Svarīgi pārbaudīt pēdas laikus
Visbiežāk cilvēki, kuri izjūt sāpes vai diskomfortu pēdās, vispirms vēršas pie podologa, kurš, konstatējot konkrētu problēmu, novirza pacientu tālāk pie traumatologa, ortopēda vai fizioterapeita, stāstīja Ivanova.
Taču viņas personīgais uzskats, daudzus gadus strādājot par podologu, ir, ka būtu jāsāk ar fizioterapeitu un tehnisko ortopēdu jau bērnu vecumā.
“Pirmās vizītes bērnam varētu būt jau trīsarpus vai četru gadu vecumā pie tehniskā ortopēda, un tad var pieslēgties fizioterapeits – lai nebūtu tālāk problēmu. Bet pavisam obligāta konsultācija pie tehniskā ortopēda būtu bērniem pirms skolas gaitu uzsākšanas,” norādīja Ivanova. Viņa uzsvēra, ka pievēršanās un sekošana līdzi sava bērna pēdu veselībai jau agrā vecumā no vecāku puses būtu ideāla rīcība, kas palīdzētu garantēt pareizu pēdu augšanu un attīstību.
“Bieži vien vecākiem liekas, ka viss ir kārtībā, bet tad, kad atnāk pie tehniskā ortopēda, atklājas plakanā pēda vai valgus pēdiņa (uz iekšpusi vērsta pēdas iekšmala – red.). Tad ir jādomā par ortopēdiskajiem apaviem vai zolītēm. Citreiz jau ir arī kaut kādi sabiezējumi un kārpas, kas radušās no nepareizas pēdu noslodzes,” stāstīja Āķe.
Arī pieaugušā vecumā pēdas jāpārbauda regulāri un pie pirmajām diskomforta pazīmēm, citādi ļoti bieži gadās pacienti, kuri atnāk jau ar nopietnām, ielaistām problēmām, līdz kurām varēja nemaz nenonākt, uzsvēra Āķe.
“Pacienti nāk tad, kad viss jau ir ievilcies un ir grūtāk tikt ar šīm problēmām galā,” atzina Āķe.
Jāiegulda kvalitatīvos apavos
Ja bērnībā ar pēdām viss bijis kārtībā un iedzimtu deformāciju nav, lielākoties pie problēmām noved nepareiza apavu izvēle, norādīja Ivanova.
“Diemžēl, neskatoties uz to, ka pašlaik tiešām ir daudz pieejamāki dažāda veida apavi, cilvēki vienkārši izvēlas lētāko un nepareizāko variantu, kas noteikti ietekmē pēdas veselību,” skaidroja Ivanova.
Daudzi apavi bieži vien ir no sintētiskiem materiāliem, kas neelpo, kā arī bez pareizas ortopēdiskās liestes. Apavi bieži tiek izvēlēti arī par šauru un seklu, lai spētu pareizi atbalstīt pēdu, un tā arī rodas lielākā daļa problēmu. Nereti cilvēki nemaz neapjauš, ka velk apavus, kas ir par mazu.
“Kamēr pēdas saites un muskuļi ir samērā elastīgi, to problēmu cilvēks nejūt. Viņš sāk to just tad, kad saites, muskuļi un audi jau sāk zaudēt kolagēnu. Tad pēda kļūst cietāka, mazāk kustīga un apavi uzreiz ietekmē dažādu procesu veidošanos,” stāstīja Ivanova.
Āķe uzsvēra, ka, izvēloties piemērotus ikdienas apavus, jāizvērtē pēdu stāvoklis – vai ir kādas deformācijas, vai ir plakanā pēda, vai tieši otrādi – paaugstināta pēdas velve. Tas viss nosaka to, kādi apavi un zoles jāizvēlas, lai problēmas mazinātos vai vismaz nepasliktinātos. To visu izvērtē un padomus sniedz tehniskais ortopēds.
Jāvingrina viss ķermenis
Runājot par vingrinājumiem, kas varētu uzlabot pēdu veselību vai novērst iespējamās problēmas nākotnē, Vindele-Strode uzsvēra, ka cilvēka ķermenis ir vienota sistēma, un nedrīkst skatīties uz vienu muskuļu grupu vai vienām locītavām izolēti no visa pārējā organisma.
“Es parasti pievēršu uzmanību visam. Protams, es primāri jautāju pacientam, kāda ir viņa galvenā problēma, galvenās sūdzības, bet pēc tam, izvērtējot pēdas locītavu, skatos tālāk, kas notiek, teiksim, ar muskuļu disbalansu (līdzsvara trūkumu -red.), kas notiek ar ceļiem, ar gūžas locītavām,” skaidroja Vindele-Strode.
Nereti ķermenī darbojas kompensējošie mehānismi. Piemēram, lai gan problēmas ir kaut kur citur ķermenī – ceļgalos, gūžās, mugurā, tās var izpausties pēdās, kas to visu cenšas kompensēt.
Līdz ar to ķermenis jāskatās viss kopumā un vienlīdz jāpievērš uzmanība visu locītavu un muskuļu darbībai un spēkam, vērtēja Vindele-Strode.
Mūsdienās, piemēram, nereti daudzu problēmu sakne ir sēžas muskuļi, kas ilgstošas sēdēšanas rezultātā kļuvuši pārāk vāji. Arī tie var būt saistīti ar to, kā strādā pēdas vai kāju muskuļi, kas cenšas tos kompensēt.
Ir vingrinājumi, kas attīsta un vingrina tieši pēdu muskulatūru, un tos arī ieteicams veikt tieši tiem, kas ilgstoši dienas pavada sēdošā darbā, stāstīja Vindele-Strode.
Sēžot ilgas stundas ofisā, ir vērts ik pa brīdim pēdas pastiept uz sevi, noturēt piecas sekundes un atlaist. Tāpat var kustināt pirkstus, spiest pirkstus pie zemes, ar pirkstu palīdzību mēģināt pacelt pēdas vidusdaļu.
Mūsdienās internetā ir pieejama plaša un daudzveidīga informācija par to, kā vislabāk ikdienā izkustināt konkrētas muskuļu grupas. “Tas būs labāk nekā nedarīt neko. Ja mēs nemainām savu rīcību, nevaram sagaidīt citu rezultātu,” uzsvēra Vindele-Strode.
