Raksta zinātniskā redaktore: dr. Elizabete Ārgale, MD, MBA
Sievietēm reproduktīvajā vecumā menopauze ir neskaidrs jēdziens, neskatoties uz tā būtiskumu un neatņemamu daļu katras sievietes dzīvē. Pētījumi [1], kas tika veikti Lielbritānijā un Kanādā par sieviešu zināšanām par menopauzi, liecina, ka jaunākas sievietes ir tendētas negatīvāk uztvert menopauzi un ar to saistītas izmaiņas[2], kur viens no galvenajiem iemesliem ir informētības trūkums. Tādēļ svarīgākajiem faktiem par menopauzi būtu jābūt pieejamiem un saprotamiem, jo perimenopauzes vecuma sievietes ir ievērojama Latvijas sabiedrības daļa, turklāt pēc 42 gadu vecuma sieviešu īpatsvars pārsniedz vīriešus.
Uzziņai:
Noslēguma pētniecības darbā tiešsaistes aptaujā piedalījās 557 respondentes no Latvijas vecumā no 16 līdz 64 gadiem. Analīzei tika atlasītas 431 reproduktīvā vecuma sievietes no Latvijas, lai noskaidrotu viņu zināšanas par menopauzei raksturīgajiem simptomiem, kā arī uzzinātu par viņu dzīvesveida paradumiem.
Šajā aptaujā dalībnieces ir vecumā no 18 līdz 49 gadiem (pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem reproduktīvais vecums ir no 15 līdz 49 gadiem), vidējais vecums – 39 gadi. Lielākā daļa no viņām ir strādājošas sievietes (77 %) ar augstāko izglītību (72 %). Pētījums ļauj izprast, cik labi sievietes ir sagatavotas šim dzīves posmam un kādi dzīves faktori varētu ietekmēt menopauzes simptomu smagumu nākotnē. Balstoties pētījuma rezultātos, varēs identificēt pašreizējas tendences un problēmas, kā arī ierosināt veikt papildu pētījumus, izstrādāt informatīvos materiālus un aktualizēt sabiedrības izglītošanu par menopauzi, kas ilgtermiņā veicinātu Latvijas iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Aptauja atklāj, ka lielākajai daļai jeb 94 % reproduktīvā vecuma sieviešu ir saprotams termins “menopauze”, un 93 % piekrīt, ka šis process skar katru sievieti. Aptuveni 65 % piekrīt, ka menstruāciju pārtraukšanās ir daļa no menopauzes procesa, savukārt 76 % atzīst dzimumhormonu līmeņa izmaiņas kā vienu no svarīgākajām menopauzes pazīmēm. 92 % aptaujāto piekrīt, ka menopauzes simptomi var parādīties pirms 50 gadu vecuma.
Un kas patiesībā ir menopauze? Tā tiek noteikta, kad sievietei 12 secīgus mēnešus nav bijušas menstruācijas, tā var iestāties arī ķirurģisku manipulāciju vai staru terapijas un ķīmijterapijas ietekmē.
Menopauze visbiežāk sākas laikposmā no 45 līdz 55 gadu vecuma, vidēji – 51 gadu vecumā.
Menopauzāla pāreja jeb perimenopauze ir pārejas periods, kad notiek pakāpeniska olnīcu novecošanās – līdz ar ko samazinās olšūnu skaits un notiek dzimumhormonu līmeņa pazemināšanās. Parasti perimenopauzes periods sākas no 40 līdz 45 gadu vecuma un ilgst vidēji četrus gadus.
Karstuma viļņi, miega traucējumi, aizkaitināmība?
Kādas ir sieviešu domas – kādi simptomi var parādīties sievietēm menopauzē? 93 % aptaujāto sieviešu piekrīt, ka karstuma viļņi ir menopauzes simptoms, un 80 % uzskata, ka maksts sausums ir saistāms ar menopauzi, kā arī 60 % piekrīt, ka libido samazināšanās ir menopauzes pazīme. Aptaujātās sievietes piekrīt, ka menopauzes pārejas laikā sievietes var piedzīvot svara pieaugumu (66 %), garastāvokļa izmaiņas (82 %), miega traucējumus (69 %) un atmiņas pasliktināšanos (72 %). Turklāt 55 % piekrīt, ka menopauzes simptomu izpausmes pasliktina dzīves kvalitāti, un 71 % uzskata, ka menopauze ir saistāma ar vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos. 50 % uzskata, ka menopauze var paaugstināt sirds un asinsvadu slimību risku (piemēram, paaugstināts asinsspiediens, infarkts, insults).
