Aizkuņģa dziedzera audzējs ir viens no agresīvākajiem vēža veidiem. Aptuveni 90% pacientu zaudē cīņu ar šo slimību piecu gadu laikā. LU zinātnieki ir izveidojuši unikālu mikrofluīdikas ierīci, kas imitē audzēja un asinsvadu mijiedarbību. Ierīce tapusi, sadarbojoties Cietvielu fizikas institūtam ar Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pētniekiem.
“Varētu teikt, ka ierīce ir ar diviem stāviem, kur vienā stāvā ir audzēja šūnas, otrā – asinsvadu šūnas. Starp tiem ir plāna membrāna. Līdz ar to tiek nodrošināta mijiedarbība starp audzēja šūnām un cilvēka asinsvada šūnām,” skaidroja LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Vadims Parfejevs.
No pacienta tiek saņemts audu paraugs. Tālāk šūnas tiek izdalītas laboratorijā, izaudzētas 3D formātā un izvietotas uz čipa.
“Apakšā iet asinsvadu šūnas un augšā aizkuņģa dziedzera audzēja šūnas. Pa apakšējo kanālu mēs varam pludināt zāles un skatīties, kā tās ietekmē audzēju. Čips ir veidots no īpašiem materiāliem un membrānas, kur nekas lieks nepielīp un neabsorbē nekādas vielas. Ja mēs testējam zāles, to pašu ķīmijterapiju, tad varam būt droši, ka čips neko neabsorbēs,” uzsvēra LU doktorante Karīna Goluba.
Tā kā aizkuņģa dziedzera audzējs bieži nereaģē uz standarta terapiju, ir nepieciešams attīstīt individuālas ārstēšanas pieejas. Šī ierīce šādu iespēju dod.
“Varētu teikt, ka “mēģenē” tiek pamēģināts, vai šī zāļviela konkrētajam slimniekam derēs. Tas ir ceļš uz personalizētu medicīnu, un atļauj, nevis eksperimentēt ar dzīvu cilvēku, bet ārpus organisma izdarīt nepieciešamo, lai pēc iespējas saudzīgākā veidā tiktu galā ar audzēju,” skaidroja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.
Goluba uzsvēra, ka iekārta ir unikāla: “Vienlaicīgi varam testēt līdz pat astoņām dažādām zāļu kombinācijām. Nākotnē tam varētu būt ļoti laba perspektīva, lai palīdzētu ārstiem izlemt, kura zāļu terapija būtu visefektīvākā konkrētajam cilvēkam.”
Pētnieki skaidroja, šādā veidā nākotnē varētu palīdzēt cīnīties ne tikai ar aizkuņģa dziedzera vēzi, bet arī citiem audzējiem, kā arī testēt jaunus, potenciālos medikamentus.
“Mēs varam labāk saprast, kā zāles šķērso asinsvadu barjeru, kā tās nonāk audzējā, un nolasīt, kas notiek ar audzēja šūnām. Šūnas mēs varam šajā ierīcē audzēt ilgstoši, vairāk par 50 dienām,” norādīja Parfejevs.
Lai šādas ierīces nākotnē nonāktu slimnīcās, vēl ir jāveic klīniskie pētījumi, pierādot ar reāliem pacientiem, ka iekārta spēj ar augstu precizitāti noteikt konkrētu cilvēku organismu reakciju uz zālēm.