Atzīmējot Starptautisko Lipoproteīna (a) atpazīstamības veicināšanas dienu 24. martā, biedrība “ParSirdi.lv” kopā ar kardiologiem pievērš uzmanību šim mazpazīstamajam, bet izplatītajam sirds un asinsvadu slimību riska faktoram – paaugstināts Lp(a) līmenis ir bīstams, jo veicina aterosklerozes attīstību asinsvados, līdz ar to arī palielina sirds un asinsvadu slimību, to starpā infarkta un insulta risku.
Mazpazīstamais ļaundaris – lipoproteīns (a)
Profesors Latvkovskis norādīja: “Mēs visi zinām, ka holesterīns ir kaitīgs, bet es atgādināšu, ka holesterīns tīrā veidā mums asinīs necirkulē, jo tā ir ūdeņaina vide, un tauki tik vienkārši tur nepeld un nešķīst – tie tiek iepakoti vielā, kas saucas lipoproteīns.”
Tāpat visi noteikti zina, ka ir tā saucamais “sliktais holesterīns” – tas patiesībā ir holesterīns, kas atrodas zema blīvuma lipoproteīna daļiņās. Kad mēs paskatāmies laboratorijas atbildes pēc asinsanalīzēm, tajās ir sadaļa ZBLH – tas ir “sliktais” holesterīns, kas atrodas zema blīvuma lipoproteīnos.
“Par to ir daudz runāts. Varbūt ne gana un laikam nekad nebūs gana, bet to mēs daudzmaz zinām. Bet tas, ko mēs vēlamies tagad aktualizēt, ir, ka patiesībā eksistē viens ļoti īpašs un ļoti kaitīgs paveids šim ZBL. Proti, tas saucas lipoproteīns (a) – Lp(a),” skaidroja Latkovskis.
Izrādās, ka konkrēti šis lipoproteīns (Lp) satur papildu olbaltumvielu, ko sauc par apolipoproteīnu (a), kuras funkcija līdz galam tā pilnīgi skaidra nav.
Iespējams, senatnē tā kaut kā ir palīdzējusi sadzīt brūcēm, bet ļoti lielas pārliecības par to nav.
“Vēl ir amizants fakts, ka šīs vielas praktiski nav citiem dzīvniekiem, izņemot vienu sugu, un to jūs nekad neuzminēsiet… – tie ir eži, jo tādi īpaši tuvi radinieki tie mums nav. Bet, vārdu sakot, šī viela, un to mēs skaidri zinām, ir īpaši kaitīga. Tā pat nelielās koncentrācijās var ļoti veicināt artēriju aterosklerozi, proti, holesterīna izgulsnēšanos asinsvados. Pēdējā laikā ir gana daudz pierādījumu tam, ka tā var veicināt arī dažas citas slimības,” skaidroja Latkovskis.
Konkrēti viena no tām ir aortālā vārstuļa sašaurināšanās. Tas ir vārstulis, caur kuru plūst asinis no sirds kreisā kambara uz aortu. Ja tas sašaurinās, cilvēkam sāk parādīties elpas trūkums, reizēm arī sāpes krūtīs, ģīboņi, un to labot var, vienīgi nomainot vārstuli.
“Jebkurā gadījumā šis lipoproteīns (a) ir šobrīd zināms kā ļoti kaitīga molekula. Patiesībā tā ir zināma jau vismaz 60 gadus, bet tieši pēdējo 10–15 gadu laikā ir veikti ļoti vērienīgi klīniski pētījumi, kas parāda saikni starp šīs molekulas jeb daļiņas līmeni asinīs un būtiski paaugstinātu sirds asinsvadu slimību risku,” norādīja Latkovskis.
Lp(a) ir iedzimts – svarīgi to noteikt savlaicīgi
Dzalbs atzina, ka tieši Lp(a) kā rādītājs maz zināms ir ne tikai pacientiem, bet arī paši ģimenes ārsti savā ikdienas darbā šo rādītāju izmanto nepietiekami. Pagaidām Latvijā šī analīze pacientiem nav valsts apmaksāta.
“Protams, šī molekula jau ir zināma, un, mācoties bioķīmiju, es domāju, jebkurš ārsts šādu nosaukumu ir dzirdējis, bet ikdienas praksē mēs to tiešām izmantojam maz,” atzina Dzalbs.