Šādas izmaiņas patiesi ir iespējamas. Kādēļ? Menopauzes kontekstā galvenokārt jāpiemin hormons estrogēns, kuram samazinoties notiek menstruālā cikla izmaiņas, ko var saukt arī par pirmo pārejas perioda pazīmi. Samazinoties estrogēnam, mainās dzimumorgānu iekšējā struktūra, ārējo dzimumorgānu āda un maksts gļotāda kļūst plānāka un mazāk elastīga, tādēļ var rasties tādi simptomi kā maksts sausums, nieze un sāpes dzimumakta laikā, kas ietekmē arī dzimumtieksmi jeb libido. Savukārt izmaiņas urīnizvadsistēmā paaugstina urīnceļu infekciju un urīna nesaturēšanas risku. Vispazīstamākie menopauzes simptomi ir karstuma viļņi un svīšana – šie simptomi var būt dažādās smaguma pakāpēs.
Bezmiegs un pamošanās naktīs var būt saistīti ar tiem, kā arī menopauzē var pasliktināties miega kvalitāte, ietekmējot darbspēju, garastāvokli un koncentrēšanās spējas.
Hormonālās izmaiņas un smagas simptomu izpausmes var ietekmēt arī psiholoģisko un kognitīvo labklājību, un sievietēm šajā periodā ir paaugstināts risks piedzīvot trauksmi, stresu, aizkaitināmību un depresiju. Kopumā augstākminētā simptomātika ietekmē ne tikai sievietes veselību, bet arī dzīves kvalitāti.
Ar menopauzi saistītās hormonālās pārmaiņas var tieši un netieši ietekmēt sirds un asinsvadu un kaulu sistēmas saslimšanas, kā arī paaugstināt aptaukošanās, insulīna rezistences un diabēta risku. Saslimšanu riski jāvērtē individuāli, jo tie var būt saistīti gan ar vecumu, gan ar citiem faktoriem, piemēram, smēķēšanu, ēšanas paradumiem, fiziskām aktivitātēm.
Vai to var ietekmēt vēl… pirms menopauzes?
Lai arī menopauze attiecas uz noteiktu dzīves posmu, tomēr dzīvesveids pirms tam var ļoti ietekmēt menopauzes norisi.
Tādēļ ir nepieciešama plašāka izglītošana un atbalsts, lai veicinātu veselīgāku dzīvesveidu un labāku sagatavošanos menopauzes pārejai, lai nākotnē spētu paaugstināt apzinātības līmeni par šo procesu, uzturētu vispārējo veselību. Tas ir būtiski augstas dzīves kvalitātes līmeņa saglabāšanai pirmsmenopauzes laikā, lai vieglāk ietu cauri šim dzīves posmam un arī pēc tam būtu ar iespējami labāku pašsajūtu.
Pētījumā tika izvērtēti respondentu dzīvesveida un uztura paradumi, kas varētu ietekmēt menopauzes simptomu izpausmi, saslimstību ar hroniskām slimībām un dzīves kvalitāti. Rezultāti liecina, ka 25 % no aptaujātajām sievietēm smēķē, kas ir riska faktors gan agrākai menopauzei, gan vairākām veselības problēmām. Interesanti, ka dažas respondentes norādīja, ka nesmēķē, bet izmanto elektroniskās cigaretes, kas liecina par nepietiekamām zināšanām par to, ka arī elektroniskās cigaretes ir kaitīgas, līdzīgi kā parastie tabakas izstrādājumi. Turklāt smēķēšana tiek asociēta ar lielāku alkohola lietošanu. 62 % respondentu lieto alkoholu retāk nekā vienu divas reizes nedēļā, kamēr astoņi procenti lieto alkoholu biežāk par trīs reizēm nedēļā.
Attiecībā uz fiziskām aktivitātēm: 63 % aptaujāto nenodarbojas ar tām vai arī dara to reti, bet 55 % ir ar virssvaru vai aptaukošanos, kas liecina, ka reproduktīvā vecuma sieviešu dzīvesveids ir neveselīgs, kaut gan lielākā daļa – 93 % – piekrīt, ka regulāra fiziskā aktivitāte varētu atvieglot menopauzes simptomus.
