Liela griezuma vietā neliels robota dūriens – Stradiņa slimnīcā testē jaunu ierīci asinsvadu ķirurģijā

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) hibrīdoperāciju zālē tiek veikta endovazālās asinsvadu ķirurģijas operācija, izmantojot robotizētu sistēmu.

Asinsvadu ķirurģijas centra virsārsts, profesors Dainis Krieviņš skaidroja, šīs tehnoloģijas priekšrocības: “Tā vietā, lai veiktu lielus griezumus, caur ādas dūrienu robots ar mediķu palīdzību faktiski nokļūst pie bojātās vietas asinsvadam un no iekšpuses to izārstē. Tā ir milzīga atšķirība starp klasisko asinsvadu ķirurģiju.”

Ārsts uzsvēra – šādā veidā pacientam aiztaupīs nedēļu slimnīcā pavadītu laiku un aizliegumu nest smagumus pusgada garumā. “Tā vietā pacients faktiski jau rīt varētu doties darbā un viņam nebūs nekādas operācijas brūces,” sacīja Krieviņš.

Ieguvumi no šādām tehnoloģijām ir ne vien pacientiem, bet arī mediķiem. Ārsts paskaidroja: “Mazāks starojums pacientam, mazāks starojums visam personālam. Tas ir drošāk. Mēs nedodam vairs tik daudz kontrastvielu, un pacientam šī procedūra ir daudz drošāka.”

Slimnīcā šogad pētniecības nolūkos testēts jaunākās paaudzes ASV un Lietuvā tapušais robots šādām operācijām.

“Mēs šīs procedūras veicām nevis tā, kā jūs tagad redzat no iekšējās operāciju zāles telpas, bet no šīs vietas, kur mēs ar jums sarunājamies – no kontroles telpas, pilnīgi bez starojuma personālam, ar mazāku starojumu arī pacientam. Robots tuvplānā spēj veikt šo procedūru daudz precīzāk,” norādīja ārsts.

Stradiņa slimnīcā skaidroja, ka robotizētas tehnoloģijas krasi pārveido ķirurģijas nozari, nodrošinot iespēju veikt sarežģītas operācijas ar izcilu precizitāti. Pasaulē šādas tehnoloģijas tiek pielietotas uroloģijā, ginekoloģijā, vispārīgajā ķirurģijā, onkoloģijā, torokālājā ķirurģijā un citās.

Ir pat valstis, kur operācijas ārsti veic attālināti, atrodoties pavisam citā reģionā no pacienta. Diemžēl Latvijā valsts slimnīcās tik modernu robotizētu tehnoloģiju vēl nav.

PSKUS galvenā ārsta vietniece Džineta Heinrihsone pauda: “Ja mēs runājam par izmaksām un ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai ieviestu robotizēto ķirurģiju valstī, izmaksas ir šķietami dārgas. Bet ilgtermiņā, protams, tas novestu pie veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu efektivizācijas un samazinājuma.”

Tikmēr Krieviņš uzsvēra, ka robots mediķus neaizstās. “Robots noteikti ir 21. gadsimta palīgs, lai mēs labāk diagnosticētu un ārstētu pacientus,” viņš piebilda.

Robotizētu tehnoloģiju ieviešana ķirurģijā izdevīga būtu arī valstij kopumā, jo pacienti ātrāk pēc šādām procedūrām ir spējīgi atgriezties darba tirgū.