Svinīgais pasākums Latvijas Zinātņu akadēmijā kļuvis par tradīciju – ik gadu tiek sveikti desmit labākie pērnā gada veikumi zinātnē. 2023. gadā par īpaši spilgtiem atzīts gan pētījums par efektīvāku medikamentu ražošanu, gan notekūdeņu pētīšanu Covid-19 laikā, gan par Latvijas emigrantiem Lielbritānijā, gan par Baltijas jūras reģiona glezniecības vēsturi. Starp desmit labākajiem šogad arī pētījums, kā efektīvāk ražot ūdeņradi. Šobrīd metode ir vēl tikai izstrādes stadijā, taču pētniekiem ir cerība to kādu dienu novest arī līdz izmantošanai rūpnieciski.
“Šajā brīdī eksperimenti notiek ar gramiem, bet, saprotiet, industrijā – tur noteikti pavisam citi mērogi. Cik tie materiāli ir stabili – tas vēl ir tāds tāls ceļš ejams,” piebilda Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Pašorganizēto sistēmu kinētikas laboratorijas vadošais pētnieks Guntars Zvejnieks.
Lauksaimniecības jomā šogad atzinību izpelnījies pētījums par zaļo saimniekošanu nākotnē.
“Mēs joprojām gribēsim ēst, bet ir jāiekļaujas klimata izaicinājumos un citās gan politiski noteiktās, gan praktiskajās izpausmēs,” piebilda Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Ieva Leimane.
Pagājušajā gadā pasauli ar jaunu tehnoloģiju ienākšanu un perspektīvām par nākotni pāršalca mākslīgā intelekta vilnis. Joma, protams, īpaši aktuāla arī zinātnē, bet ne tikai tehnoloģiju sfērā. Pētniece Irēna Barkāne mākslīgo intelektu aplūkojusi no cilvēktiesību risku viedokļa.
“Mākslīgais intelekts attīstās ļoti strauji, rada arvien jaunus izaicinājumus, kā arī, protams, ieguvumus. Regulējuma jautājumi kļūst arvien aktuālāki, un Eiropā šogad ir gaidāms tūlīt Eiropas Savienības mākslīgā intelekta akts, kura prasības būs saistošas arī Latvijā,” skaidroja Barkāne.
Lai gan zināmi uzlabojumi valstiskā līmenī pērn esot tikuši ieviesti, Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem zinātnes budžetiem visā Eiropas Savienībā. Neskatoties uz to, Latvijai ir pētnieki, ar kuru veikumu varam lepoties, norādīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.
“Strādāt nepietiekama finansējuma apstākļos, protams, ir ļoti liels izaicinājums. Bet mūsu zinātnieki kārtējo reizi ir nodemonstrējuši, ka viņi spēj tikt galā ar daudzām grūtībām,” sacīja Kalviņš.
Kalviņš uzskata, ka no valsts puses pozitīvas izmaiņas esot pētījumu programmas, kas ļauj strādāt ar mērķi radīt ko tiešām nepieciešamu industrijai.
