Kartupeļi Latvijas kultūrā
Labi zināms ir fakts, ka Imantam Ziedonim bija īpašas attiecības ar kartupeļiem. Tik īpašas, ka dzejnieks pat paģērēja negaidīt no viņa rožu dvesmu, jo viņš taču ir kartupeļa zieds.
“Ja jūs kartupeļus tikai ēdat,” viņš sacīja, “tad es jums velti stāstu par mīlestību. Kaut gan – kartupeļu ēšana arī ir mīlestība, un jūs vēl visu neesat zaudējis, ja neesat ievērojis, kā kartupeļi zied”.
Kartupeli godā turpina celt Ziedoņa fonds “Viegli”. Savulaik tika atklāts Kulturālo kartupeļu lauks, kur kartupeļiem labu mūziku atskaņoja Kartupeļu lauka radio.
Kartupelis kā viena no Latvijas kultūras vērtībām īpašu statusu ieguva arī pirms 10 gadiem, kad Rīga bija “Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014”. Tad tika radīta krāšņa “Kartupeļu opera”, kuras aizraujošais librets vēstīja par Mazā Kartupeļa ceļu no Andu kalniem Dienvidamerikā cauri Eiropas karaļnamiem uz laukiem Latvijā.
Pasaules kartupeļu kongress
Bet ne tikai par kultūru vien tiek plaši runāts, izrādās, ka pasaulē regulāri notiek Pasaules kartupeļu kongresi (World Potato Congress (WPC) – angļu val.), kas pulcē gan kartupeļu audzētājus, sēklaudzētājus, selekcijas firmas, pārstrādātājus, ražošanas tehnoloģiju ražotājus, gan arī pētniekus. Tajos ar referātiem un pētījumu prezentācijām piedalās arī Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieki, tostarp Dimante.
“Kartupeļu zinātne mums ir kā tāds plašs mikrokosmoss, jo pasaulē katrā kontinentā ir asociācija, kurā apvienojušies cilvēki, kas pēta kartupeļus,” stāstīja Dimante.
Reizi trijos gados kādā no pasaules kontinentiem tiek rīkots Pasaules kartupeļu kongress, un šogad jūnijā tas notika jau 12. reizi – šoreiz Austrālijā. Arī tur godā tur kartupeļus.
“Visā pasaulē ēd kartupeļus. Ja mums varbūt ir sajūta, ka tas patēriņš samazinās, tad citās pasaules daļās tas būtiski pieaug. Kartupeļi ir globāls pārtikas drošības augs.
Kartupeļi kā drošības garants
Dimante norādīja, ka pēdējās desmitgades laikā ir būtiski mainījies skatījums uz kartupeļu lomu pasaules ekonomikā un kultūrā. Tie ir kā garants ģeopolitiskās drošības un pārtikas krīzes gadījumā.
“Šobrīd šajā kongresā visam pāri tā vēsts bija tāda, ka ir desmitgades pagājušas, kuru laikā zinātnieki ir rūpīgi izpētījuši kartupeļus līdz pat, tā teikt, serdei, runājot par to uzturvērtību, un šobrīd ir vēsts, ka droši –
kartupeļi ir jāēd nevis tikai tāpēc, lai būtu enerģija, bet kartupeļi jāēd tāpēc, ka ar tiem mēs brīnišķīgi nodrošinām sevi ar gandrīz visām nepieciešamajām uzturvielām,” uzsvēra Dimante.
No uzturvielu saglabāšanas viedokļa raugoties, kartupeļus ieteicams gatavot cepeškrāsnī – veselus un ar visu mizu. Ja līdz šim uzturvērtības ziņā kartupeļi lielākoties pielīdzināti graudaugiem, tad šobrīd jau daudzas valstis tos tomēr atzīst par dārzeņiem.
“Turklāt dārzeņiem, kas satur ļoti kvalitatīvas olbaltumvielas, kas arī ir ļoti neparasti. Mūsu apziņā kartupeļi neasociējas ar olbaltumvielām. Protams, primārā nozīme kartupeļiem, kur tie visbrīnišķīgāk mums palīdz un kalpo, ir bada mazināšana, bet bada ne tikai kā pārtikas trūkuma, bet arī kā pilnvērtīgas pārtikas un uzturvielu trūkuma,” pauda Dimante.
Mūsdienās, protams, bada mazināšanas nolūkā kartupeļiem ir lielāka nozīme Āfrikas un Āzijas valstīs.
Kartupeļi zinātnē un mākslā
Tikko Dimante atgriezusies arī no Norvēģijas – Eiropas Kartupeļu pētniecības asociācijas konferences.
“Tas savukārt ir tāds ļoti augsta zinātniskā līmeņa pasākums. Reizēm cilvēkiem ir grūti to aptvert – kā? Kartupeļi un zinātne? Kas tad tur tāds ir? Bet
kartupeļiem ir zinātniskās organizācijas, kartupeļiem ir zinātniskie žurnāli ar ļoti augstiem reitingiem. Tā ir milzīga, dziļa zinātne,” stāstīja Dimante.
Savā disertācijā, kas izpelnījusies atzinību – Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2023” veicināšanas balvu nominācijā “Zinātne praksē un inovācijas” – Dimante izvērtējusi kartupeļu sīkbumbuļu audzēšanas efektivitātes paaugstināšanas iespēju.
Kartupelis kā vienojošais elements bija arī viņas pavasarī Cēsis organizētajai konferencei.
Cēsu novadu un Priekuļus vispār varētu dēvēt par Latvijas kartupeļu epicentru
– šeit 19. gs. vidū ierīkoti pirmie kartupeļu šķirņu izmēģinājumi, bet 1931. gadā uzsākta jaunu šķirņu veidošana un selekcija.
Konferencē uzstājās vēsturnieki, literatūrzinātnieki, mākslas zinātnieki un mākslinieki, tostarp mākslinieks Džefrijs Alens Praiss (Jeffrey Allen Price) no ASV, kurš pēta kartupeļa daudzpusīgo ietekmi mākslā, kultūrā un filozofijā un ir radījis jēdzienu “potatoism” jeb “kartupelisms”.
“Mēs cerējām vismaz uz video lekciju no šī kartupeļu mākslinieka Džefrija Alena Praisa no Ņujorkas, bet viņš teica – nē, kāpēc video, viņš atbrauks uz Cēsīm! Tā viņš ieradās pie mums runāt par kartupeļiem mākslā. Tādā veidā mēs ap kartupeļiem sapulcējām dažādu zinātņu nozaru cilvēkus, kuru vienojošā tēma ir kartupeļi,” stāstīja Dimante. Kartupeļi ir unikāls un spēcīgs simbols, kas vieno dažādus cilvēkus dažādos kontekstos, viņa secināja.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
