ĪSUMĀ:
Jau labu laiku analītiķi, politiķi, žurnālisti un faktiski jebkurš interesents sekojis līdzi tam, kā attīstās situācija Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) pēc Donalda Trampa atkārtotās ievēlēšanas prezidenta amatā. Jaunās pilnvaras Trampam ļāvušas gan sevi spilgti apliecināt ārpolitikā, gan strauji iedarbināt virkni procesu iekšpolitikā, par ko daļa priecājas, bet daļa ir ārkārtīgi satraukusies – pēdējo vidū ir arī zinātnieki.
Tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā tikušies mītiņos ar saukli “Stand Up for Science” (“Iestājieties par zinātni”). Viņi pauduši protestu ASV administrācijas darbībām, samazinot zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai.
ASV šauj pati sev kājā
“To, ko iepriekš uztvērām kā pašsaprotamu, domājot par akadēmisko brīvību visdažādākajās tās izpratnēs, par kaut kādu institūciju attiecībām ar štatiem, ar federālo varu ASV – tās tiešām ļoti krasi mainīsies un pilnīgi noteikti ietekmēs arī to, kā vispār zināšanas tiek radītas ASV un līdz ar to arī citviet pasaulē,” pauda Puzo.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Delavēras Universitātes doktorants Toms Rātfelders sprieda, ka zinātne kā tāda ir viens no ASV varas eksportiem pasaulē. Daudzi cilvēki dodas uz ASV ar mērķi iegūt zināšanas, jo tur vismaz līdz šim augstākajai izglītībai ir bijis labs finansējums un ērta infrastruktūra.
“Pēc tam cilvēki aizbrauc atpakaļ uz savām mītnes zemēm ar labu iespaidu par ASV kopumā. Tad bieži šie cilvēki veido eliti šajās valstīs, kuras nāk ar tādu pozitīvu noskaņojumu pret ASV. Tas savukārt nozīmē, ja ASV vajag kaut ko panākt starptautiskajā vidē, to var izdarīt daudz vieglāk, jo tai uzreiz ir sabiedrotie – cilvēki, kas ir pozitīvi noskaņoti pret ASV,” skaidroja Rātfelders.
Ja finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei ASV zūd un šis varas eksports mazinās, attiecīgi tas mazina arī ASV spēku starptautiskajā sistēmā, vērtēja Rātfelders, jo dzirdīgu ausu citviet pasaulē kļūst arvien mazāk.
“Tas diemžēl ietekmēs ASV varu pasaulē. Ja tagad ASV saka, ka viņiem ir jācīnās pret Ķīnu, ka Ķīna ir jaunais drauds, tad Ķīna ļoti ievērojami šobrīd investē zinātnē. Ja ASV, atvainojos, pati sev iešauj kājā, Ķīnai attiecīgi ir vieglāk noķert ASV. Tramps it kā saka, ka viņa prioritāte ir mākslīgais intelekts un kodoltehnoloģijas, bet tajā pašā laikā mūsdienās pētījumi ir ļoti starpdisciplināri. Ja mēs nogriežam finansējumu vienā pētījumā, potenciāli zaudējam iespēju atrast kaut ko, kas arī citās nozarēs var palīdzēt. Tas viss ir diemžēl sasaistīts kopā,” skaidroja Rātfelders.
Īpaši satraucas starptautiskie studenti
Latvijas Universitātes pēcdoktorants, starpdisciplinārs matemātiķis, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieks Jānis Lazovskis atklāja, ka viņam pazīstamu internacionālo studentu un universitāšu darbinieku vidū ASV šobrīd jūtamas lielas bailes un nedrošība gan par savu nākotni, gan drošību.
