Gaismas slēdži un sensori
Tas ir stereotips, ka tikai privātmāju var aprīkot ar dažādiem tā dēvētajiem gudrajiem risinājumiem, un tas ir iespējams arī dzīvoklī. Edgars Freščenko notestējis vairāk nekā 40 dažādas gudrās ierīces, un šobrīd viņa divistabu dzīvoklī darbojas aptuveni 25-30 gudrie risinājumi, kas sadalīti piecās zonās – vannasistabas, priekšnama, dzīvojamās istabas, virtuves un guļamistabas.
Savu dzīvokli aprīkot ar gudrajiem risinājumiem viņš iesāka, iegādājoties dažādus gaismas slēdžus, kurus var regulēt ar telefonu vai balsi. Tas nozīmē, ka ar vienu pogu telefonā var izslēgt vai ieslēgt atsevišķas lampas vai pilnīgi visas gaismas dzīvoklī, kā arī regulēt to stiprumu. Vēlāk viņš nolēma turpināt iesākto, iegādājoties dažādus sensorus.
Pirmkārt, ienākot viņa dzīvoklī, gaisma automātiski ieslēdzas pēc kustību sensora. Arī dzīvojamajā istabā apgaismojums darbojas ar sensoru palīdzību, bet tur viņam ierīkots jau modernāks un dārgāks risinājums – klātbūtnes sensors.
Seko LSM.lv saturam arī “TikTok”
Ja esi “TikTok” lietotājs, seko LSM.lv un nepalaid garām aizraujošas sarunas, ziņas un atziņas!
“Vienmēr jādomā arī par savu budžetu.
Lielajā istabā man šobrīd jau ir uzstādīts visdārgākais, kas ir pieejams. (..) Tas tiešām strādā kā maģija. Ir savas problēmas, protams, diemžēl nekas nav perfekts, bet tiešām minimāli,” stāstīja Edgars.
Klātbūtnes sensori atšķiras no kustību sensoriem ar to, ka tie turpina degt tik ilgi, kamēr cilvēks ir telpā. Kustību sensori ir pasīvi – kad tie uztver ķermeņa siltumu, tie iedarbojas. Klātbūtnes sensori savukārt uztver mikroviļņus vai milimetra viļņus, un tāpēc ir kvalitatīvāki.
“Man apgaismojums ir sadalīts pa zonām. Kad izeju ārā no virtuves zonas, man izslēdzas virtuves gaismas. Tad ir TV zona un malā ir rakstāmgalda zona, kurā gaismas ieslēdzas, kad es apsēžos,” stāstīja Edgars.
Mūsdienās dažādi gudrie risinājumi un sensori ir tik attīstīti, ka tie atpazīst, ja pa dzīvokli skraida, piemēram, kaķis – tad gaismas netiek ieslēgtas.
Logu un durvju sensori
Tāpat Edgara dzīvoklis aprīkots ar durvju un logu sensoriem.
“Par durvju un logu sensoriem mēs vairāk esam dzirdējuši visādās māju drošības sistēmās. Uzņēmumi reklamē ļoti dārgas drošības sistēmas, apsardzes sistēmas mājām ko pieslēgt, bet patiesībā arī šos pašus “Aqara” un “Sonoff” sensorus var izmantot drošībai,” norādīja Edgars.
Tas nozīmē, ka tad, kad neviena nav mājās, darbu sāk sensori, kuri iedarbina signalizāciju, ja prombūtnes laikā tiek vērtas durvis vai logi.
Tāpat Edgars uzstādījis, ka viņa prombūtnes laikā automātiski ieslēdzas videonovērošanas kamera. Vienlaikus durvju un logu sensorus var izmantot arī citiem nolūkiem.
