Ķīpsalas peldbaseinā vairāki celiņi atvēlēti izgudrojumiem. Platforma “Iraft” ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj uzmeklēt pazudušu kuģu vrakus, ap kuriem aizķeras “spoku tīkli”. “Kad viņš ir detektēts, mums nav jāizsauc ūdenslīdējs, kas ir bīstams darbs. Varam nolaist dronu, kas apseko situāciju, visu ieraksta, aizsūta signālu uz krastu. Eksperti var izvērtēt tālāk rīcības plānu,” pastāstīja biedrības “N-Lab” valdes priekšsēdētājs Gatis Vectirāns.
Foto: Judīte Čunka / Latvijas TelevīzijaFoto: Judīte Čunka / Latvijas TelevīzijaFoto: Judīte Čunka / Latvijas TelevīzijaFoto: Judīte Čunka / Latvijas TelevīzijaFoto: Judīte Čunka / Latvijas TelevīzijaFoto: Judīte Čunka / Latvijas TelevīzijaFoto: Judīte Čunka / Latvijas TelevīzijaFoto: Judīte Čunka / Latvijas Televīzija
RTU Inženierzinātņu vidusskolas audzēknis Pēteris Skrastiņš ir viens no studentiem, kuri izgudrojuši zemūdens robotu – makšķeri tīklu ķeršanai. “Nākotnē pievienosim sensorus, kas palīdzēs noteikt, just, cik smags ir tīkls. Pēc tā var noteikt, vai tas ir tīkls, vai kuģis, vai kāda zāle,” skaidroja Pēteris.
Jaunie inženieri un pētnieki demonstrēja arī lietas, kas izgatavotas no tiem tīkliem, ko nirēji vasarā izcēla no 60 metru dziļuma. Kādā traukā izvietots jauns cementa maisījums, kuram pievienoti sasmalcināti tīkli.
Foto: Judīte Čunka / Latvijas Televīzija
“Zvejas tīkli kā piedeva palielina cementam izturību. It sevišķi, ja mēs domājam par tādiem cementa izstrādājumiem kā ceļi un ietves, kur ir ļoti liela satiksme.
Mūsu tīkla piedeva palīdz tā izturībai,” skaidroja RTU Dabas zinātņu un tehnoloģiju fakultātes studente Kristīne Ķīse.
Baltijas jūrā ir tūkstošiem “spoku tīklu”. Tie nodara postu videi – turpina zvejot dzīvās radības un sairstot piesārņo jūru ar mikroplastmasu. Bet, izceļot no jūras, tos nav kur likt. Vienīgi aprakt atkritumu poligonos. Lai tas nebūtu jādara, studenti piedāvā vecos tīklus pārkausēt un veidnēs atliet dažādas lietas.
“Tas ir neilons. Neilona otrā dzīve – pēc 50 gadu peldēšanas jūrā – pārkausēsim un veidosim ceļu konusus, tehniskus plastmasas izstrādājumus, kuriem nav svarīgs superkvalitatīvs ārējais izskats, bet kurus ļoti masveidā izmanto,” skaidroja RTU Arhitektūras un dizaina institūta students Vladislavs Čuhovs.
Foto: Judīte Čunka / Latvijas TelevīzijaFoto: Judīte Čunka / Latvijas Televīzija
No idejas līdz prototipam – mēnesis. Tik īsā laikā studenti to paveikuši. RTU Zinātņu un inovāciju centrā viņiem bija iespēja uzklausīt profesoru padomus un ieteikumus.
RTU Jūras akadēmijas asociētā profesore Astrīda Rijkure par studentu sniegumu pauda sajūsmu: “Mēs tālāk atbalstīsim un palīdzēsim novest līdz galam. (..)
Mēs universitātē mēģināsim rast risinājumu, kā viņus atbalstīt gan materiāli, gan ar zināšanām, lai tie taptu par reāliem produktiem.”
Šis bija Engures ostas, RTU Jūras akadēmijas un uzņēmuma “Neste Latvija” kopīgs pilotprojekts.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