“Kopumā ir izjūta: ja viņi pateiks kaut ko, kas valdībai nepatiks, tā var ļoti viegli studentus izspert ārā no valsts. Tas, no vienas puses, ir neaptverami – kā tāds slikts sapnis, kam gaidām beigas, bet, protams, to tā viegli var uztvert no ārpuses. Tiem, kuri dzīvo un strādā ASV, tā ir ikdiena, un tas ir noteikti daudz grūtāk,” atzina Lazovskis.
Arī Rātfelders apstiprināja, ka viņam ir zināms gadījums pirms diviem mēnešiem, kad no kādas ASV universitātes vienkārši tika izraidīti astoņi starptautiskie studenti, atņemot viņiem vīzas, neko nepaziņojot un nepaskaidrojot. Universitātes tam cenšas meklēt dažādus risinājumus, bet tā ir realitāte, ar ko nākas saskarties daudziem.
Ja vēlies palikt ASV un savu akadēmisko karjeru saistīt ar šo valsti, jārēķinās, ka ļoti strauji viss var mainīties. Vienā brīdī var nākties vienkārši samainīt visus savus dzīves plānus,” norādīja Rātfelders.
Turklāt tas neattiecas tikai uz studentiem, bet arī universitāšu darbiniekiem. Viens no iemesliem šādai ASV administrācijas nostājai ir tas, ka universitātēs jūtams tai pretējs viedoklis Izraēlas–Palestīnas konflikta jautājumā.
“Protams, jāņem vērā politiskais konteksts, jo ASV, kā mēs zinām, ir spēcīgā Izraēlas, negribētu teikt, ietekmē, bet katrā gadījumā tur ir spēcīgas Izraēlas atbalsta iekšpolitiskās grupas, kuras necieš īsti to, ka ASV būtu līdzsvarotā pozīcijā Izraēlas–Palestīnas konflikta jautājumā. Lielajās tā saucamajās efeju augstskolās ir bijis novērojams ļoti liels palestīniešu atbalstošo aktivitāšu skaits,” skaidroja Rātfelders.
Attiecīgi Tramps izmantoja to kā pirmo iemeslu, lai izraidītu studentus, bet laika gaitā tas viss ir tikai audzis plašumā un pārmeties arī uz daudziem citiem jautājumiem, kas ar Izraēlu vai Palestīnu nemaz nav saistīti.
“Šobrīd, ja tu sāc skaļi kaut ko publiski teikt, rakstīt, uzstāties un tas ir pretrunā ar ASV valdības oficiālo nostāju, valdība var pateikt, ka esi nevēlams cilvēks šai valstij un tev ir jādodas projām. Tāpēc ir jābūt ļoti, ļoti uzmanīgam,” norādīja Rātfelders.
Naudas ir mazāk pilnīgi visur
Vēl viens no jaunās ASV administrācijas pirmajiem upuriem ir visas tās zinātnes jomas un zinātnieki, kas darbojās iekļaujošākas sabiedrības virzienā, norādīja Puzo.
“Šīs jomas arī ātri vien kļuva par uzbrukumu upuri, un ātri vien parādījās šie 40 vārdi, ko pētnieki nedrīkst iekļaut savos nacionālā zinātnes fonda un nacionālā veselības institūta projektu pieteikumos. Šo vārdu saraksts iekļauj, piemēram, arī tādu vārdu kā sievietes. Tad mēs saprotam, kas ir tas, pret ko notiek vēršanās,” stāstīja Puzo. Tas ietekmē visdažādākās zinātnes nozares, it īpaši humanitārās un sociālās zinātnes, un milzīgas pētnieku grupas.
Puzo atzina – pēc minētā 40 vārdu saraksta izskanēšanas viņu pārsteigusi pētnieku reakcija, ko varēja novērot “Facebook” grupās, kur viņi pulcējas un apspriežas: “”Hei, mums ir nevis jāprotestē, bet gan jāpielāgo savi pētījumu pieteikumi. Mums ir jāizņem šie vārdi un jāaizstāj ar citiem.” Tā ir ļoti bīstama tendence, manuprāt, ko es negaidīju no ASV kolēģiem.” Tas, viņasprāt, liecina, ka šobrīd notiekošais ir kaut kādu iepriekšējo procesu pastiprināšanās un saasināšanās.
