RAKSTA CEĻVEDIS:
Novecojoša sabiedrība un tās izaicinājumi
Eiropas Komisija iedzīvotāju novecošanu ir atzinusi par vienu no būtiskākajiem 21. gadsimta sociālajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem. Saskaņā ar “Eurostat” datiem, 2024. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā dzīvoja aptuveni 449,2 miljoni iedzīvotāju. No tiem vairāk nekā piektā daļa bija 65 gadus veci un vecāki. Prognozes liecina, ka līdz 2100. gadam cilvēki vecumā virs 65 gadiem veidos jau 32% no Eiropas Savienības iedzīvotāju kopskaita.
Pasaules Bankas pētījumi liecina, ka Centrāleiropas un Baltijas valstis, tostarp Latvija, noveco straujāk nekā citas Eiropas valstis.
Prognozēts, ka Latvijā līdz 2070. gadam iedzīvotāju skaits, kas vecāks par 55 gadiem, sasniegs 45% no kopējā iedzīvotāju skaita. Turklāt paredzamais dzīves ilgums pieaug – aprēķināts, ka līdz 2070. gadam tas vīriešiem palielināsies par 9 līdz 12 gadiem, bet sievietēm par 8 līdz 9 gadiem. Tomēr, neskatoties uz šo pieaugumu, paredzamais mūža ilgums Latvijā joprojām ir zemāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju.
Kāpēc kritieniem jāpievērš uzmanība?
Kritieni var radīt smagas sekas veselībai un dzīves kvalitātei. Ar gadiem muskuļi kļūst vājāki, līdzsvars pasliktinās, bet kauli kļūst trauslāki, tāpēc pat neliels kritiens var izraisīt lūzumus, kas bieži prasa ilgstošu ārstēšanos un pat var radīt invaliditāti. Turklāt bailes no atkārtotiem kritieniem bieži samazina cilvēka vēlmi kustēties, padarot viņu vēl vājāku un atkarīgāku no citiem.
Dati rāda, ka kritieni ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem senioru vidū. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka tie ir otrais biežākais nāves iemesls no netīšām traumām, un vislielākais risks ir cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma. Latvijā kritieni veido ap 13% no ārējiem nāves cēloņiem cilvēkiem pēc 65 gadiem, un līdz ar vecuma palielināšanos kritienu risks strauji palielinās.
Kas ir vārgums un kāpēc tas būtisks?
Vārgums (angļu val. – frailty) ir organisma vispārējās spējas mazināšanās tikt galā ar stresu, piemēram, slimībām, traumām vai pat ikdienas aktivitātēm. To raksturo zema izturība un palēnināta atveseļošanās. Šī stāvokļa dēļ vecāka gadagājuma cilvēki kļūst mazāk spējīgi pielāgoties pārmaiņām un atgūties pēc kritieniem.
“Aptaujas par veselību, novecošanu un pensionēšanos Eiropā” (SHARE) dati1,2,3 rāda, ka:
Kāpēc vārgums palielina kritienu risku?
Vārgums ietekmē vairākas ķermeņa sistēmas, kas ir būtiskas līdzsvara un stabilitātes saglabāšanai. Ar gadiem organisms zaudē spēju efektīvi reaģēt uz ārējiem faktoriem, kas palielina kritienu risku.
Muskuļu masa un spēks dabiski samazinās, īpaši tad, ja cilvēks ir mazkustīgs.
Tas padara ikdienas darbības, piemēram, staigāšanu, kāpšanu pa kāpnēm un piecelšanos no krēsla, daudz grūtākas. Vāji kāju un muguras muskuļi mazina stabilitāti un palielina iespēju pakrist pat ikdienišķās situācijās.
Ja cilvēks staigā lēnāk un nestabilāk, nelielas izmaiņas vidē, piemēram, pakāpiens, nelīdzens segums vai pat slapja grīda, var kļūt par kritiena iemeslu. Pēkšņi apstāšanās vai pagriezieni var būt sarežģītāki, jo refleksi ir lēnāki un reakcijas laiks palielinās. Vārgumu bieži pavada hronisks nogurums, kas mazina reakcijas spējas un samazina uzmanību. Ja cilvēks ir noguris, viņa ķermenis lēnāk pielāgojas pēkšņām situācijām, piemēram, slidenam pamatam vai šķēršļiem uz ceļa, kas palielina risku zaudēt līdzsvaru un pakrist.
Vājāki muskuļi un neiroloģiskas izmaiņas var pasliktināt līdzsvara spējas. Līdzsvara zudums bieži rodas pēkšņu kustību laikā, piemēram, mēģinot ātri pagriezties vai apturēt krišanu. Ja ķermenis nespēj ātri pielāgoties, cilvēks var viegli pakrist pat bez acīmredzama iemesla. Ar vecumu ķermenis kļūst jutīgāks pret dažādiem ārējiem un iekšējiem faktoriem. Pat nelielas veselības problēmas, piemēram, viegla infekcija vai dehidratācija, var izraisīt reiboni, vājumu un spēku zudumu, kas palielina kritienu risku. Stress un trauksme var vēl vairāk pasliktināt koordināciju un līdzsvara kontroli.
