Pirmais šāds pētījums veikts 1997. gadā, bet iepriekšējais – 2011. gadā. Kā sarunā Latvijas Radio sacīja RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente daktere Vija Veisa – būtu gribējies, lai rezultāti būtu iepriecinošāki, jo tendences, kādas ir bijušas vairāk nekā pirms 10 gadiem, ir arī šobrīd – aizvien liela daļa sabiedrības dod priekšroku nedrošām izsargāšanās metodēm, liela daļa nepasargā sevi nedrošās dzimumattiecībās no seksuāli transmisīvo infekciju riska, liela daļa grūtniecību aizvien ir neplānotas un tiek pārtrauktas.
Tāpat arī ar izglītību un zināšanām par seksuāli reproduktīvo veselību – diemžēl galvenais avots ne vienmēr ir skola vai ģimene, kur iegūstamās zināšanas būtu drošākas. Tā vietā ir interneta vietnes un tamlīdzīgi.
Savukārt RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece, profesore Gunta Lazdāne sarunā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” akcentēja, ka par šiem jautājumiem ģimenēs runā tikai viena trešdaļa aptaujāto, līdz ar to būtu jāievieš veselības mācība skolās un tas būtu jāizdara kārtīgi.
Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību 9min
Veisa norādīja: “Mūsu valstī liela problēma ir saistīta ar salīdzinoši mazu veselības aprūpes budžetu un mazu budžetu, kas ir veltīts profilaksei un izglītošanai. Zināšanas ir daļa no veselības profilakses. Mēs esam lielu daļu veltījuši un veltām ielaistu situāciju risināšanai un ārstēšanai. Diemžēl tas prasa daudz vairāk resursu nekā tad, ja mēs tos ieguldītu izglītībā, profilaksē, pieejamībā, kaut vai runājot par skrīningu un drošu, efektīvu kontracepciju.”
Speciāliste uzsvēra, ka ginekologi ikdienā savos kabinetos dzird daudz nepamatotu un stereotipisku uzskatu par drošu un efektīvu izsargāšanos, tāpēc izglītība par drošu un efektīvu izsargāšanos ir ļoti svarīga.
“Tāpat satraucošs ir tas, ka arī pirmajās attiecībās jaunu cilvēku vidū netiek vispār lietota kontracepcija, līdz ar to jauni cilvēki pakļauj sevi neplānotas grūtniecības riskam un pakļauj sevi riskam, ka var būt seksuāli transmisīvas infekcijas. Kā mēs zinām, skatot šo statistiku no citas puses – HIV jaunatklāto gadījumu vidū Latvija iet pirmajās rindās Eiropas līmenī, tādēļ skaidrs, ka izglītības un zināšanu trūkumam sabiedrībā redzam sekas,” norādīja Veisa.
Gan Veisa, gan Lazdāne akcentēja retāku kontracepcijas metožu lietošanu vecuma grupā virs 50 gadiem, kad grūtniecības risks ir niecīgs, taču aizvien pastāv risks inficēties ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Līdz ar to izglītības jautājumi būtiski jebkurā vecumā, tikai atšķiras fokusi.
Pētījumā piedalījās ap 4000 respondentu – gan vīrieši, gan sievietes vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem.
Veselības ministrijā uzsvēra, ka pētījuma dati palīdzēs veidot veselības politiku turpmāk. Pētnieki uzskata, ka valsts atbalstam ir jābūt lielākam un jauniešiem un trūcīgajiem vajadzētu pieejamākas kontracepcijas metodes. Ministrijā atbildēja, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) nodrošina prezervatīvu pieejamību 27 HIV profilakses punktos, kā arī šogad sāks pilotprojektu, lai nodrošinātu hormonālās kontracepcijas pieejamību sievietēm, kas pakļautas sociālajam riskam.
“Viens – tas ir dot šo informāciju, bet arī svarīgi, lai cilvēks šo te informāciju vēlas, pirmkārt, saņemt,” sacīja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane.
Latvijā aizvien vāja izpratne par seksuālo veselību 3min
