Digitālie atkritumi ir jebkāds saturs, kuru mēs radām un pēc tam vairs neizmantojam. Tas glabājas mūsu iekārtās – telefonos, datoros, kādā mākonī un tā tālāk.
“Pasaules statistika šobrīd rāda, ka jau trīs mēnešus pēc satura radīšanas 90 procentos gadījumu tas vairs nekad netiek izmantots, bet kaut kur stāv. Stāvēšana patērē enerģiju. Tāds neredzams naidnieks, kas uzkrājas mūsu ierīcēs un patērē reālu, pavisam reālu enerģiju,” norādīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.
Nevajadzīgie dati ir ļoti dažādi. Tie var būt gan e-pasti ar pielikumiem, kas jau gadiem glabājas mūsu pasta kastītē, gan viss, ko glabājam savos telefonos. Digitālie atkritumi arī ir mūsu veidoti profili dažādos portālos, kurus mēs vairs neizmantojam, un mazvērtīgs saturs, ko pārsūtām savām draugu grupām.
“Mēs dodamies uz koncertu, uzfilmējam tur 17 video, no kuriem labākajā gadījumā vienu vai divus ieliekam sociālajos tīklos. Pārējos video mēs diez vai tumšajos ziemas vakaros pārskatām telefonā vai 12 līdzīgas bildes ar saulrietu. Pēdējo desmit gadu laikā ir radīti 99% no visa informācijas apjoma pasaulē. Tas ir milzīgs skaits.
Šobrīd, ja viss datu apjoms būtu jāizdrukā uz papīra, pasaulē vairs nav tik daudz koku, lai spētu saražot tik daudz papīra.
Tā nav tehnoloģiska problēma, šī ir sociāla problēma, kas tā arī ir jārisina,” uzsvēra Sprugaine.
LVRTC iesaka sākt ar sava telefona un datora revīziju, izdzēšot nevajadzīgos failus. Tas būtu jādara regulāri, tāpat kā mēs izmetam sadzīves atkritumus. Vienlaikus jāpadomā, kādus e-pastus ikdienā saņemam un sūtām citiem.
“Katrs e-pasts, to arī zinātnieki ir sarēķinājuši, ir 0,4 grami CO2 izmešu. Katrs klikšķis rada reālu ietekmi uz vidi.
Ļoti bieži mēs saņemot dažādas atlaižu kartes vai piesakoties jaunumu saņemšanai, nepadomājam, ka mēs nekad šos jaunumus nelasīsim.
Atrodoties darbā, ir vērts padomāt, vai ātrāk un vieglāk nav ar kolēģi satikties aci pret aci un aprunāties, nekā uz blakus kabinetu sūtīt garus e-pastus,” mudināja Sprugaine.
Organizācijām ir jānosaka savi datu glabāšanas un arhivēšanas un iznīcināšanas nosacījumi un arī centralizēti jāveic nevajadzīgo failu arhivēšana vai dzēšana. Tāpat organizācijām vajadzētu kritiski izvērtēt dažādu e-pasta paziņojumu un atgādinājumu sūtīšanas nepieciešamību un biežumu. Lai mazinātu digitālo atkritumu apjomu, ir vērts gan telefonos, gan datoros, gan televizoros un citās iekārtās atbrīvoties no lietotnēm, kas netiek izmantotas. Tas ir arī drošības jautājums.
“Ja mēs lietotni neizmantojam un neuzraugām tās aktualitāti, neatjauninām, tad ir būtiski to izdzēst, jo tas var radīt lieku vārteju uzbrucējiem uz mūsu iekārtām, kas var tālāk to inficēt un izmantot sava labuma gūšanai. Nevajadzīgās dzēšam, vajadzīgās atjauninām,” norādīja CERT.LV kiberdrošības eksperte Dana Ludviga.
Digitālo atkritumu izdzēšanā un neradīšanā visa pamatā ir paradumu maiņa. No tā ir arī ieguvumi, jo mūsu ierīces, kad tajās parādās brīva vieta, darbojas raitāk, savukārt e-pastā pašiem ir vieglāk orientēties.
