Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) doktorantam Maksimam Jurinovam interese par zinātni radusies skolas laikā, kad ķīmijā izstrādājis zinātniski pētniecisko darbu.
Jurinovs stāstīja: “Pirms tam par ķīmiju man nebija ne izpratnes, ne intereses. Kā bērnam vairāk sports, sports, sports. Es uzreiz sapratu [ķīmijas] pamatus, un, kad tu saproti pamatus, ir daudz vieglāk orientēties tālāk zinātnē. Tieši tāpēc mani tas viss ieinteresēja. Es sapratu, ko var panākt un ka ķīmija ir viena no pamata zinātnēm, kas ļauj izstrādāt kaut ko jaunu, izveidot jaunus materiālus un radīt kaut ko inovatīvu.”
Šobrīd Jurinova ikdiena paiet RTU laboratorijās, veicot dažādus pētījums.
RTU pētnieks Oskars Platnieks stāstīja: “Viņš vienmēr ir bijis ļoti mērķtiecīgs, strādīgs, ļoti zinātkārs un neatlaidīgs. Maksims mums ir, varētu jau teikt, ka eksperts visā, kas saistīts ar 3D printēšanu. 3D drukāšana nav maza nozare. Tā ietver dažāda veida tehnoloģijas. Es teiktu, ka viņš palēnām kaut ko, kas bija viņa hobijs, padarīja par savu darbu un pētniecības virzienu.”
Latvijas Zinātņu akadēmija Jurinovam kā jaunajam zinātniekam piešķīrusi Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā par publikāciju kopu “Nanocelulozi saturoši augu eļļas fotopolimerizācijas sveķi stereolitogrāfijas 3D drukai”.
Šobrīd tirgū pieejamās izejvielas 3D drukāšanai veidotas no produktiem, kas radīti uz naftas bāzes. Maksims izstrādājis jaunu 3D drukas tinti, kas veidota no veikalā nopērkamām augu eļļām, apvienojot tās ar papīra izejvielām.
Jurinovs norādīja: “Manā gadījumā tas bija filtrpapīrs, kas būtu metams ārā, kuru mēs sasmalcinājām, ķīmiski apstrādājām un dabūjām nanocelulozes pildvielu. Apvienojot abas pildvielas, mēs dabūjām rezultātus, kas bija jau daudz tuvāki komerciāliem produktiem.”
Rezultātā Jurinovs radījis tinti, kas ir ilgtspējīgāka un videi draudzīgāka. Kā izejvielu tintes izveidei ir iespējams izmantot arī pāri palikušo eļļu, kurā pirms tam gatavoti, piemēram, frī kartupeļi, šādā veidā atrisinot veco eļļu utilizēšanas problēmu.
Jurinovs skaidroja: “Parasti cilvēkiem 3D drukāšana asociējas ar stiepli, kas ir polimērs, kuru mēs izkausējam, uzklājam uz platformas un tad dabūjam trīsdimensionālu objektu. Kad es cilvēkiem stāstu, ar kādu 3D drukāšanu es strādāju, tad visi brīnās, kā tas ir iespējams, jo manā gadījumā tintes ir šķidras. Samaisot visas izejvielas, mēs varam ar ultravioletās gaismas palīdzību apstarot un dabūt trīsdimensionālu cietu objektu.”
Šobrīd doktorantūras studiju laikā Jurinovs pievērsies materiālu pētījumiem, kas varētu būt pielietojami robotikā.
