ĪSUMĀ:
Viss, ko lietojam ikdienā, apēdam un izdzeram, vielmaiņas jeb metabolisma rezultātā organismā pārvēršas ķīmiskos savienojumos, kas nonāk tualetē un kanalizācijā. Analizējot notekūdeņu sastāvu un meklējot konkrētas vielas, var precīzi noskaidrot iedzīvotāju paradumus – cik daudz smēķē, kādus medikamentus lieto, cik bieži aizraujas ar narkotikām un alkoholu.
“Kā saprast, cik daudz cilvēku pilsētā lieto narkotiskās vielas? Par narkotiskām vielām nevari pienākt uz ielas, iedot aptauju un pateikt – “Klau, tu lieto narkotikas vai ne?”. Tur vajadzīgs mazliet anonimizēts efektīvs līdzeklis, kā saprast, kāds ir patēriņš. To labi izdara notekūdeņi,” atklāja “Bior” pētnieks Ingus Pērkons.
“Vai par alkoholu…
Aptaujās parasti cilvēki cenšas izlikties labāki, nekā ir. Cik glāzes jūs dzerat nedēļā? Varbūt piecas, bet ierakstīšu trīs. Notekūdeņi nemelos,” stāstīja Pērkons.
Covid-19 pandēmijas laikā tika izstrādāta inovatīva metode, kas ļauj notekūdeņos konstatēt vīrusa klātbūtni, pirms tas izplatās populācijā. Tagad to izmanto daudzu citu marķieru noskaidrošanai.
“Nav jau tā, ka paņemam paraugu un paskatāmies, cik tur ir etanola, un pasakām – nu re, šajā pilsētā cilvēki dzer tik un tik. Patiesībā mēs skatāmies nevis etanolu, bet tā metabolītu. Jo etanolu, to pašu alkoholu, var vienkārši izliet kanalizācijā. Līdz ar to tas mākslīgi radīs paaugstinātus datus. Vai, piemēram, pilsētā, kurā atrodas spirta brūzis, loģiski, ka būs kādas emisijas notekūdeņos. Mēs izmantojam etilsulfātu. Cilvēka metabolīts, un pēc tā mēs varam pārrēķināt patēriņu,” skaidroja Pērkons.
Notekūdeņu paraugus ievāc 16 pašvaldībās. Bet “Bior” institūtā uzsvēra, ka ir pāragri runāt par konkrētiem secinājumiem, jo pētījums turpinās.
Taču jau tagad ir skaidrs, ka alkoholu vairāk patērējam ziemā.
Bet, kad tika mīkstināti kovida ierobežojumi, pieauga tā saukto ballīšu narkotiku patēriņš.
“Lai pētītu pārtiku, mums ir svarīgi saprast, ko patērētāji ēd. Viens veids, kā to izdarīt, aptaujāt 1000 iedzīvotājus, pajautāt, ko tu ēd. Un tā vairākas dienas no vietas. Tas ir ārkārtīgs darbs. Otrs veids – paskatīties notekūdeņos un ieraudzīt konkrētus marķierus, kas raksturo atsevišķu patēriņa preču, ēdienu lietošanu,” stāstīja Pērkons.
Tā kofeīns notekūdeņu paraugos pētniekiem pastāsta, cik daudz izdzeram kafiju, kā mainās tās patēriņš nedēļas griezumā vai atkarībā no gadalaika.
“Ir divi mēneši, kas gadā lec ārā. Tas ir janvāris un jūnijs. Var uzdot jautājumu, kā tas nākas? Un padomāt mazliet par studentiem. Tajā laikā ir sesija. Un, skatoties uz šiem mēnešiem, mēs redzam ārkārtīgi lielas izmaiņas. Mēneša sākumā, janvāra sākums, vidus. Jūnija sākums, vidus, ārkārtīgi augsti līmeņi. Un līdzko sesija beidzas, uzreiz nokrītas līdz normālam līmenim,” stāstīja Pērkons.
Notekūdeņu monitorings sākās pirms trim gadiem. Bet, lai iegūtu kvalitatīvus salīdzinošos datus, kas raksturotu visu Latvijas sabiedrību, vajadzīgi vismaz 5–6 gadi.