Līga Ignatāne, studējot optometriju, paralēli strādāja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā un maģistrantūrā izvēlējās pievērsties fizikai. Šobrīd viņa institūtā nodarbojas ar nanostruktūru izgatavošanu ar fokusēto jonu staru.
“Es pētu zelta nanostruktūras, principā izgatavoju un novietoju tās ļoti precīzās vietās uz virsmas. Šādas speciālās virsmas ir nepieciešamas, lai pastiprinātu signālu, detektējot kādas vielas vai molekulas,” viņa sacīja.
Tas nepieciešams, piemēram, lai varētu identificēt dažādas baktērijas vai vielas. Līgas pētījumi tālāk noved pie tā, ka var izstrādāt dažādus sensorus, kas, piemēram, detektē vīrusus vai pasaka priekšā, ka pārtikas produkti ir sākuši bojāties.
LU CFI Plāno kārtiņu laboratorijas pētnieks Kārlis Kundziņš par kolēģi sacīja: “Par Līgu gribēju teikt, ka viņa ir varens atradums mūsu institūtam. Te aparātam pogu ir tik daudz, cik vidusmēra raķetei. Viņa ar to visu tiek galā.”
Pati pētniece par saviem pienākumiem institūtā skaidroja – viņas uzdevums ir ļoti precīzās vietās, izgrebtās nano bedrītēs, iedabūt nano bumbiņas. “Nano lietas ir kaut kur telpā, viņas tur var principā mūžīgi cirkulēt, viņas nekad nenokritīs tā īsti zemē. Viņas ir tik viegliņas un tik maziņas, ka vienkārši turpina gaisā cirkulēt. Man ir jānodrošina, ka viņas tomēr ieiet tieši tajā bedrītē,” viņa sacīja.
Līgas Ignatānes darbs saistīts ar lietām, kuras nav iespējams ar cilvēka aci saskatīt.
“Var paskatīties uz savu matu. Mats ir simts mikrometri. Mēs viņu sadalām vēl simts vienādās daļiņās, un tad tas ir sarkanais asins ķermenītis. To mēs vēl varam ieraudzīt ar optisko mikroskopu. Bet, ja asinsķermenīti sadala vēl tūkstoš daļās, tad šis ir tas nanometrs, ko ar aci nekādā veidā nevar ieraudzīt, ar optisko mikroskopu to nevar ieraudzīt. Ja nu vienīgi manā gadījumā, kur es esmu pārklājusi desmit tūkstoš šādu caurumiņu, tad tajā lielajā virsmā redz, ka tur ir tāds varbūt mata lieluma laukumiņš,” viņa norādīja.
Līgai un viņas pētījumiem kolēģi velta ļoti atzinīgus vārdus.
LU CFI Mikroskopijas laboratorijas zinātniskā asistente Annamarija Trausa atzina: “Līga ir ļoti ambicioza, ļoti gaiša, mērķtiecīga. Viņai ir unikāla īpašība, ka viņa spēj vienlīdz labi strādāt gan individuāli, gan arī komandā. Viņa ir tiešām jauks cilvēks, ar kuru ir patīkami atrasties vienā ēkā, vienā telpā, sadarboties un strādāt kopā.”
Savukārt pētnieks Kārlis Kundziņš piebilda: “Ar labiem instrumentiem un labu infrastruktūru viņai ir lielas izredzes uztaisīt kaut ko riktīgi cerīgu.”
Līga atzīst, ka zinātnē viņai visvairāk patīk radošums un ka nav limitu, ko tu drīksti un ko tu nedrīksti darīt.
