlaik globālai līderībai mākslīgā intelekta jomā šobrīd īstenībā ir vakuums, tātad arī Eiropai ir iespēja. Un runa arī nav tikai par Eiropas Savienības kopējām ambīcijām. Runa ir arī konkrēti par Francijas ambīcijām.
Francijas prezidents Emanuels Makrons cer, viņa valsts kļūs par mākslīgā intelekta centru Eiropā un ka šīs diskusijas Parīzē nostiprinās Francijas vadošās pozīcijas Eiropā mākslīgā intelekta jomā. Parīze jau ir atvilinājusi pie sevis vairākas laboratorijas no vadošajām mākslīgā intelekta firmām, piemēram, “Google” un “Meta”.
