ĪSUMĀ
Pa labi redzama Biķernieku ielas apbūve, pa kreisi augstāk par mums slejas milzīgas liepas, aiz tām tālumā vīd Brīvības ielas satiksme. Tāds skats paveras no AREI jumta, uz kura projekta “Roof2Fork” ietvaros otro sezonu aug dažādi dārzeņi, zaļumi, zemenes un pat kumelītes. Mazdārziņš pārsvarā tiek laistīts ar lietus ūdeni, ko ievāc no blakus esoša apmēram 20 kvadrātmetrus liela jumtiņa. “Krāna ūdeni lietojam tikai ilgākos karstuma periodos, uz lietus ūdeni diemžēl vien nevar paļauties, bet to sanāk izmantot daudz,” atzīst pētniece Ieviņa.v
Urbānajā jumta dārzā visu audzē kastēs un podos. Jūlija sākumā te zaļo sulīgas zirņu pākstis, kruzuļaini salāti, loki un baziliks, no zemes lien ārā jau otrā šīs sezonas redīsu kārta, vējā šūpojas brangi kabaču un ķirbju stādi, sāk krāsoties pirmie tomāti. Nupat novākti kartupeļi, pirms kāda laika griezta arī salātu raža, kas bijusi tik bagātīga, ka zinātnieki padalījās ar kolēģiem un vietējo kafejnīcu: “Viņi bija ļoti priecīgi.”
Dažas kastes ir izveidotas pēc pētnieku individuālajām interesēm: “Piemēram, šī ir Itālijas kaste – ar rozmarīnu un timiānu. Šo ar piparmētrām mēs saucam par mohito kasti. Raža nupat ir novākta, bija ļoti laba,” dārzu izrāda pētniece.
“Itālijas kaste” ar rozmarīnu un timiānu Foto: Elīna Kārkluvalka / LSM
Ēnainākā vietā eksperimentē pat ar sēņu audzēšanu – augsnes virskārta piesegta ar salmiem, kas sēnēm labi patīk un palīdz ilgāk noturēt mitrumu.
Mazdārziņā uz jumta aug arī sēnes, ko piesedz ar salmiem Foto: Elīna Kārkluvalka / LSM
Rīgā un Pūrē rīkojas vienādi
Projekta galvenais mērķis ir pētīt pilsētā audzētu dārzeņu kvalitāti un to, vai urbānā vide iespaido izaudzēto ražu. Lai pārliecinātos, vai ir īpaša ietekme no pilsētas, ir izveidots arī analogs dārzs Dārzkopības institūtā Pūrē. “Mēģinām rīkoties pēc iespējas vienādi, visu saskaņojot, lai izslēgtu citus ietekmējošos faktorus,” paskaidro Ieviņa.
Nodrošināt pēc iespējas līdzīgākus augšanas apstākļus Rīgā un Pūrē pētniekiem palīdz mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, augsnes sensori mēra mitrumu, un pēc to iegūtajiem datiem var spriest, vai pienācis laiks laistīšanai, lai zeme būtu vienlīdz slapja abās vietās. Tāpat virs vienas no augu kastēm virpuļodama darbojas neliela meteostacija. “No turienes ik pēc 20 minūtēm dati tiek sūtīti uz vietni, kur mēs tos varam apskatīt un salīdzināt ar novērojumiem abos dārzos. Tur tiek mērīta temperatūra, mitrums un nokrišņu daudzums,” paskaidro Ieviņa.
Virs vienas no kastēm redzama meteostacija Foto: AREI arhīvs
Lielākā problēma – kaijas
Ar krietni tradicionālākām metodēm pētnieki cenšas ierobežot vienu no lielākajām jumta dārza problēmām – kaijas. “Sākumā viņas izēda gurķu sēkliņas, vajadzēja būt veselai kastei ar gurķiem. Vēlāk sāka knābāt to, kas gatavojas. Tad bija kastēs noglabājušas speķu gabalus,” par nedienām stāsta pētniece. Tagad virs vienas no kastēm plivinās dzeltens čaukstošs balons, kam putnus vajadzētu atbaidīt, savukārt zemeņu kastē ir ielikti sarkani nokrāsoti akmeņi, lai netiktu zagtas ogas – ja kaijas vienreiz paķer cieto “zemeni”, tad vairs pēc tādas netīko. “Kolēģi izdomāja atjautīgu veidu, kā mēģināt kaijas apmācīt. Pagaidām ogas vēl ir,” Ieviņa izrāda ogu zemeņu stādus.
