Šis pētījumus veikts pēc nozares aicinājuma un apvieno vidi, ekonomiku un augkopību.
AREI vadošā pētniece Inga Jansone norādīja: “Pētījums rosina lauksaimnieku saimniekot savā zemē atbildīgi, jo galvenie izaicinājumi šobrīd ir vides saglabāšana; visi vēlamies dzīvot tīrā vidē, gribam nopelnīt, tātad tā ir ekonomika, un gribam augstas ražas – augkopība.”
Šī pētījuma laikā laukkopības saimnieciskais izdevīgums, kas ietver gan ekonomisko, gan vides ietekmes rezultātus, ir vērtēts augu maiņas ciklā, tādējādi uzsverot sistēmiskas domāšanas nepieciešamību gan zemkopības sistēmas elementu izvēlē, gan citu ar saimniekošanu saistīto lēmumu pieņemšanā.
“Mēs analizējām augu maiņu. Mēs analizējām dažādus augsnes apstrādes veidus. Un mēs analizējām, kā mūsu apstākļos varētu iekļauties uztvērējaugi. Mērķis bija saprast, kā šie visi zemkopības sistēmas elementi varētu, savstarpēji mijiedarbojoties, sniegt vislabāko saimniecisko rezultātu saimniecībā un vienlaikus vislabākos rezultātus vides un resursu izmantošanas ziņā,” norādīja AREI pētniece Ieva Leimane.
Četru gadu garumā pētījumā iesaistījās vairākas saimniecības un kooperatīvi.
“Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šis varētu būt visplašāk iesaistošais pētījums,” pieļāva Leimane.
Pētījumā izdarīti secinājumi, kā samazināt slāpekļa noplūdi no lauka, kādu efektu dod augu maiņas uz lauka, kā piesaistīt slāpekli no atmosfēras un kāda ir uztvērējaugu ietekme.
AREI vadošais pētnieks Alberts Auziņš pauda: “Runājot par uztvērējaugiem, tie šobrīd Latvijā nav ļoti populāri, viņus audzē salīdzinoši mazos apmēros. Bet visa kopējā gan politika, gan arī lauksaimniecības prakse virzās uz to plašāku izmantošanu, un mēs šajā projektā, izmantojot to pašu slāpekļa bilances pieeju, pierādījām, ka tiem patiešām ir pozitīva ietekme uz slāpekļa izmantošanu un būtībā ar tiem tiek samazināts vides piesārņojums ar slāpekli.”
Pētījums ir ļoti noderīgs, uz to skatoties arī klimata pārmaiņu un Eiropas zaļā kursā ietvaros.
“Iegūtais rezultāts ir izveidotais rīks, kurš ir reāli pielietojams praksē, ar kuru var strādāt jebkurš lauksaimnieks, kurš grib strādāt un skatīties, kā dzīvot nedaudz labāk,” norādīja AREI vadošā pētniece Inga Jansone.
Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš norādīja: “Šādam pētījumam ir ietekme gan uz cilvēku un ne tikai dzīves apstākļiem Latvijā, gan uz kvalitatīvas un drošas pārtikas ražošanu, nekaitējot dabai.”
