Latest stories

  • Kā es izskatītos 80. gados? Eksperts atgādina, ka par šādām bildēm maksājam ar saviem datiem

    “Protams, mēs dzīvojam laikmetā, kad mums pieejami dažādi resursi, un varam augšupielādēt par sevi informāciju vairākos formātos. Mūsdienās ir šie MI čatboti, piemēram, “ChatGPT” vai “Claude”, kur varam augšupielādēt bildes ar sevi – mums jārēķinās ar to, ka šī [šādā veidā] informācija kaut kur nonāk,” sacīja Svilans.  Eksperts norādīja, ka pat tad, ja šie servisi… More

  • «Tas nozog manu latviešu valodu». Ko mākslīgais intelekts dara ar mūsu vārdu krājumu?

    Trīs fragmenti no trim atsauksmēm par restorāniem Latvijā. Vai vari pateikt, kuru no tām – ja vispār kādu – radījis mākslīgais intelekts? Ja šķiet, ka mākslīgā intelekta tekstu var atpazīt uzreiz, praksē tas ne vienmēr ir tik vienkārši – piemēram, līdzīgā Lankasteras Universitātes testā cilvēki uz šāda tipa jautājumiem pareizi atbild vien aptuveni 60 % gadījumu. Tā kā… More

  • «Apple» prezentē savu pirmo salokāmo viedtelefonu

    Šis viedtelefons būs nozīmīgs pārbaudījums uzņēmumam, kas tehnoloģiju cienītājus nav iepriecinājis ar neko revolucionāru kopš bezvadu austiņu “AirPods” laišanas tirgū pirms desmit gadiem.  Turklāt trešdien notikušais pasākums bija arī pirmais “Apple” jaunā izpilddirektora Tērnusa vadībā. Līdzšinējais izpilddirektors Tims Kuks septembrī pameta “Apple” izpilddirektora amatu. Viņa vietā šajā amatā no 1. septembra stājies Tērnuss, kurš 2001. gadā pievienojās… More

  • LU ģeologi atgriezušies no ekspedīcijas Grenlandes ledājos

    Četri LU zinātnieki pētīja vairāk nekā kilometru platu ledāju Kānākas apkaimē. Tā ir vistālākā pilsēta Grenlandes ziemeļos. Ģeologi ievāca datus par ledāja struktūru un biezumu.  “Viens no diviem lielākajiem izvadledājiem, kas izplūst no ledus kupola, attiecīgi ar lielāko biezumu, lielāko dinamiku. Ja nu izrādās, ka šis ledājs ir auksts, kāda bija mūsu hipotēze, tad, visticamāk,… More

  • LU jaunie zinātnieki rada pārklājumu pret pelējumu

    No idejas laboratorijā līdz  reālam produktam tirdzniecībā. Tas viss jaunajiem pētniekiem sākās studiju laikā, radot pārklājumu, kas pasargā dažādas virsmas no mikrobioloģiskā piesārņojuma un pelējuma.  “Paši pirmsākumi meklējami gana sen. Tas bija Covid-19 laiks, kad bija krietni aktuālāki dezinfekcijas jautājumi un ar to saistītās lietas. Sākām strādāt pie koncepta, ka būtu noderīgi pārklājumi, kas paši sevi… More

  • Medijs: Nopirkt zinātnisko darbu autorību kļuvis vieglāk; viltotie raksti nonāk akadēmiskajās datubāzēs

    Plašā analīzē, kas publicēts ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnālā PNAS, pārbaudītajās akadēmiskajās datubāzēs tika atrasti gandrīz 30 000 aizdomīgu publikāciju fabriku rakstu. Pētnieki lēš, ka aptuveni 75 % šī nekvalitatīvā satura akadēmiskajās datubāzēs paliks uz visiem laikiem.  Tas nozīmē, ka nākotnes pētījumi vai pat medicīniskās ārstēšanas vadlīnijas varētu balstīties uz pilnīgi nepatiesu informāciju.  Šādam biznesam labvēlīgu vidi radījis… More