Lazovskis uzsvēra, ka ASV jaunās administrācijas ieņemtais kurss noteikti skar ne tikai sociālās un humanitārās zinātnes, bet arī eksakto jomu.
“Naudas ir mazāk pilnīgi visur. Matemātikas jomā šogad ir par 71% mazāk naudas nacionālā līmenī nekā iepriekšējā gadā. Viena mana kolēģe organizē matemātikas konferenci, kurai ilgi nenāca nauda dalībnieku atbalstam – tā atnāca tikai tad, kad viņa parakstīja dokumentu, kurā apsolīja šo naudu neizmantot, balstoties uz dzimumu vai etnisko piederību. Līdz šim bija tieši pretēji, bieži vien grantos tika teikts – jums ir lielāka iespēja saņemt naudu, ja jūs uzsverat iekļaušanu un dažādību, bet tagad pēkšņi viss mainās,” stāstīja Lazovskis.
Tāpat īpaša vēršanās novērota arī pret tiem pētījumiem un zinātniekiem, kas darbojas atjaunojamo resursu, ilgtspējas un klimata nozarēs. Ja kādai universitātei ir iekšējie līdzekļi, lai šos pētījumus finansētu pašas spēkiem, tie turpinās, ja nav – tie tiek pārtraukti, un zinātnieki vienkārši zaudē darbu.
“Diemžēl Trampa administrācija arī ilgtspēju un klimatu traktē kā daļu no kreisās ideoloģijas. Tur ir tā problēma. Vēl pirms es aizbraucu, man bija istabas biedrs, kurš pabeidza maģistrantūru un gribēja stāties dokturantūrā, bet nevarēja atrast augstskolu, kura šogad uzņemtu doktorantus, jo viņa pētniecība ir saistīta ar klimatu, bet tieši tam visur ir nogriezts finansējums. Tas spilgti pierāda, ka Tramps lietas, kas objektīvi mums visiem ir svarīgas, traktē no politiskā rāmējuma,” secināja Lazovskis.
Sekas būs visaptverošas un izjutīs visa pasaule
Ņemot vērā, ka mūsdienu zinātne ir ļoti globāla, tas, kas notiek tādā smagsvarā kā ASV, izraisa viļņošanos visā pasaulē, uzsvēra Rātfelders.
“Runājot par starptautiskajām sadarbībām, ja, teiksim, ir kaut kādam projektam ASV mazāks finansējums, tad ir grūti pētniekiem citviet pasaulē pieslēgties uz sadarbību. Otrs risks, ko es redz, – ASV ir ļoti labas tā saucamās datu kopas jeb datasets, kas dažkārt tiek uzturētas universitātēs,” stāstīja Rātfelders.
Ja finansējums šo datu kopu uzturēšanai zūd vai tiek būtiski samazināts, arī to izmantošana starptautiskā līmenī var tikt ierobežota.
“Man liekas, sekas mēs jutīsim ilgi un globāli, un tiešām tādā visas jomas skarošā veidā.
Piemēram, domājot par globālo veselības infrastruktūru – pat ja kāds pētījums vai pētnieku grupas darbs tiek apstādināts uz pāris nedēļām vai mēnešiem, kā tas bija Trampa administrācijas sākumā, tas atstāj sekas tiešām uz gadiem. Mēs zaudējam cilvēkus, mēs, iespējams, zaudējam datus,” uzsvēra Puzo.
Visas iespējamās sekas ASV administrācijas darbībām nav iespējams prognozēt un izmērīt. Nav iespējams pateikt, kura no tām pētnieku grupām, kuru darbs šobrīd ir apturēts vai būtiski ietekmēts, iespējams, potenciāli būtu radusi nākotnē risinājumu vienai vai otrai problēmai.
