Latvijā pārāk maz apzinātu sirds transplantācijas pacientu

Stradiņa slimnīcas mediķi dodas pie kolēģiem visā Latvijā, stāstot par to, kā noteikt, kurus virzīt jaunas sirds gaidītāju sarakstā.   

Uldis Strazdiņš un Artis Kalniņš ir kolēģi. Tikai katrs savā Daugavas krastā. Viens “Stradiņos”, otrs – “Gaiļezerā”. Tieši ar lielākās slimnīcas ārstu apciemojumu “Stradiņu” kardiologi sāk vizītes pie kolēģiem kardioloģijas nodaļās visā Latvijā. To mērķis ir atgādināt kritērijus, kā atpazīt pacientu, kam nepieciešama tieši transplantācija.

“Tā ir milzīga nelaime pacientam un ārstam. Jo zina, ka ir neglābjami slims. Būtībā glābt var tikai sirds transplantācija vai mākslīgais kambaris. Viņi kaut kur klejo. Un, kad nonāk pie mums, izrādās, ka piecus gadus, sešus gadus sirgst, iet no ārsta pie ārsta. Mūsu mērķis ir aktualizēt to,” skaidroja “Stradiņu” Sirds ķirurģijas centra virsārsts Uldis Strazdiņš.

Pēc Stradiņa slimnīcas datiem ASV uz miljonu iedzīvotāju gada ir 10–11 sirds transplantācijas, Eiropā ir  4–6, bet Latvijā tikai 1,1–1,6.

Turklāt valsts finansējums slimnīcām ir piešķirts gan iespējamā donora uzturēšanai, gan transplantācijām. Trūkst sirds saņēmēju.

“Mums ir donora orgānu pieplūdums, bet esam situācijā, kad pietrūkst recipientu. Mums jau ir nācies atteikties no vairākām sirdīm, kas būtu palīdzējušas, bet viņi [pacienti] nav nonākuši līdz mums,” stāstīja Uldis Strazdiņš.

Latvijā sirds gaidītāju sarakstā ir tikai 13 pacienti. Ir tādi, kam ir 20, 30 gadi.

Jauni, darbspējīgi cilvēki, kam smaga sirds mazspēja liedz strādāt. Par šo sarakstu atbild kardioloģe Baiba Barone. Katrs viņas zvans var nest lielu cerību.

“Tas ir emocionāli smagi. Gan pacientam, gan ģimenei. Ir mums tādi, kam vairākas reizes esam zvanījuši, bet kāda iemesla dēļ nākas atteikt, vai cits der labāk. Un tas ir izaicinošs brīdis arī mums kā ārstiem. Jo mēs turam īkšķus par katru,” stāstīja Baiba Barone.

Arī kardioloģe pieļauj, ka kolēģi, kuri aprūpē sirds slimniekus, vienkārši neiedomājas par transplantāciju. Tā nav vienkārša, ar donora orgānu jāsakrīt ļoti daudziem parametriem. Bet daudziem tā ir vienīgā iespēja.

“Tie pacienti tiek labi ārstēti, bet par to neiedomājas. Netiek pie mums novirzīti. Un tā nav tikai Rīga. Varbūt nav informācijas, kādi ir kritēriji,” pieļāva Barone.

Lai šos kritērijus atgādinātu un saīsinātu ceļu, kā pacienti nonāk sirds gaidītāju rindā, “Stradiņu” kardiologi apmeklēs kolēģus visās lielākajās kardioloģijas nodaļās. Pacients pats nekādi nevar noteikt, ka viņam nepieciešama jauna sirds. To var tikai ārsti.

Šogad “Stradiņos” notikušas jau divas sirds transplantācijas, bet vienalga esam priekšpēdējā vietā Eiropā.