Šīs laboratorijas mērķis ir identificēt mehānismus, kas veicina atveseļošanos, kā arī analizēt bioķīmiskos un fizioloģiskos procesus līdz pat šūnu līmenim.
RSU Sporta un uztura izpētes laboratorija vadītāja Dace Reihmane skaidroja: “Mūsu primārais darba uzdevums ir pētīt to, kādā veidā fiziskā aktivitāte, dažādi fiziskās sagatavotības treniņi un slodze, kā arī uzturs, ietekmē hronisko slimību attīstību. Mēģinām arī atrast veidus, kā novērst hroniskās saslimšanas vai kā palīdzēt ārstniecības procesa laikā.”
Brīdī, kad Latvijas Televīzija viesojās laboratorijā, pētniece Linda Laizāne pārbauda pētījuma dalībnieces fiziskās darbaspējas. Viņa komentēja: “Šobrīd mums ir dalībniece, kura atrodas uz skrejceliņa un veic fiziskās aktivitātes. Mēs ļoti labi ar šo metodi varam novērtēt personas darbaspējas, individuālās fiziskās darbaspējas. Novērtēt gan sirds funkciju, gan plaušu funkciju.”
Savukārt Reihmane sacīja:
“Fiziskās darbaspējas tiešā mērā atspoguļo mūsu dzīvildzi. Tas ir viens no retajiem indikatoriem par to, cik veseli mēs esam gan fiziski, gan mentāli.”
Pirmie pētījumi laboratorijā saistīti ar krūts vēzi, pētot pacientes pēc vēža terapijas veikšanas. Rezultāti rāda, ka pacientes, kuras veic fiziskās aktivitātes, jūtas labāk un labāk panes terapiju. Vienlaikus tiek pētīts, kā mainās asinīs esošie biomarķieri un kā tas ietekmē vēža šūnu augšanu.
“Tas, ko mēs redzam, ir ļoti būtisks pacienšu fiziskās veselības uzlabojums. Viņu maksimālās darbaspējas, ko testējam ar šīm iekārtām, uzlabojas, nereti pat salīdzinājumā ar to, kādas ir bijušas personu darbaspējas pirms terapijas uzsākšanas vai vismaz tās paliek nemainīgā līmenī. Tām pacientēm, kurām nav fizisko aktivitāšu, fiziskās darbaspējas krītas,” norādīja Reihmane, aicinot gan veselas sievietes, gan sievietes ar krūts vēzi veikt vienu atpūtas treniņa sesiju.
Laboratorijā tiek ņemti asins paraugi gan pirms slodzes, gan slodzes laikā, gan pēc slodzes. Šādā veidā tiek noteikti un izpētīti mehānismi, kā fiziskā slodze nomāc vēža šūnu augšanu.
Laboratorijas vadītāja norādīja: “Tas tīri teorētiski varētu arī palīdzēt jaunu medikamentu veidošanā un radīšanā, jo brīdī, kad mēs atklājam, kas ir mehānismi un konkrētās molekulas, ar kurām mēs varam iedarboties uz vēža šūnām un nomākt to augšanu, mums paveras iespēja veidot zāles.”
Regulāras fiziskās aktivitātes ir laba profilakse pret ļoti daudz un dažādām saslimšanām, sākot ar diabētu un beidzot ar fibromialģiju, kam raksturīgs ir izteikts muskuļu nogurums, atmiņas traucējumi un garastāvokļa maiņas. Pasaules Veselības organizācija iesaka 150 minūtes vidējas līdz augstas intensitātes fizisko slodzi nedēļā. Tie ir 2–3 treniņi nedēļas laikā, kad uz pieres parādās sviedri.