Viņš skaidroja, ka ikdienas darbā ģimenes ārsti vairāk runā vienkārši par augsta blīvuma holesterīnu, kas tātad ir “labs”, un zema blīvuma holesterīnu, kas attiecīgi ir “slikts”, varbūt īpaši neizdalot konkrēti Lp(a), taču ir gadījumi, kad tas būtu jādara un turklāt savlaicīgi.
“Šī lioproteīna (a) līmenis ir ģenētiski noteikts, tātad iedzimts, un arī pacientiem, kuri ir sportiski un ievēro veselīgu dzīvesveidu, šis marķieris var būt paaugstināts.
Tādēļ atsevišķos gadījumos to ir būtiski noteikt jau savlaicīgi, lai mēs varētu apzināt iespējamos sirds asinsvadu slimību riskus,” norādīja Dzalbs.
Ar šī brīža medikamentiem Lp(a) nav iespējams vienkārši samazināt, bet tas, ka šis rādītājs ir paaugstināts, ir svarīga papildus informācija pacientiem, ka ir būtiski “jāpiestrādā” pie citiem riska faktoriem, maksimāli tie jāsamazina un aktīvi jāiesaistās savas veselības uzlabošanā, pauda Dzalbs.
“Mums tiek rekomendēts, ka mēs Lp(a) nosakām, piemēram, pacientiem, kuriem ir agrīnas sirds asinsvadu slimības pašiem vai kuriem ģimenē ir bijušas sirds asinsvadu slimības, bet, iespējams, mums šis rādītājs būtu jāizmanto krietni plašāk, analizējot plašāku populāciju, jo tiek uzskatīts, ka vidēji 20–30% no populācijas šis lipoproteīns (a) var būt paaugstināts,” atzina Dzalbs.
Pietiek ar vienām analīzēm
Latkovskis uzsvēra, ka ir ārkārtīgi svarīgi apzināties, ka Lp(a) nekādi nav saistīts ar dzīvesveidu. Kamēr tas netiek pārbaudīts, veicot asins analīzes, pilnīgi nekā nav iespējams prognozēt, vai tas būs paaugstināts vai ne.
“Tā ir tīrā ģenētika. Tas ir līdzīgi kā ar ģimenes hiperholesterinēmiju, kur arī pat ar perfektu dzīvesveidu, ar ļoti sportiskām aktivitātēm, ja tev ir iedzimts augsts holesterīns, mēs to nevaram noprognozēt. Arī šeit mums ir vienkārši jāuztaisa analīzes un jāpārliecinās,” norādīja Latkovskis.
Īpaši svarīgi Lp(a) noteikt tiem, kuru ģimenē kādam no vecākiem vai brāļiem un māsām ir bijusi agrīna (sievietēm līdz 60 gadiem, vīriešiem līdz 55 gadiem) sirds asinsvadu slimība, kas ir saistīta ar holesterīna izgulsnēšanos asinsvados.
“Šajos gadījumos visai ģimenei vajadzētu pārbaudīties jau savlaicīgi. Tik tiešām, ja tuvākajiem radiniekam ir bijušas šādas agrīnas slimības, noteikti vajag pārbaudīt ne tikai parastos holesterīna četrus rādītājus, bet arī šo lipoproteīnu (a).
Tam principā pietiek ar vienu analīzi, un nav vērts to atkārtoti kontrolēt katru gadu, jo tas nemainīsies,” norādīja Latkovskis.
Vienlaikus, ja šis rādītājs ir paaugstināts, to nevajag uztvert kā nolemtību, bet gan kā papildu informāciju, kas norāda uz paaugstinātu risku un nepieciešamību proaktīvi darboties savas veselības uzlabošanā un saglabāšanā, piemēram, regulārāk nekā citiem veikt dažādas padziļinātas pārbaudes.
“Ja mēs konstatējam kādus riska faktorus, mēs veicam papildu izmeklējumus. Mēs pacientiem nosakām bez šiem holesterīna līmeņiem arī to, kāds ir galvas asinsvadu stāvoklis, vai tur nav kāds holesterīna izgulsnējums, mēs pārbaudām sirds asinsvadus, un ir situācijas, kad tiešām jau 40 gados, biežāk vīriešiem, mēs atrodam kritiskas asinsvadu slimības, kas ir bez simptomiem, un mūsu praksēs ir gadījumi, kad mēs tās, laicīgi atklājot, varam arī izārstēt,” stāstīja Dzalbs.
Citi mediķu padomi
Vairāk