Vārgums ietekmē arī spēju ātri reaģēt uz pēkšņām situācijām. Ja, piemēram, cilvēks paklūp, viņa spēja noturēt līdzsvaru un atjaunot stabilitāti ir ievērojami samazināta. Tāpat ar vecumu samazinās kaulu blīvums, kas nozīmē, ka kritieni biežāk izraisa lūzumus. Atveseļošanās pēc kritieniem kļūst ilgāka, kas var vēl vairāk mazināt cilvēka mobilitāti un neatkarību.
Kas liecina par vārgumu?
Vārguma identificēšanai tiek izmantoti dažādi instrumenti un katram no tiem ir savs noteikts mērķis, kā arī priekšrocības. Viena no bieži izmantotām metodēm ir Frīda (angļu val. Fried ) fiziskā vārguma fenotips. Šī pieeja balstās uz pieciem galvenajiem kritērijiem. Ja cilvēkam ir vismaz trīs no tiem, viņš tiek uzskatīts par vārguma skartu. Ja identificēta viena vai divas pazīmes, tas liecina par vārguma pirmsstadiju, kas nozīmē, ka nepieciešama pastiprināta uzmanība, lai novērstu tālāku attīstību un stāvokļa pasliktināšanos.
Kā mazināt vārguma attīstību?
Fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt muskuļu masu, līdzsvaru un izturību. Atbilstoši spēka vingrinājumi uzlabo stabilitāti un palīdz novērst kritienus, savukārt līdzsvara un aerobās aktivitātes, piemēram, pastaigas vai peldēšana, stiprina sirds un asinsvadu sistēmu un uzlabo koordināciju.
Regulāras kustības ir svarīgas pat tad, ja tās ir nelielas – tās palīdz saglabāt locītavu elastību un kopējo fizisko spēku.
Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs ir vēl viens būtisks faktors. Pietiekams olbaltumvielu daudzums veicina muskuļu atjaunošanos, bet D vitamīns un kalcijs stiprina kaulus un palīdz novērst lūzumus. Sabalansēts uzturs ar pietiekamu minerālvielu un šķiedrvielu daudzumu nodrošina organismam enerģiju un uzlabo vispārējo veselību, bet pietiekama ūdens uzņemšana palīdz novērst dehidratāciju, kas var izraisīt reiboni un nogurumu.
Sociālā iesaiste un mentālā aktivitāte ir svarīgas ne tikai emocionālajai labsajūtai, bet arī fiziskajam stāvoklim. Regulāra komunikācija ar draugiem un ģimeni, dalība kopienas pasākumos vai vienkārši hobiji palīdz saglabāt prāta asumu un novērst kognitīvo funkciju pasliktināšanos, kas bieži saistītas ar vārguma attīstību. Mentālo veselību var stiprināt arī ar grāmatu lasīšanu, krustvārdu mīklu risināšanu vai jaunu prasmju apguvi.
Profilaktiskā aprūpe un drošas vides nodrošināšana ir būtiska, lai novērstu traumatiska kritiena risku. Regulāras ārsta pārbaudes palīdz laicīgi atklāt veselības problēmas, kas var veicināt vārgumu, piemēram, vitamīnu trūkumu vai zemu asinsspiedienu. Mājas vidē ieteicams noņemt bīstamus šķēršļus, uzstādīt drošības rokturus un nodrošināt labu apgaismojumu, lai samazinātu kritienu iespējamību.
Zināšanas un izpratne par vārgumu un tā riskiem var palīdzēt uzlabot novecojošas sabiedrības dzīves kvalitāti un novērst kritienus, kas citādi var izrādīties liktenīgi.
Agrīna diagnostika un profilaktiskas stratēģijas var samazināt vārguma progresēšanu senioriem un uzlabot dzīves kvalitāti, saglabāt neatkarību un veselību pēc iespējas ilgāk.
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) koordinē starptautiskā pētījuma “Aptauja par veselību, novecošanu un pensionēšanos Eiropā” (angļu val. Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe, SHARE) īstenošanu Latvijā, kā arī veic pētījumus, lai analizētu ar populācijas novecošanu saistītos faktorus Latvijā. Projekta rezultāti tiks prezentēti arī starptautiskajā zinātnes konferencē “Research Week 2025”.
Vēl par senioriem un novecošanu
Publikācija sagatavota projekta “RSU iekšējā un RSU ar LSPA ārējā konsolidācija”, Nr.5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005, pēcdoktorantūras granta “Trausluma un ar kritieniem saistītās mirstības asociētie faktori gados vecākiem Latvijas iedzīvotājiem” Nr.RSU-PG-2024/1-0005 ietvaros.
[1] Manfredi, G., Midão, L., Paúl, C., Cena, C., Duarte, M., & Costa, E. (2019). Prevalence of frailty status among the European elderly population: Findings from the Survey of Health, Aging and Retirement in Europe. Geriatrics & gerontology international, 19(8), 723–729. https://doi.org/10.1111/ggi.13689
[2] Pitter, J. G., Zemplényi, A., Babarczy, B., Németh, B., Kaló, Z., & Vokó, Z. (2024). Frailty prevalence in 42 European countries by age and gender: development of the SHARE Frailty Atlas for Europe. GeroScience, 46(2), 1807–1824. https://doi.org/10.1007/s11357-023-00975-3
[3] Jarach, C. M., Tettamanti, M., Nobili, A., & D’avanzo, B. (2021). Social isolation and loneliness as related to progression and reversion of frailty in the Survey of Health Aging Retirement in Europe (SHARE). Age and ageing, 50(1), 258–262. https://doi.org/10.1093/ageing/afaa168