Ar sarkaniem akmeņiem pētnieki cenšas atturēt kaijas no zemeņu zagšanas Foto: Elīna Kārkluvalka/LSM.lv
Blakus zemenēm ir kaste, no kuras pa sienu kāpj augšā pupas. Tās jumta dārzam sagādājusi kolēģe, kura Latvijā ieradusies no Francijas: “Viņas vectēvs tur ir liels dārznieks, un kolēģe nolēma padalīties ar savām pupām.”
Lielas atšķirības pilsētā un laukos nav novērotas
Netieši pētnieki arī pārbaudīs vispārpieņemto uzskatu, ka lauku vide ir viennozīmīgi labāka: “Galvenā asociācija joprojām ir, ka pilsētas ir piesārņotas un laukos ir tīrāka vide, kur vajadzētu visam augt. Varbūt cilvēkam ir patīkamāk lauku vidē nekā pilsētā, bet tas nenozīmē, kas pilsētvide ietekmēs augus.” Galarezultāts būs skaidrs projekta noslēgumā nākamgad, taču līdzšinējie novērojumi īstas atšķirības starp pilsētā un laukos audzētiem dārzeņiem nav iezīmējuši, stāsta Ieviņa.
Arī līdz šim pasaulē izpētītais par piesārņojumu dārzeņos netieši ļauj spriest, ka nekam kritiskam pilsētā audzētos produktos nevajadzētu būt, norāda Ieviņa.
Proti, lielāko piesārņojumu augi uzņem tieši caur augsni, taču, ja tos audzē tīrā substrātā, nevis pilsētas zemē, tad šim riskam nevajadzētu būt. Tāpat līdzšinējie pētījumu rāda, ka, paaugstinot dārza līmeni – kā šajā pētījumā, audzējot uz jumta – mazinās visas potenciāli negatīvās pilsētas ietekmes.
Mazdārziņā uz jumta aug arī kumelītes Foto: AREI arhīvs
Izaudzētās ražas kvalitāti uzrauga, veicot trīs veidu laboratoriskās analīzes – mēra nitrātu un nitrītu saturu, pārbauda, vai augos nav smago metālu, un pēta, kādi ķīmiskie elementi, tostarp vēlamie, ir sastāvā. “Ir arī atsevišķa analīze par augu veselīgumu – nosaka krāsu, hlorofilu, vitamīnus, cukurus un citas uzturvielas. Tas arī norāda, cik labi augs jūtas,” skaidro Ieviņa.
Jumti – neizmantots pilsētu potenciāls
Uzsvaru pētnieki ir likuši tieši uz jumta dārziem, jo tas ir pilnībā neizmantots resurss: “Arī Rīgā ir ļoti daudz plakano jumtu. Tur ir liels potenciāls, ņemot vērā, ka pilsēta un apbūve attīstās un dažādi zemes lietojuma veidi savstarpēji konkurē. Tajā pašā laikā ir jādomā, kā uzturēt zaļās teritorijas un veģetāciju. Tādā ziņā jumti ir ļoti labs telpas resurss,” uzsvēra Ieviņa. Arī AREI plakanais jumts Struktoru ielā līdz šim bija neizmantots resurss, vienlaikus tā bija arī galvenā ierosme, ka šādu pētījumu varētu īstenot: “Mūsu ēkai ir vairāki jumti, kas ilgu laiku vienkārši stāvēja un nekas ar tiem netika iesākts.”
Pētījumā koncentrējas nevis uz lielapjoma ražošanu, bet gan to, kā varētu rīkoties parastais iedzīvotājs.
Tādēļ arī viens no paredzētajiem taustāmajiem rezultātiem ir vadlīnijas dārzeņu audzēšanai uz jumta, kas būtu izmantojamas katram un pielietojamas arī dārzkopībai uz kāda balkoniņa, terases vai nelielā pagalmiņā.
Kādēļ pilsētniekiem jāaudzē?
