“Krekšķēšana ir skaņa, kas rodas tāpat kā runājot. Tikai klepus laikā abas balss saites savstarpēji sasitas ar ārkārtīgi lielu spēku. Pastāvīgi klepojot, mēs varam traumēt mūsu balss saites. Ja regulāri dauzām tās kopā, kāds no mazajiem asinsvadiem var pārplīst un veidoties asins izplūdumi, kas var būt arī viens no aizsmakšanas iemesliem,” skaidroja Adoviča.
Krekšķināšanās balss saitēm nav veselīga – no tās būtu jāizvairās.
Ikdienā balss saites kārtībā palīdz uzturēt ūdens – regulāra padzeršanās mitrina kaklu un samazina vēlmi krekšķināt.
Jāņem vērā, ka diskomfortu kaklā un krekšķināšanu nereti izraisa arī nevis balss pārslogošana, bet gan atvilnis.
“Pepsīns, kas ir kuņģa skābes sastāvā, kairina mūsu rīkles galu, un mums rodas vēlme krekšķināties vai pat klepot. Tas ir tāpēc, ka rodas gļotas, kas ir ārkārtīgi ķepīgas un grūti norijamas,” skaidroja Adoviča.
Pie īpaši smagiem kuņģa zarnu trakta traucējumiem cilvēks var iedzīvoties pat būtiskās balss problēmās. Bet līdz ko tiek atrisinātas kuņģa problēmas, tiek novērstas arī problēmas ar balss saitēm.
Ar balsi jāiemācās rīkoties
Novērtē LSM.lv!
LSM.lv ik dienu cenšas uzlabot savu darbu un kļūt jums arvien noderīgāks. Tāpēc vēlamies uzzināt, kas jūs mudinātu biežāk atvērt mūsu vietni.
Lūdzu, novērtējiet LSM.lv , spiežot uz šīs “Norstat” saites.
“Kas notiek ar skolotājiem? Vai viņiem ir pietiekami liela izpratne par to, kā pareizi noslogot savu balsi, kā nenodarīt sev pāri? Pētījumi rāda, ka visā pasaulē tā diemžēl ir problēma. Atsevišķās valstīs tāpēc ir ieviesta apmācības programma, ko skolotāji var iziet reizi gadā kopā ar balss treneri vai audiologopēdu, kas ierāda elpas vingrinājumus,” stāstīja Adoviča.
Lai balss saites netiktu pārslogotas, skaņai ir jānāk diezgan dziļi no diafragmas, pat no muguras lejasdaļas, skaidroja ārste. Tad balss plūdums ir nemainīgi labs un spēcīgs.
“Ja jūs ieklausāties cilvēkā ar balss problēmām, nereti viņi runā šausmīgi ātri, viņiem ātri beidzas balss, jo vienkārši elpa beidzas – jo viņi to ir paņēmuši kaut kur pavisam seklu, kakla līmenī,” norādīja Adoviča.
Runāšanai nav jābūt sāpīgai
Ārste atklāja, ka skolotāji un daudzu citu profesiju pārstāvji, kuri ikdienā pārslogo savu balsi, diemžēl ļoti bieži nevēlas to risināt, jo daudzu gadu garumā ir pieraduši sadzīvot ar sekām – ar kakla sāpēm, diskomfortu, to pašu krekšķināšanu.
“Runāšanai nevajadzētu sagādāt sāpes, diskomfortu. Nav jādomā par to, kā es tagad runāšu. Ja sākam domāt par to, kas notiek kaklā, kad runājam, tas nozīmē, ka kaut kas nav pareizi,” uzsvēra Adoviča.
Ir vairāki veidi, kā palīdzēt savām balss saitēm un nepārslogot tās. Piemēram, ja zināt, ka Jāņos gaidāma pamatīgāka dziedāšana, kas nav jūsu ikdiena, vēlams balsi patrenēt jeb iedziedāties. Ne velti visos kora vai ansambļu mēģinājumos diriģenti sāk ar balsu iesildīšanu, izmantojot dažādus vingrinājumus.