  • Privāta raķete no Norvēģijas sasniedz orbītu – vēsturisks solis Eiropas kosmosa industrijā

    Bezpilota raķete “Spectrum” bija pirmais komerciālais lidojums, kas no kontinentālās Eiropas sasniedza orbītu.  “Mēs veidojam vēsturi. Tikai otrajā lidojumā kļuvām par pirmo komerciālo kosmosa kompāniju Eiropā, kas nogādā satelītus orbītā,” jaunuzņēmums “Isar Aerospace” paziņoja ierakstā sociālajā platformā X. We made history. On just our second flight, we became the first commercial space company from Europe… More

  • ES alternatīva «Starlink»: vai Latvija krīzēs varētu izmantot «GovSatCom» satelītsakarus (papildināts)

    ĪSUMĀ: “GovSatCom” varētu mazināt ES atkarību no “Starlink” “GovSatCom” jeb valdību satelītsakari ir ES kosmosa programmas daļa, kuras mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm drošus satelītsakarus. Tā paredzēta kritiski svarīgu funkciju nodrošināšanai, civilajai aizsardzībai, robežapsardzībai un krīžu vadībai situācijās, kad virszemes sakaru infrastruktūra ir pārslogota vai nav pieejama.  Galvenā atšķirība starp “Starlink” un “GovSatCom” ir tā, ka ES… More

  • Kadrā 100 reižu lielāks debess laukums nekā Hablam. Ko pētīs jaunais Nensijas Greisas Romanas teleskops?

    Plašāks skats uz Visumu Tā kā nevaram Visuma dzīlēs ielūkoties paši, esam radījuši teleskopus, kas spēj ieraudzīt tālas zvaigznes, miglājus un galaktikas un kartēt mūsu debesis tik precīzi, it kā mēs no tūkstoš kilometru attāluma mērītu cilvēka mata biezumu. Turklāt mūsdienās tie atrodas gan tepat uz Zemes, gan riņķo mūsu orbītā un tālu aiz tās. … More

  • Skolotājs kabatā. Cik jēdzīgi ir mācīties mobilajās lietotnēs?

    ĪSUMĀ: Plusi un mīnusi Digitālajiem rīkiem ir vairākas priekšrocības – tie nodrošina piekļūstamību (piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā) un vienādu pieeju visiem izmantotājiem; mācību materiālus ir iespējams viegli papildināt, mainīt, labot, ja ieviesusies kāda kļūda; veids, kādā informācija pasniegta digitālos mācību materiālos, ir uz ieinteresētību orientēts un rosina pētīt un izzināt plašāk; digitālās iespējas ļauj papildināt… More

  • NASA ar jaunu kosmosa teleskopu pētīs Visumu

    Pirmās NASA vadošās astronomes Nensijas Greisas vārdā nosauktais teleskops spēs pētīt vismaz 100 reižu lielāku kosmosa apgabalu nekā 1990. gadā palaistā Habla orbitālā observatorija, ko līdz šim uzskatīja par visnozīmīgāko instrumentu astronomijas vēsturē.  Jaunā iekārta atradīsies orbītā aiz Mēness un ļaus kartēt miljardiem galaktiku, melnos caurumus un citus objektus no mūsu Saules sistēmas līdz novērojamā Visuma… More

  • Latvijas pamatklintājs glabā daudz nezināmā; bagātīga dzelzs rūda atrasta divās vietās

    Tiešos datus sniedz vien 207 urbumi  Latvijā zinātnieki turpina pētīt zemi, kas ir zem mūsu kājām, un ģeologi turpina meklēt, kādas rūdas atrodamas pamatklintāja slānī jeb Latvijas senākajos iežos, taču nezināmā vēl ir gana daudz. “Varam iztēloties visu Latvijas teritoriju – aptuveni 64 tūkstošus kvadrātkilometrus. Tajā visā ir 207 urbumi. Urbuma serdes diametrs ir no… More