ĪSUMĀ:
ASV prezidents Donalds Tramps minējis, ka Grenlande nonāks ASV pārziņā “šādā vai citādā veidā”. Kāpēc pēkšņi šāda interese par pasaules lielāko salu, kura praktiski ir neapdzīvota?
Trampa ambīcijas, jūras ceļi un militārās bāzes
ASV prezidenta Donalda Trampa pēkšņā interese par Grenlandi izraisījusi ne tikai neizpratni un sašutumu lielā daļā globālās sabiedrības, bet arī radījusi līdz šim nepieredzētu uzmanību šai tālajai Arktikas salai – teritorijai, kuru apdzīvo tikai 56 tūkstoši cilvēku, bet kura izmēros ir piektā daļa no Eiropas.
Atvaļināts vēstnieks, vieslektors Latvijas Universitātē un Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis gan norādīja, ka Trampa interese par Grenlandi nemaz nav tik pēkšņa – savas pirmās prezidentūras laikā jau notika vārdu apmaiņa ar pašreizējo Dānijas premjerministri, kura bija visai sadusmota.
Iemesli, kāpēc Tramps turpina interesēties par Grenlandi, mūsdienās ir vairāki. Viens no tiem ir Trampa paša personiskās ambīcijas.
“Kā mēs zinām, 7. janvārī viņš ne tikai Grenlandi pieminēja, viņš runāja par Panamas kanālu, arī kaut ko par Meksiku viņš tur teica un pārsauca Meksikas līci par Amerikas līci, arī Kanādu viņš sauc par 51. štatu, un arī Grenlande iekrīt šajā grupā. Proti, tā ir milzīga teritorija blakus Kanādai un ASV. Nu, ja tie ledāji turpinās kust, tad tur viss kaut kas var parādīties,” skaidroja Jegermanis.
Vēl viens iemesls ir jūras ceļi, kas varētu izveidoties ledāju kušanas rezultātā. Šobrīd ap to ved tikai divi jūras ceļi, bet,
ja nākotnē ledāju kušanas rezultātā tur varēs daudz maz droši kuģot, tad arī salas pieejamība mainīsies, un šī teritorija līdz ar to kļūs interesantāka.
“Šī teritorija ir milzīga, un to ir grūti aizsargāt. Lai gan tā ir Dānijas teritorija, Dānijas autonomija, dāņiem nav tādu militāro spēju, spēku, kā šo teritoriju aizsargāt. Īstenībā amerikāņiem arī nav šobrīd,” norādīja Jegermanis.
Trešais faktors – kopš Aukstā kara Grenlandē joprojām saglabājusies viena no ASV militārajām bāzēm.
“Vēl tur ir tāda lieta, ka tur pēc Aukstā kara ir palikusi viena amerikāņu militārā bāze, un tā ir saistīta ar agro brīdināšanu, ja nu gadījumā kāds palaiž raķetes. Tad amerikāņiem šī bāze bija ļoti svarīga, un arī mūsdienās tā ir svarīga, jo ir saistīta arī ar satelītiem, ar kodolspēku pozicionēšanu,” stāstīja Jegermanis.
Grenlandes iedzīvotājiem viedokļi dalās
Arī Grenlandē dzīvojošais latvietis Ivars Sīlis uzsvēra, ka amerikāņu interese par Grenlandi nav nekas jauns – tā ir jau vairāk nekā 100 gadus sena, bet toreiz ASV valstsvīri ideju par Grenlandi atmetuši.
“Bet tagad ir apstākļi pavisam citādi – Arktika ir palikusi daudz tuvāka, tādēļ ka tie ledāji kūst, un arī vispār militārā tehnoloģija ir mainījusies. Lai aizstāvētu Ziemeļamerikas kontinentu, ASV rīcība pār Grenlandi būtu svarīga, bet tā jau patiesībā ir atrunāta zināmos, kā saka, līgumos starp Grenlandi, Dāniju un Ameriku, tādēļ
patiesībā Trampam nemaz nevajadzēja uzstāties un pieprasīt Grenlandi, jo amerikāņiem ir tiesības iekārtot Grenlandē arī citas militārās bāzes, ja to vajag,” stāstīja Sīlis.
Noskaņojums pašu Grenlandes iedzīvotāju un politisko spēku aprindās ir dažāds. Vieni vēlas ciešāku sadarbību ar ASV, vieni vēlas ciešāku sadarbību ar Dāniju, bet vēl daļa vēlas būt pavisam pastāvīgi un neatkarīgi.
“Tas magnēts rāda nevis vienā virzienā, bet vismaz trijos virzienos. Par to, cik lielai tautai jābūt, lai tā varētu pati sevi apgādāt ar visām modernajām darba nozarēm, ar inženieriem, ar ārstiem un viss kaut ko citu, tas ir jautājums, vai tas vispār ir iespējams, bet par to neviens nerunā. Tagad vairāk jūtas runā,” atzina Sīlis.
Viņš vērtēja, ka mūsdienās Grenlandes iedzīvotāji piekopj dzīvesveidu, ko varētu salīdzināt ar dzīvesveidu Skandināvijā. Ienākumi galvenokārt tiek gūti no zvejniecības un eksporta, taču ar to nav pietiekami, lai uzturētu to dzīves līmeni, pie kā tauta ir pieradusi, un tādēļ tā joprojām lielā mērā ir atkarīga no Dānijas.
Tramps spēlējas ar uguni
Vēl viens aspekts, kas Grenlandi, iespējams, padara pievilcīgu ASV un arī citu lielvaru acīs, ir mainīgais klimats pasaulē.
