No vēstures stundām zinām, ka savulaik jūrnieki, lai orientētos jūrā, vadījās pēc zvaigznēm. Izrādās, ka arī mūsdienās zināšanas astronomijā nav pavisam noliktas malā. “Vadīties pēc zvaigznēm ir gan interesanti, gan dažreiz ļoti sarežģīti, jo tur tomēr ir matemātika, bet īstenībā elementāras formulas. Šobrīd, lai atvieglotu dzīvi stūrmaņiem, ir oficiāli licencētas programmas, kurās mēs varam saprast, kurā virzienā kādu zvaigzni mēs redzam, kādā augstumā mēs to redzam, un aprēķināt mūsu atrašanās vietu,” stāstīja Šendriks.
Šodien reti kad ūdens transporta vadītāji izmanto drukātas papīra kartes, jo viss ir redzams viedierīcēs elektroniskajās kartēs, tomēr jauno jūrnieku apmācībā arvien izmanto drukātas kartes, lai iemācītu kuģošanas pamatus.
Šendriks stāstīja, ka ik pa laikam tiek diskutēts par to, ka no papīra kartēm vajadzētu atteikties pavisam arī skolās, taču, viņaprāt, studiju procesā tas ir uzskatāms mācību materiāls, kas sniedz detalizētāku priekšstatu par ūdens ceļu kartēm un palīdz apgūt simbolus un citus kartēs esošos rādītājus.
“Protams, šobrīd papīra kartes nav gandrīz nekur, tikai tādās mazās vietās, kur tās joprojām izmanto. Absolūti lielākā daļa izmanto tikai elektroniskās kartes,” vienlaikus atzina Šendriks.
Šendriks datora ekrānā rāda Rīgas jūras līci, kur netālu no Rīgas ostas ūdens teritorija ir izraibināta ar melniem krustiem, tādējādi uzrādot nogrimušo kuģu vrakus. Vēl kartē redzams dziļums, straumes virziens un bojas, kas signalizē, kur ūdens transportam ir jāieiet vai jāiziet ārā no ostas.
Elektroniskās kartes atšķiras pēc tā, kas un kādam nolūkam to izmanto. Lielajiem tirdzniecības kuģiem ir citādākas prasības, nekā, piemēram, jahtām un burulaivām, kurām nav nepieciešamas pašas sarežģītākās elektroniskās kartes, bet tikai tādas, kur informācija ir pietiekama, lai neiebrauktu kādā bīstamā zonā.
Šie jūrnieki izmanto parastas planšetes, kurās ielādēta programma ar visu nepieciešamo informāciju – navigāciju, zīmēm, dziļumu, šķēršļiem un bīstamām zonām. Ar to pilnīgi pietiek. “Bet, ja mēs runājam par kravas kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus un pārvadā bīstamu kravu, tur ir diezgan nopietna sistēma un kartes,” norādīja Šendriks.
Šāda veida sistēmas arī norāda, kura osta kuram kuģim būs piemērotākā gan pēc jūras dziļuma, gan apbraucamajiem šķēršļiem, gan laikapstākļiem, gan daudziem citiem aspektiem. Tāpat tajās norādīts maršruts, kā ostā pareizi un droši iebraukt.
“Šobrīd, protams, es varu pateikt to, ka daudz vienkāršāk tas viss notiek, jo sistēmas ir visdažādākās, un katrs ražotājs mēģina tajā sistēmā ielikt pēc iespējas vairāk, lai atvieglotu stūrmaņiem dzīvi. Pats kartes pasūtīšanas etaps jau šobrīd ir vienkāršs – mēs uztaisām maršrutu, un sistēma parāda, kādas kartes mums trūkst. Tad mēs vienkārši tās pasūtām,” stāstīja Šendriks.
Vēl specifiskākas kartes, protams, nepieciešamas armijas kuģiem, taču to darbības princips ir tāds pats. Tās ir tādas pašas elektroniskās kartes, kādas izmanto tirdzniecības kuģi.
“Vienīgais, kas atšķiras, ir, ka viņiem ir papildu elektroniskās kartes, kuras ir konfidenciālas. Tātad tā informācija nav pieejama jebkuram cilvēkam, jo ir slepena, un parastiem mirstīgajiem, kā arī jūrniekiem, kas strādā tikai uz tirdzniecības flotes, tai nav piekļuves,” norādīja Šendriks.
Ņemot vērā, ka ūdens gultne mainās un arī straumes mēdz būt nepastāvīgas, katras valsts hidrogrāfijas speciālisti piekrastes zonā regulāri analizē un mēra ūdens dziļumu, un elektroniskās kartes nepārtraukti tiek atjaunotas, uzrādot tajās gan jaunus šķēršļus ūdenī, gan ziņojot par avārijas situācijām uz ūdensceļiem.
Mūsdienās ikviens var sameklēt internetā bezmaksas kartes un sekot līdzi kuģu kustībai visā pasaulē, līdzīgi, kā tas ir ar lidmašīnu kartēm, bet jau profesionālākus ceļvežus ūdeņos par maksu piedāvā dažādas kompānijas, kas specializējušās karšu izstrādē.