Kādēļ pilsētniekiem vajadzētu kaut ko audzēt, ja visu nepieciešamo var nopirkt veikalā ap stūri? Pētnieki uzsver – ir lērums ieguvumu. Pirmkārt, tā ir iespēja tikt pie svaigas, paša audzētas pārtikas: “Zini, kas tas ir un ko esi licis virsū. Vari tai viegli piekļūt, arī ekonomiski tas ir ļoti izdevīgi – protams, jāsamaksā par augsni un sēklām, bet tas var būt lētāk, nekā pērkot veikalā. Ražas apjomi var būt diezgan labi.”
Ieguvumi no urbānās dārzkopības ir ļoti dažādi: “Ir daudz pētījumu, ka tā mazina stresu, palīdz relaksēties, tā ir arī fiziskā aktivitāte – savā ziņā sanāk kā terapija. Pastāv arī dažādi kopienas dārzi, kas ir labs veids, kā veidot un stiprināt kopienu.”
Parādi savu pilsētas dārziņu!
AREI pētnieki aicina pētījumā iesaistīties arī iedzīvotājus, fotogrāfijās parādot savus pilsētas mazdārziņus un atbildot uz dažiem jautājumiem. Iesūtīt attēlus un aizpildīt jautājumu anketu iespējams šeit.
Jāņem arī vērā, ka pilsētās pārtiku patērē visvairāk, kas savukārt saistās ar papildu emisijām. “Pārtika tiek ievesta no ārpuses, un bieži piegādes ķēdes ir ļoti garas. Lai uzturētu dārzeņus svaigus ilgāk, tiek izmantotas dažādas vielas – gan audzēšanas, gan uzglabāšanas procesā,” skaidro Ieviņa. Turklāt, ja pilsētnieki vairāk audzētu pārtiku paši, saīsinātos piegādes ķēdes un rastos pozitīvi efekti gan uz pilsētas, gan lauku vidēm, veicinot konkurētspēju, norāda bioekonomikas pētniece.
Dārzeņus audzē arī Rīgas lapās
Būtiska projekta daļa ir arī dažādu substrātu jeb augsnes veidu pētīšana. Deviņās kastēs pētnieki testē trīs substrātus, kur kūdrai, ko daudzviet pasaulē vērtē kā neilgtspējīgu resursu, pievienotas dažādas citas sastāvdaļas – perlīts (vulkāniskas izcelsmes minerāls, ko dārzkopībā izmanto labākai mitruma noturēšanai augsnē un tās irdināšanai), kokosa šķiedra un lapu komposts. To, ka perlīts augsni patiesi ilgāku uzturētu mitru, pētnieki līdz šim īsti nav novērojuši. Labākus rezultātus uzrādījušas no māla gatavotās keramzīta lodītes, kas, atšķirībā no perlīta, tiek ražotas tepat Latvijā.
Kā īpaši daudzsološu Ieviņa izceļ lapu kompostu, jo tas ir ne tikai viegli pieejams resurss un sniedz augiem barības vielas, bet tā ir arī iespēja risināt lapu problēmu pilsētā.
Pētījumā izmanto no Rīgas pašvaldības iegūtu pilsētas lapu kompostu, no kura pirms tam izsijāti atkritumi un kas ir noturēts divas sezonas. Rīgas lapu kompostā audzē arī dārzeņus Pūrē.
Gan lapu kompostam, gan visiem izmantotajiem substrātiem veic analīzes – lai pārliecinātos, vai tajos nav kādu nevēlamu vielu, ko augi varētu uzņemt. “Lapu kompostam ir liels potenciāls, it īpaši, domājot par to, ka cilvēki paši sev to varētu nodrošināt,” skaidro Ieviņa.
Sastāvs tiek analizēts arī uzkrātajam lietus ūdenim. Līdzšinējie novērojumi liecina, ka pilsētas lietus ūdens ir piemērots laistīšanai, taču svarīgi ir, pa kādu virsmu tas plūdis, norāda Ieviņa. Pirms projekta pētnieki bija ierīkojuši eksperimentālu dārziņu uz cita institūta ēkas jumta, kur lietus ūdens tecēja pa metāla reni. “Analīzēs parādījās, ka ir nedaudz vairāk metālu, nekā būtu vēlams. Līdz ar to jāpievērš uzmanība, pa kādām virsmām ūdens tek,” stāsta Ieviņa. Visi pētījuma secinājumi un atziņas, vai pilsētā audzēti produkti var būt tikpat labi kā laukos, gaidāmi nākamgad, kad pētnieki būs izvētījuši divu dārzkopības sezonu laikā iegūtos datus.
