#DigitālāsBrokastis
“Radio Naba” un “Latvijas Radio 1” raidījums “Digitālās Brokastis” – Tava iknedēļas tehnoloģiju ziņu deva. Tehnoloģijas, digitālā kultūra un trendi, gadžeti un to apskati, kā arī sociālo tīklu jaunumi. Tiešraidē “Digitālās Brokastis” dzirdamas “Radio Naba” un “Latvijas Radio 1” ēterā katru piektdienas rītu 10.05.
Podkāsta formātā raidījums klausāms visās lielākajās straumēšanas platformās:
1. “Google” konferencē dominē mākslīgais intelekts (MI)
Aizvadīts “Google I/O” pasākums, un, kā gaidīts, pasākumā liela uzmanība tika pievērsta “Google Gemini AI” modeļiem, to ātrdarbībai un arī veidiem, kā tie tiek integrēti tādās lietotnēs kā “Workspace” un “Chrome”, ziņo portāls “The Verge”.
Iespējams, būtiskākais jaunums – nākotnē vaicājumu meklētājam “Google” varēsi uzdot, ierakstot video un pavaicājot ar balsi caur “Google Lens” funkciju. Tas varētu krasi izmainīt veidu, kā mēs mijiedarbojamies ar interneta meklētāju un ievērojami uzlabot meklēšanas rezultātus.
Uzgavilēja visi, kuriem “Google Photos” sakrājusies iespaidīga bibliotēka, jo turpmāk ar “Gemini” palīdzību varēsi noskaidrot, kad esi devies kādā konkrētā ceļojumā vai arī cik daudz kaķu bilžu ir fotoarhīvā.
“Gemini” maksas abonementi saņems MI asistentu “Docs”, “Sheets”, “Slides”, “Drive” un “Gmail” lietotnēs kā sāna logu. Ar asistenta palīdzību varēšot iegūt informāciju no visiem iepriekšējiem resursiem neatkarīgi, vai tajā brīdī esi teksta dokumentā vai e-pasta kastītē.
Projekts “Astra” ir daudzpusīgs MI palīgs, ar kuru uzņēmums nākotnē cer iekarot virtuālo palīgu tirgu. Tas varēšot analizēt kamerā redzamo un, piemēram, atcerēties, kur atrodas jūsu mantas, kā arī darīt lietas jūsu vietā.
Kas no tā sanāks, vēl rādīs laiks.
“Google” atbilde “OpenAI Sora” ir jauns ģeneratīvs MI modelis, kas var radīt 1080p video, balstoties uz teksta, attēla un video uzvednēm. Videoklipus var izveidot dažādos stilos, piemēram, kadri, kas filmēti no gaisa, vai arī timelapse jeb paātrinātā stilā. Uzņēmums to jau piedāvā dažiem satura veidotājiem “YouTube” videoklipu radīšanai, bet arī liek cerības uz Holivudu un mākslas filmām.
Ja “OpenAI” radīja “GPT” veikalu, tad “Google” ļaus veidot pielāgotus virtuālos asistentus ar nosaukumu “Gems” (tulk. – dārgakmeņi). Piemēram, viens no potenciālajiem asistenta pielietojumiem ir neatlaidīgs skriešanas treneris, kas ikdienā seko līdzi progresam, ģenerē skriešanas plānus un uzrauga ēšanas paradumus.
“Android” operētājsistēma turpmāk varēs analizēs ekrānā redzamo un nākt talkā ar brīdinājumiem, ja tevi cenšas apkrāpt.
“Circle to Search” funkcija turpmāk atpazīs arī matemātikas vienādojumus un palīdzēs tos atrisināt.
Pagaidām tikai ASV “Google” meklētāja lietotāji saņems mākslīgā intelekta ģenerētus meklējuma rezultātus, kas izskatīsies pēc nelielām rezultātu kartītēm. Cik precīzi gan tie būs un vai neradīsies halucinācijas?
Pieraksties ziņām!
Ja mākslīgā intelekta tēma aizrāvusi, ir iespēja pierakstīties jaunākajām šīs tēmas ziņām, šī raksta beigās nospiežot zvaniņu!
Vairāk par LSM.lv tēmu paziņojumiem un to lietošanu var lasīt te.
Tāpat pievienojies sarunu grupai par un ap mākslīgo intelektu sociālajā tīklā “Facebook”.
2. Cilvēkam līdzīgāka jauna “ChatGPT” versija “Omni”
Mākslīgā intelekta čatbota “ChatGPT” izstrādātājs “OpenAI” prezentējis tā jaunāko versiju “GPT-4o” (“o” ir modeļa nosaukums “Omni”). Jaunā versija nav gluži “gudrāka” par maksas klientiem pieejamo 4. versiju, taču tai ir jaunas funkcijas – tā spēj apstrādāt tekstu, attēlu un audio datus teju vai vienlaicīgi, samazinot gaidīšanas laiku, un sarunas ar čatbotu kļuvušas vēl cilvēciskākas.
Kā vēstīja medijs “Techspot”, lai gan mūsdienu čatboti ir neticami daudzpusīgi, tie visi iepaliek to ātrdarbībā. Atkarībā no vaicājuma tiem, atbildes var būt jāgaida pat vairākas sekundes.
Lai gan pagaidām tikai prezentācijas līmenī, taču “Omni” versija tiek galā ar vaicājumiem ļoti strauji un pat ietur cilvēkam raksturīgas pauzes. Kas interesanti, cilvēkam runājot pa virsu čatbota audiālās atbildes laikā, čatbots piebremzē un “ieklausās”. Saziņa ar čatbotu arī izklausās dabiskāka, jo tas ietur pauzes un pat reizēm pasmejas un izdveš dažādas sarunai piederīgas skaņas.