“Otrs variants durvju un logu sensoriem ir, ka tad, kad attaisa durvis, uzreiz ieslēdzas arī gaisma. Bieži vien tas strādā ātrāk, nekā kustību sensors. Bet par drošību vienmēr ir jādomā. Tagad es cenšos pāriet uz pilnīgi lokālu tīklu savai gudrajai mājai, lai nav tā, ka iet viss caur ķīniešu serveriem. Šobrīd vēl spuldzes negrib lokāli savienoties, tāpēc tās es nomainīšu, bet pārējais viss man ir uz pašam sava servera, kas sūta visas komandas,” norādīja Edgars.
Visi gudrie risinājumi Edgara dzīvoklī darbojas caur rūteri, kurā ierīkoti dažādi drošības mehānismi, lai neviens cits viņa ierīču tīklā nevarētu pieslēgties, turklāt viņam pašam ir iespēja sekot tam līdzi, apskatoties, kādas ierīces darbojas viņa tīklā.
Gudrie radiatori
Šobrīd Edgars izmēģina ierīci, kas gudrus padara radiatorus. Tas ir gudrais termoregulators, kas izslēdz radiatorus prombūtnes laikā, bet ieslēdz tad, kad nepieciešams. Pēc vajadzības tam var iestatīt dažādas programmas, piemēram, ka radiatori tiek izslēgti naktī, bet ieslēgti uz mošanās laiku.
“Piemēram, naktī, kad mēs guļam, dzīvojamajā istabā nevajag siltumu, tāpēc te ir auksts, un tas ietaupa siltumenerģiju un naudu, kas ir ļoti patīkami. No rīta atkal ceļamies ap astoņiem, tad arī ieslēdzas siltāks režīms. Tad, kad izejam ārpus mājas, ja pusstundu neviena nav mājās, arī nogriežas temperatūra, bet, kad atnāc mājās, ieslēdzas atpakaļ,” stāstīja Edgars.
Protams, lai gudros termoregulatoru ierīkotu, nepieciešami arī individuālie siltumenerģijas skaitītāji, kas piefiksē katra dzīvokļa siltuma patēriņu atsevišķi. Ar termoregulatoru roku rokā iet temperatūras un mitruma sensori.
“Temperatūras sensors it kā ir arī uz tā radiatora, bet tas nav precīzs, jo ir pie radiatora, līdz ar to būs nedaudz siltāks. Tāpēc var savienot to pašu radiatora galvas sensoru ar vēl kādu sensoru. Man tādi ir trīs – vannasistabā, guļamistabā un dzīvojamajā istabā. Tad radiators temperatūru nosaka no tā sensora, kas ir precīzāks,” skaidroja Edgars.
Mitruma sensori savukārt norāda, kad gaiss telpā kļuvis pārāk sauss un ir laiks atvērt logu, lai telpu izvēdinātu. Vai arī mitruma sensorus var pieslēgt pie gaisa mitrinātāja jeb difuzora, kas tad vajadzības gadījumā ieslēdzas automātiski.
Kā to visu kontrolēt?
Visus savā dzīvoklī ierīkotos gudros risinājumus kaut kā jāpārvalda. Edgars tam izmanto kontroles centru “ZigBee 3.0”, jo viņa dzīvoklī gudrās ierīces pārsvarā nāk no šīs firmas. Viņš nosauca vairākas platformas, kuras var izmantot. Edgars pats dod priekšroku “Home Assistant” un “Apple Home”, kuras savieno ar savu kontroles centru.
“Kad tev ir “Home Assistant”, tu vari paņemt vecu ierīci, ko esi iegādājies pirms trim gadiem, un, visticamāk, tā strādās ar, kaut gan ne ar ko citu varbūt vairs nestrādā. Tas ir ļoti labs hobijistu variants, kas strādā pilnīgi lokāli un ir cilvēku iecienīts,” norādīja Edgars.
Līdzīgi ir ar “Apple Home” – arī tā, pēc viņa secinātā, strādā lokāli un bez aizķeršanās. Turklāt pirms pāris gadiem rasta iespēja šai platfomai pievienot arī citas, ne tikai “Apple” zīmola ierīces. “Apple” priekšrocība ir arī ērtā un vienkārši lietojamā aplikācija telefonā, ar kuru kontrolēt visu, kas nepieciešams.
