Pētījums ar nosaukumu “Pavasara ilgums un variabilitāte modificē klimata pārmaiņu ietekmi un putnu populāciju dinamiku” sniedz vērtīgus atklājumus par sarežģīto mijiedarbību starp klimata pārmaiņu izraisītajām pavasara fenoloģijas izmaiņām un putnu populāciju dinamiku.
Klimata pārmaiņu ietekmē pavasara iestāšanās laiks no gada uz gadu kļūst arvien agrāks, un līdz ar to dzīvniekiem nākas pielāgoties šīm fenoloģijas izmaiņām dabā. Kā norādīja LU, šajā pētījumā autori ievieš plašu pavasara fenoloģijas konceptu, ņemot vērā ne tikai pavasara iestāšanās laiku, bet arī pavasara ilgumu un pavasara iestāšanās laika mainību no gada uz gadu.
Šī holistiskā pieeja palīdz aptvert niansētas klimata pārmaiņu ietekmes uz dzīvnieku populācijām, pauda universitātē.
Lai noteiktu, kā izmainījies pavasara iestāšanās laiks dažādos Eiropas reģionos pēdējo 40 gadu laikā, zinātnieki izmantoja NDVI (normalizētais veģetācijas indekss) datus, kas iegūti no satelītattēliem un tiek plaši izmantoti, lai novērtētu un mērītu augu zaļuma intensitāti un veselību. Pētījuma rezultāti parāda, ka pavasara iestāšanās laiks (veģetācijas apzaļumošanās), piemēram, Kurzemē, kļuvis par aptuveni trīs nedēļām agrāks, nekā tas bija 1980. gadu sākumā, bet visā Eiropā tas izmainījies vidēji par nedaudz vairāk nekā 10 dienām.
Klimata pārmaiņu ietekmē pavasara atnākšanas laiks Eiropā no gada uz gadu kļūst arvien agrāks. Tomēr šīs pārmaiņas visuviet nenotiek vienādā ātrumā, piemēram, Latvijā, kur pavasara iestāšanās laiks kļuvis teju par 3 nedēļām agrāks salīdzinot ar 1980. gadu sākumu, tās ir straujākas nekā vidēji Eiropā. Foto: LU
Pētnieks Briedis skaidroja: “Sasaistot notiekošās izmaiņas pavasara fenoloģijā ar novērotajām pārmaiņām 106 dažādu putnu sugu populāciju lielumos Eiropā, atklājās satraucošas saistības. Straujākais populāciju samazinājums vērojams sugām, kas dzīvo Eiropas reģionos ar visstraujāk notiekošajām izmaiņām pavasara fenoloģijā. Turklāt šī saistība ir vēl jo būtiskāka vietās, kur pavasaris atnāk strauji un ir īss, piemēram, Ziemeļeiropā.”
Tomēr notiekošās klimata pārmaiņas neatstāj vienlīdz lielu ietekmi uz visām putnu sugām.
Tālās distances migranti jeb sugas, kas ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, piemēram, bezdelīgas, brūnās čakstes vai lukstu čakstītes, ir jo sevišķi pakļautas klimata pārmaiņu radītam riskam.
Pētījuma rezultāti parāda, ka tieši šīm sugām novērojama visciešākā saistība starp notiekošajām fenoloģijas izmaiņām to ligzdošanas vietās Eiropā un populāciju lieluma samazinājumu.
Pētnieks norādīja: “Visticamākais iemesls tam – šīs sugas galvenokārt paļaujas uz ģenētiski ierakstītu informāciju, nevis dabā notiekošo, lai zinātu, kad uzsākt pavasara migrāciju un atgriezties ligzdošanas vietās Eiropā. Notiekot straujām klimata pārmaiņām, šīs sugas nespēj tām pielāgoties pietiekamā ātrumā, līdz ar to veidojas fenoloģiska nesakritība starp šo sugu ligzdošanas laiku jeb brīdi, kad jābaro mazuļi, un barības pieejamības maksimumu dabā.”
Pētījums arī identificē reģionus Eiropā, kur notiekošās klimata pārmaiņas nākotnē var radīt lielākos riskus putnu populācijām, sevišķi tālās distances migrantiem. Tie ir arktiskie reģioni, kā arī Centrāleiropa un Skandināvijas dienvidi, kur notiekošais fenoloģisko pārmaiņu kopums neizskatās labvēlīgs migrējošiem putniem, informēja LU.
Pētījums ir daļa no Latvijas Zinātnes padomes atbalstīta projekta, kas tiek izstrādāts Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