“Ir iesācies kaut kāds jauns laikmets. Ir cilvēki, kas rēķina, ja tie ledi kusīs, ja vietās, kur šobrīd jau ir karsti, būs vēl karstāk un būs grūti tur dzīvot, tad tādas teritorijas kā Grenlande, bet it īpaši Kanāda un Krievijas ziemeļi, un, es teiktu, savā ziņā arī mūsu pašu zeme, kļūs ļoti pievilcīgas teritorijas. Līdz ar to Tramps, iespējams, šobrīd… Nu labi, viņš ir īpašs gadījums, protams, Tramps kā tāds, bet viņš varbūt tālredzīgi skatās uz lietām, un viņš vienmēr ir gatavs pārkāpt likumus un normas,” analizēja Jegermanis.
Šobrīd Tramps atrodas pie “galvenās stūres”, tāpēc, iespējams, iedomājas, ka varēs iegūt Grenlandi sev, bet Lamsters vērtēja, ka tik vienkārši tas tā nenotiks. Tas, kā situācija atrisināsies, būs atkarīgs arī no Dānijas un, protams, pašiem Grenlandes iedzīvotājiem.
“Dzīvosim – redzēsim, bet nu šobrīd Tramps spēlējas ar uguni, kas visur pasaulē liek uzdot jautājumu, kā tad turpmāk šīs attiecības tiks veidotas,” secināja Jegermanis.
Grenlandē līdzīgi resursi kā Ukrainā
Nenoliedzami, Grenlande ir pievilcīga arī no potenciālo resursu ieguves viedokļa.
“Ja mēs runājam par resursiem, Grenlande ir ļoti interesanta, jo dažādi resursi tur ir ļoti lielā apjomā, kaut vai dažādi retzemju metāli – faktiski tie, kas Eiropas Savienībai arī ir vajadzīgi, tur ir vismaz divas trešdaļas, vairāk kā 20 dažādi. Tas jau arī ir tas vienīgais veids, kā Grenlande, ja vēlētos kaut kādu neatkarību nodrošināt, pirmkārt, to varētu nodrošināt,” norādīja Lamsters.
Viņaprāt, Grenlandē vispirms jānodrošina derīgo izrakteņu ieguve, un tikai tad būtu vispār iespējams runāt par Grenlandes atdalīšanos no Dānijas.
“Kādi derīgie izrakteņi tur ir? Diezgan daudz un dažādi, turklāt viscaur Grenlandei, lielākoties dienvidrietumu daļā. Nu, pirmkārt, litijs un grafīts – elementi, kas ir vajadzīgi mums akumulatoriem.
Interesanti, ka tādas paralēles ar Ukrainu uzreiz gribas vilkt, jo arī Ukrainā ir tieši šie abi divi resursi,” norādīja Lamsters.
Grenlandē tradicionāli iegūts arī zelts, sudrabs, rubīni, bet mūsdienās aizvien vairāk tiek atklāti arī dimanti, jo zemes garoza Grenlandē ir ļoti sena – viena no senākajām pasaulē.
“Mūsdienās tā ieguve gan ir diezgan neliela. Jāatceras, ka kādu laiku Grenlandē pat netika iegūti izrakteņi – no 1990. līdz 2004. gadam. Pēc tam ieguve atkal atjaunojās. Līdz ar to aktīvo atradņu, kurās tiek iegūti resursi, ir maz. Ir divas lielākās, kurās tiek iegūti retzemju metāli un zelts, bet vēl vairākām ieguves licences jau ir iegūtas un ir izpētes licences,” stāstīja Lamsters.
Par spīti riskam, interese tikai aug
Līdz šim derīgo izrakteņu ieguve Grenlandē notikusi visai lēni galvenokārt sarežģīto vides apstākļu dēļ. Piekļūt derīgo izrakteņu vietām jau ir grūti un sarežģīti, bieži vien jāpārvietojas ir ar helikopteru vai suņu pajūgos, un līdz ar to izveidot raktuves – vismaz līdz šim – bieži vien vienkārši bijis pārāk dārgi, skaidroja Jegermanis.
“Plus vēl ir tāda lieta, ko bieži vien aizmirst, ka tad, kad rok šos retzemju metālus, un Grenlandes gadījumā tas tā pilnīgi noteikti ir, nāk līdzi urāns. Nu Grenlandē dzīvojošie ir ļoti nobažījušies, ja gadījumā kādās no tām raktuvēm, par kurām šobrīd notiek sarunas vai notiek izpētes darbi, parādīsies kaut kas ar urānu – kaut kādi izmeši, putekļi, vēl kaut kas –, nu kā viņi tur varēs dzīvot. Līdz ar to tur ir daudz jautājuma zīmju,” atzina Jegermanis.
Grenlandes iedzīvotāji savā likumdošanā jau lēmuši, ka tādos gadījumos, kad parādās aizdomas, ka raktuvēs kā blakusprodukts parādās arī urāns, tās tiek slēgtas.
Tāpat visas raktuves tiek stingri regulētas, lai to darbība neapdraudētu vietējo dabu, zemi un zvejniecības tradīcijas.
“Kolēģi jau minēja daudzus iemeslus, kāpēc tas ir sarežģīti, bet, neskatoties uz to visu, arī tad, kad mēs bijām Grenlandē, pārlidojot no vienas mazās pilsētas uz otru, šajās lidostās sastapām ģeoloģiskās izpētes uzņēmumus, kas ar lidmašīnām veic šo te ģeofizikālo kartēšanu. Ir pilnīgi skaidrs, ka viņi meklē derīgos izrakteņus, pie tam tieši šos metāliskos. Tā kā, neskatoties uz to visu, protams, tas viss radīs milzīgas problēmas, bet interese tāpat ir,” norādīja Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors Jānis Karušs.
