Pasažieru skaits dubultosies
Nenoliedzami aviosatiksme pasaulē šobrīd ir ārkārtīgi intensīva – vidēji ik dienas pasaulē notiek vairāk nekā 100 tūkstoši lidojumu, ik stundu paceļoties ap 400 lidmašīnām. Taču aviācija joprojām ir attīstības fāzē, vērtēja Krištops.
“Ja paskatāmies pat publiski pieejamo informāciju, mēs esam attīstībā. Visas globālās prognozes norāda uz to, ka nākamajās divās desmitgadēs globālā gaisa pasažieru satiksme nepārtraukti pieaugs,” norādīja Krištops.
Šo izaugsmi līdz šim veicinājuši un turpinās to darīt dažādi faktori – urbanizācija, ienākumu pieaugums, sabiedrības vidusšķiras palielināšanās. Īpaši tas novērojams jaunattīstības tirgos Āzijas un Klusā okeāna reģionā.
“Starptautiskā Gaisa transporta asociācija prognozē, ka līdz 2040. gadam gaisa satiksmes ceļotāju skaits varētu gandrīz dubultoties.
Viņi norāda, ka tad pasažieru skaits var sasniegt 7,8 miljardus gadā,” stāstīja Krištops.
Visa uzmanība ūdeņraža virzienā
Tāpēc aviācijas industrija ir nospraudusi vairākus mērķus, lai padarītu gaisa satiksmi ērtāku, pieejamāku, drošāku un arī videi draudzīgāku. Pašlaik aviācijas nozare raugās tieši ūdeņraža virzienā.
“Šobrīd tāda visreālākā, visgatavākā un visdaudzsološākā ir ūdeņraža tehnoloģija. Arī Eiropas ražotājs “Airbus” ir noteicis konkrētus soļus, ko grib sasniegt. Lai gan tur ir ļoti daudz izaicinājumu, šobrīd šī tehnoloģija ir visdaudzsološākā,” pauda Blumbergs.
Izmēģināšanas stadijā ir daudz un dažādas citas degvielas, kā arī elektrolidmašīnas, taču ūdeņraža dzinēju priekšrocība slēpjas tajā, ka vienā šādā degvielas kilogramā ir iekļauts daudz vairāk enerģijas, nekā to pagaidām spēj piedāvāt citas alternatīvās. Aviācijā, kur katrs kilograms ir no svara, tā ir milzīga priekšrocība, atzina Blumbergs.
Vienlaikus jāsaprot, ka katra jauna tehnoloģija aviācijas nozarē tiek ieviesta lēni un pakāpeniski – aviācija ir ļoti regulēta vide. Ja kaut kas notiek aviācijā, tas notiek droši, uzsvēra Krištops.
“Ja hidrolīzes procesā varam iegūt videi draudzīgi enerģiju, tas ir ļoti efektīvi, bet šeit noteikti pāreja būs pa soļiem, ļoti mierīgi, jo ir saistītie riski,” skaidroja Krištops.
Ūdeņraža tehnoloģija ir salīdzinoši jauna, tāpat nepieciešamā degvielas padeves un uzglabāšanas sistēma. Būs vajadzīgs laiks, kamēr pasaule pāries uz ūdeņradi, vērtēja Krištops.
Sava vieta arī droniem un elektrolidmašīnām
Kamēr ūdeņraža tehnoloģijas vēl tikai tiek attīstītas, lietā tiek likta sustainable aviation fuel (SAF) – ilgtspējīga aviācijas degviela. Tas ir sajaukums, kurā ietilpst tradicionālā veidā no naftas ražota degviela un aviācijas biodegviela. Izmantojot ilgtspējīgu aviācijas degvielu, CO2 izmeši ievērojami mazinās, norādīja Krištops.
“Kopumā SAF ir diezgan līdzīga līdzšinējai degvielai. Pluss ir tāds, ka to ir viegli iekļaut esošajā sistēmā.
Ieguvums ir arī tas, ka [piejaukumu] iegūst no atkritumiem, bet tas ir pirmais solis. Nākamais solis ir ūdeņradis, kas ir videi krietni draudzīgāks,” skaidroja Blumbergs.
Savu nišu tikmēr atradušas arī elektrolidmašīnas un droni. Diemžēl tehnoloģijas visstraujāk attīstās tieši militāru konfliktu vai karu laikā. Tieši šādā veidā izaugsmi piedzīvojuši droni, atrodot plašu pielietojumu arī aviācijā.
“Ja mēs paskatāmies uz civilo nozari, elektrifikācija ir atradusi savu vietu daudzkur, teiksim, paku piegādei. Daudzās valstīs, kurās ir sauszeme un salu arhipelāgi, ar tādu kā dronu, kas ir kravu pārvadātājs, var aizvest vēstules vai kādu paku.
Arī mazās elektrolidmašīnas ir atradušas savu vietu – tās jau ir un strādā,” stāstīja Krištops.
Atbildot uz jautājumu, kad un vai elektrolidmašīnas varētu nonākt starp lielajiem pasažieru gaisa kuģiem lidostās, Krištops uzsvēra, ka katrai tehnoloģijai ir savs pielietojums un niša: “Ir jāskatās, kas ir efektīvi. Latviešiem ir ļoti labs teiciens – ar lielgabalu šaut pa zvirbuļiem nav jēgas. Tātad, ja mēs redzam tieši šādas globālās tendences, ūdeņraža tehnoloģiju un SAF, tad tam ir pamats.”
Blumbergs tikmēr sprieda, ka, ļoti iespējams, elektrodzinēji parādīsies arī lielajā komerciālajā aviācijā, bet tos darbinās ūdeņradis. Tāpat, visticamāk, nāks arī dažādas hibrīdversijas – gluži tāpat kā tas notiek ar automašīnām, analizēja Blumbergs.
“Vienīgais, ka automašīnām svars nav tik svarīgs, cik lidmašīnām. Tāpēc arī svaru kausi lidmašīnām nosveras par labu tieši ūdeņradim, nevis tradicionālajiem akumulatoriem,” skaidroja Blumbergs.