Starp citu, “ChatGPT” būs pieejams kā lietotne – sākumā “Mac” datoros un vēlāk arī “Windows”. Sākumā gan par maksu. Jaunums gan ir tas, ka “OpenAI” padara pieejamu bez maksas tā GPT veikalu, kurā var atrast dažādas pielāgotas čatbota versijas specifiskiem mērķiem.
3. Lielā kiberuzbrukumā Helsinkiem hakeri iegūst desmitus tūkstošu cilvēku datu
Kiberuzbrukumā Somijas galvaspilsētai hakeri varētu būt piekļuvuši līdz pat 80 000 skolēnu, viņu aizbildņu un 40 000 pilsētas darbinieku personas datiem, vēstīja “Delfi”.
Izmantodami tīklam pieslēgtā servera vājo vietu, hakeri ieguva piekļuvi pilsētas skolu audzēkņu, viņu aizbildņu un darbinieku lietotājvārdiem, e-pasta adresēm un personas ID numuriem. Hakeri piekļuva arī visu pilsētas darbinieku lietotājvārdiem un e-pasta adresēm.
No miljoniem failu, kas glabājās uzlauztajā tīklā, lielākajā daļā nebija nekā sensitīva, tomēr bija sensitīvi dati, piemēram, medicīniskās izziņas un slimības lapas. Varot paiet vairākas nedēļas vai pat mēneši, līdz vainīgie tiks identificēti.
4. Saules vētras sabojā GPS balstītas sistēmas ASV zemniekiem
Zemi nesen skāra spēcīga saules vētra. Kā skaidroja portāls “Kursors”, ģeomagnētiskā vētra notiek, kad uz Saules rodas saules uzliesmojumi. Labākajā gadījumā šīs vētras izraisa skaistas ziemeļblāzmas, kādas bija vērojamas Latvijā. Taču sliktākajā scenārijā ģeomagnētiskās vētras var traucēt Zemes navigācijas sistēmas, piemēram, GPS, un izraisīt traucējumus elektroapgādes tīklā un radio un satelītu sakaru sistēmās.
Kā ziņoja mediji, atsevišķi Amerikas Savienoto Valstu Kanzasas un Nebraskas kukurūzas lauksaimnieki esot pieredzējuši traucējumus to lauku apstrādes tehnikas globālās pozicionēšanās sistēmās. Laukapstrādes tehnikas vienības izmanto reāllaika kinemātikas (real-time kinematic) sistēmas, lai nodrošinātu iekārtu darbības precizitāti līdz pāris centimetru līmenim. Problēmas rodas brīdī, kad tehnika dodas apstrādāt augsni pa iepriekš noteiktām līnijām. Nelielas nobīdes GPS sistēmā var novest pie tā, ka tehnika pārbrauc šķībi pāri iepriekš apstrādātiem sējumiem.
Kā “Digitālajām brokastīm” skaidroja Latvijas sadales tīkla operators “Sadales tīkls”, nav fiksēta nekāda magnētisko vētru ietekme uz elektroapgādes sistēmu. Arī senākā vēsturē “Sadales tīkls” nav fiksējis, ka Saules uzplaiksnījumi būtu radījuši traucējumus elektroapgādei. Arī Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “LATRAPS” vadošais agronoms Ģirts Ozols skaidroja, ka pēc viņu rīcībā esošās informācijas Latvijas lauksaimnieki nav saskārušies ar GPS iekārtu traucējumiem vai bojājumiem magnētisko vētru dēļ.
5. RTU zinātnieki uzstāda jaunu datu pārraides rekordu
Līdz ar mākslīgā intelekta risinājumu attīstību būtiski pieaug pieprasījums pēc ātras un energoefektīvas datu pārraides. Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes (RTU DITEF) zinātnieki sekmīgi notestējuši jaunu modulatoru optisko starpsavienojumu datu centros un uzstāda datu pārraides rekordu.
Jau pērn RTU zinātnieki pārspēja vairākus pasaules rekordus datu centru starpsavienojumu tehnoloģijās, izmantojot silīcija fotonikas čipus. “Rekordus uzstāda dažādās kategorijās. Pērn sasniedzām rekordus sistēmu, bet šogad iekārtu kategorijā,” norādīja RTU DITEF tenūrprofesors Oskars Ozoliņš
Sadarbojoties ar ASV uzņēmumu “OpenLight Photonics” un Vācijas uzņēmumu “Keysight Technologies Deutschland GmbH”, institūta zinātnieki eksperimentos testēja jauna veida elektroabsorbcijas optisko modulatoru uz silīcija fotonikas čipa, sasniedzot datu pārraides ātrumu vairāk nekā 380 Gbit/s. Pasaulē lielākajā optisko tīklu un sakaru konferencē un izstādē Amerikā “Optical Fiber Technology (OFC)” RTU zinātnieku veikums tika augstu novērtēts un atzīts par pasaules rekordu.
“Testus mēs veicam Vācijā, jo Latvijā šobrīd nav pietiekamas infrastruktūras, taču mums ir pasaules līmeņa kompetences mikročipu testēšanā, ko apliecina gan starptautisku uzņēmumu interese sadarboties, gan sekmīgie testi,” norādīja. Ozoliņš. ES Mikročipu akts paredz, ka katrā dalībvalstī nepieciešams izveidot pusvadītāju kompetenču centru, tā sekmējot ES suverenitāti un lielā mērā pašapgādi pusvadītāju tirgū. RTU stratēģiskais mērķis ir ne tikai nodibināt pusvadītāju kompetenču centru, bet RTU paspārnē izveidot arī mikroshēmu dizaina un testēšanas laboratoriju, kas apkalpotu mikroshēmu ražotājus, kā vēstīja portāls “Labs of Latvia”.
