Dodoties cauri teju 100 dažādiem stendiem ar pētījumiem, kas sadalīti pa nozarēm, iepretim viens otram atrodas arī divi plakāti ar Latvijas karogiem. Pie tiem sēž divas no aizvadītā gada labākajām zinātnisko darbu autorēm – Anna no Liepājas un Maija no Rīgas. Anna no Liepājas savā zinātniski pētnieciskajā darbā izveidojusi baterijas no zivju zvīņām un garneļu čaumalām.
“Es tos izmantoju kā nanomateriālu baterijās. Tās ir gēla baterijas, tāpēc iekšā ir želeja no aļģēm. Es vienkārši zināju to, ka no tām var izveidot šo želeju. Un ir želejas baterijas. Tās būtu ļoti labs elektrolīts, tāpēc ka tām var veidoties jona plūsma, tās nereaģē ne ar ko,” stāstīja Anna, piebilstot, “pašlaik es redzu, ka tās baterijas varētu izmantot elektriskās enerģijas uzglabāšanai, piemēram, no saules baterijām, no vēja ģeneratoriem.”
Anna ir apņēmusies turpināt šo projektu, domājot arī par citiem materiāliem: “Man jau ir dažas idejas, ko es varētu izveidot. Tāpēc šeit tas neapstāsies.”
Maija no Rīgas tikmēr pētījusi notekūdeņus Latvijas galvaspilsētā un to, kā no tiem nolasāmi visdažādākie dati, piemēram, tas, cik daudz iedzīvotāji lieto alkoholu, smēķē, izmanto dažādas zāles.
Ja visu nosaukto vismaz līdz noteiktam līmenim var izpētīt arī ar statistiskām metodēm par tirdzniecību, notekūdeņu pētīšana var būt derīga aizliegtu vielu, piemēram, narkotiku, analīzei.
“Notekūdeņu pētīšana kopumā daudzās vietās tieši sākas ar narkotiku pētīšanu, jo tieši nav tik daudz labu veidu, kā to izsekot. Pēc narkotiku lietošanas ūdeņos nonāk kaut kādi pēcprodukti, kurus var noteikt. Un pēc tā daudzuma var saprast, cik daudz cilvēki lieto tās vielas,” skaidroja Maija.
Rindā starp projektiem inženierijā vēl viena zinātniski pētnieciskā darba izcilniece no Latvijas – Anna no Rīgas. Viņa analizējusi, vai tādiem atkritumiem kā kafijas biezumi pēc to pamata funkcijas varētu dot vēl otro dzīvi – no tiem ražot bioenerģiju.
“Manā projektā es degradēju kafiju ar sēņu enzīmiem. Ko tas nozīmē? Sēnes “apēd” kafijas daļas – celulozi, lignīnu, kas ir arī strukturālās sastāvdaļas sēnēm. Tas ir ļoti bieži sastopams fenomens. Ja kādreiz ir redzētas piepes uz veciem kokiem, tas ir tas pats, jo koki ir lignuceluloziska biomasa. Un piepes ir tās sēnes, ko es izmantoju savā projektā,” skaidroja Anna.
“Tad celulozi ir iespējams pārstrādāt reducējošajos cukuros, kurus pēc tam citādāk vēl apstrādā, lai iegūtu bioenerģiju,” norādīja vidusskolniece.
Jaunos zinātniekus trīs dienu laikā vērtē starptautiska žūrija, kas tad beigās arī noteiks uzvarētājus. Un rezultātu paziņošanas ceremonija notiks piektdien.
Latvijas skolēnu darbi sacenšas zinātnieku konkursā 3min
