LU pētījums izgaismo veselības aprūpes trūkumus sepses pacientiem

Pētījuma ziņojums

1.17 MB

LU skaidroja, ka šis ir pirmais pētījums Latvijā, kas veltīts cilvēkiem, kas pārdzīvojuši sepsi, un viņu aprūpētājiem. Latvijā līdz šim nav veikts neviens pētījums, kas ļautu dokumentēt sepsi izdzīvojušo pacientu un viņu aprūpētāju pieredzi, priekšstatus un vajadzības, uzsvēra pētījuma autori.

LU Medicīnas fakultātes pētniece Laura Pučeta norādīja: “Sepse ir dzīvībai bīstams stāvoklis, kad organisma reakcija uz infekciju ir ekstrēma un bojā audus un orgānus. Nereti sepses gadījumā tiek lietots apzīmējums “asins saindēšanās”, tomēr šis termins ir novecojis un neprecīzs, lai gan ikdienas sarunās to joprojām mēdz lietot.”

Universitātē norādīja, ka pētījuma mērķis bija gūt zināšanas par cilvēku, kuri ir pārdzīvojuši sepsi, viņu neformālo un formālo aprūpētāju pieredzi, priekšstatiem un vajadzībām sepses gadījumā. Šādas zināšanas ne tikai ļauj labāk izprast sepses pacientu un viņu tuvinieku pieredzi, bet arī meklēt tādus uzlabojumus šajā jomā, kas balstīti uz reālām pacientu un viņu aprūpētāju vajadzībām.

Sepse. Ceļvedis pacientiem un tuviniekiem

644.08 KB

Kopumā pētījumā tika iegūtas 20 intervijas ar 17 cilvēkiem: 13 sepses izdzīvotājiem, diviem neformāliem aprūpētājiem (sepses izdzīvotāju bērniem) un diviem medicīnas speciālistiem (ģimenes ārstu un internistu).

Lai uzlabotu sepses pacientu veselības aprūpi, pētnieki ieteica uzlabot zināšanas un izpratni par sepsi gan visiem veselības aprūpes speciālistiem, gan sabiedrībai kopumā.

Tāpat ieteikts veicināt sistemātisku sepses simptomu skrīnēšanas, atpazīšanas un reaģēšanas aprūpes standartu ieviešanu slimnīcu uzņemšanas nodaļās un veicināt specializētu sepses seku un pacientu vajadzību izvērtēšanu pēc sepses, atlabšanas plāna sagatavošanu un atlabšanas uzraudzību. Pētnieki arī ieteica veicināt koordinētu un multidisciplināru ambulatoro veselības aprūpi sepses izdzīvotājiem.

Pētniece Zane Linde-Ozola uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, ar ko saskārās pētījuma dalībnieki, bija akūts informācijas trūkums par sepsi un tās sekām, tādēļ projekta laikā tika arī sagatavots informatīvs materiāls pacientiem un viņu tuviniekiem.