Tāpat 93 % aptaujāto sieviešu uzskata, ka veselīgs un sabalansēts uzturs var atvieglot menopauzes simptomu izpausmi. 69 % sieviešu lieto ikdienā piena/skābpiena produktus (divas līdz trīs porcijas). Piemēram, tie ir 30 grami siera, 200 grami biezpiena un jogurta glāze. 68 % nelieto uzturā zivis (vismaz divas reizes nedēļā), kā arī 77 % nelieto zivju eļļu. Tas norāda uz nepietiekamu nepieciešamo taukskābju uzņemšanu uzturā. 35 % aptaujāto nelieto D vitamīnu, taču Latvijā, kur ziemas periodā ir ierobežots saulainu dienu skaits, ir svarīgi sekot tā līmenim, jo tā trūkums var negatīvi ietekmēt kaulu veselību, imūnsistēmu un vispārējo labsajūtu.
Aspekti, kurus var ietekmēt
Sievietes reproduktīvajā vecumā visbiežāk ir kādreiz domājušas par menopauzi – to atzīst 74 % sieviešu, un to pamato ar līdzīgu simptomu parādīšanos, grūtniecības plānošanas kontekstā, saistībā ar ginekoloģiskām operācijām vai preventīvi veselības uzlabošanas nolūkos. Tomēr tikai 33 % aptaujāto sieviešu uzskata, ka jūtas pietiekami informētas par menopauzi un simptomiem, savukārt lielākā daļa, 57 %, atzīst tikai daļēju informētību. 72 % piekrīt, ka jaunu sieviešu izglītošana par menopauzes pāreju būtu aktuāla, un 63 % nekad nav runājušas par menopauzi ar savu ģimenes ārstu vai ginekologu.
Tā kā menopauze ir sarežģīts hormonālu pārmaiņu process, kas rada trauksmi, 84 % respondentu uzskata, ka psiholoģisks atbalsts varētu atvieglot menopauzes simptomus, un 66 % uzskata, ka to varētu panākt sociāls atbalsts.
Šobrīd pasaulē arvien vairāk tiek pielietota visaptveroša pieeja menopauzei, kura balstās ne tikai uz simptomu pārvaldīšanu, bet arī laicīgu pacienšu izglītošanu, kas turpmāk palīdz viņām pastāvīgi vērtēt savu stāvokli un sadarbībā ar savu ārstu pieņemt informētus lēmumus par terapijas iespējām. Lielākā daļa pacienšu tiek galā ar menopauzes simptomiem bez medikamentozas terapijas, modificējot dzīvesveidu, piemēram, atmetot smēķēšanu, samazinot ķermeņa svaru un iekļaujot savā grafikā regulāru fizisku aktivitāti. Pat minimālas šāda veida izmaiņas atbilst arī veselīgas novecošanas pamatprincipiem, samazinot sirds un asinsvadu sistēmas slimības riskus, kā arī cukura diabēta, aptaukošanās, psiholoģisko traucējumu risku, un uzlabo dzīves kvalitāti.
Klausies arī raidierakstu!
Par novecošanu un dzīvi pusmūžā klausies jauno “LSMnīcas” raidierakstu sēriju “Uz visiem 100 pēc 40”. To atradīsi lielākajās straumēšanas vietnēs: “Spotify”, “Apple Podcasts”, “YouTube”, kā arī portālā LSM.lv un “REplay.lv”!
Ja audio nav tavs iecienītākais formāts, ienāc LSM.lv un izlasi rakstus, kur būsim apkopojuši būtiskāko raidieraksta sērijās izskanējušo!
Ieteikumi vieglākai menopauzei
Vairākos menopauzes pētījumos un zinātniskās publikācijās tiek minēts [3], ka uzturs var ietekmēt simptomu izpausmi un smaguma pakāpi. “Science Direct” 2023. gadā publicētā rakstā tiek atzīmēts, ka menopauzālā pārejā tauku uzkrāšanās notiek vēdera apvidū, kas tiek asociēts ar izteiktākām simptomu izpausmēm perimenopauzē. Diēta, kas ir bagāta ar dārzeņiem, augļiem, pilngraudu izstrādājumiem un veselīgiem taukiem, var palīdzēt mazināt menopauzes simptomu intensitāti. Piemēram, fitoestrogēni, kuri ir atrodami pākšaugos un linsēklās, darbojas līdzīgi estrogēniem un var mazināt karstuma viļņus. Kaulu veselībai svarīgs ir pietiekams D vitamīna līmenis organismā, kas savukārt palīdz uzsūkties kalcijam; minēto uzturvielu trūkums var paaugstināt osteoporozes risku. Savukārt polinepiesātināto tauku lietošana pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, smadzeņu darbību, kā arī tiem ir pretiekaisuma darbība, kas var būt palīdzoši pie locītavu sāpēm, garastāvokļa un koncentrācijas izmaiņām menopauzes laikā. Nepieciešamās taukskābes var atrast zivīs, zivju eļļā un augu sēklās, piemēram, linsēklās, čia sēklās u.c.
Fiziska aktivitāte spēj uzlabot gan fizisko, gan garīgo labklājību, labvēlīgi ietekmējot veselības stāvokli, – tiek samazināts sirds un asinsvadu slimību risks, normalizēts ķermeņa svars, stiprināti muskuļi un kauli, kā arī samazināti depresijas un trauksmes riski, uzlabota miega kvalitāte un enerģijas līmenis.
Ir pētījumi, kur tiek minēts, ka regulāras vidēji intensīvas fiziskās aktivitātes ir asociētas ar samazinātu menopauzes simptomu smagumu.
Saskaņā ar PVO rekomendācijām pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 64 gadiem ieteicams nedēļā nodarboties ar vidējas intensitātes fiziskām aktivitātēm vismaz 150–300 minūtes vai veikt 75–150 minūtes augstas intensitātes fiziskas aktivitātes. Šīs aktivitātes var kombinēt, papildinot ar spēka vingrinājumiem vismaz divas reizes nedēļā, lai nodrošinātu visu galveno muskuļu grupu stiprināšanu.
Menopauzes simptomu intensitātes pārvaldē nozīmīga loma ir psiholoģiskam un sociālam atbalstam. Psiholoģisks atbalsts menopauzes pārejas posmā palīdz samazināt vai novērst trauksmi, garastāvokļa izmaiņas, kā arī depresiju[4]. Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir pārbaudīta metode depresijas un trauksmes ārstēšanai dažādos dzīves posmos, un tā ir efektīva arī miega traucējumu un vazomotoru simptomu gadījumā. KBT īpaši iesaka Apvienotās Karalistes Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (NICE) depresijas gadījumā menopauzes laikā. 2023. gada Ziemeļamerikas Menopauzes biedrības vadlīnijās KBT tiek ieteikta arī apgrūtinošu vazomotoru (svīšana naktīs un karstuma viļņi) simptomu ārstēšanai. Savukārt sociāls atbalsts ietver emocionālu atbalstu no ģimenes, draugiem un sabiedrības, lai mazinātu izolētības sajūtu, kā arī nodrošina informēšanu par menopauzi, terapijas un dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējām.
Nepieciešama plašāka izglītošana
Menopauze ir fizioloģisks dzīves posms, ar kuru sastopas ikviena sieviete, taču pētījuma rezultāti atklāj, ka sabiedrībā trūkst pietiekamas informācijas par tās simptomiem un pārvaldīšanas iespējām, kā arī pastāv būtiski trūkumi zināšanās veselīga dzīvesveida kontekstā.
Pētījuma rezultāti liecina – lai arī lielākā daļa sieviešu ir informētas par menopauzes esamību, tikai neliela daļa jūtas pietiekami zinošas, lai savlaicīgi atpazītu un pārvaldītu šī posma simptomus.
Tas norāda uz nepieciešamību pēc plašākas izglītošanas un pieejamas informācijas jaunām sievietēm reproduktīvajā vecumā. Informācijas trūkuma dēļ menopauze tiek stigmatizēta, radot maldinošus uzskatus un šķēršļus menopauzes aprūpei. Apmulsums, sabiedrības izpratnes un komunikācijas trūkums rada priekšstatus, ka menopauze sagādā ciešanas vai arī ir pārmērīgi medikalizēts process, kas savukārt paaugstina riskus citām saslimšanām.
Dzīvesveida faktori – tādi kā fiziskā aktivitāte un sabalansēts uzturs – spēlē būtisku lomu menopauzes simptomu mazināšanā un vispārējā veselības uzlabošanā.
Tomēr pētījuma dati liecina, ka daudzas sievietes Latvijā nav pietiekami aktīvas un neievēro veselīga dzīvesveida paradumus, kas varētu palīdzēt pārvarēt ar menopauzi saistītos izaicinājumus.
Aptaujas dati diagrammās
Izmantotā literatūra un avoti:
[1]
Šis ir secinājums no diviem līdzīgiem pētījumiem, abu pētījuma mērķi bija vērtēt jaunu sieviešu zināšanas par menopauzi, lai veidotu izglītojošas programmas un novērst menopauzes stigmatizāciju sabiedrībā. Lasīt šeit un šeit.
[2]
[3]
[4]
