Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes doktorantes Klintas Kārkliņas radītajā necaurspīdīgajā, brūnganajā ar mazliet iedzeltenu un zaļganu nokrāsu, atsvaidzinošajā enerģijas dzērienā gandrīz 70% ir apelsīnu sula un arī auksti pagatavota kafija. Tas nozīmējot, ka kafiju aukstā ūdenī notur līdz pat 20 stundām, lai izvilktu garšas aromātus. Bet galvenā sastāvdaļa ir egļu pumpuri.
“Pārsvarā gan tās ir Skandināvijas valstis un [ASV štats] Aļaska un Kanāda, kur plaši tiek izmantoti egļu pumpuri. Veicu saziņu ar viņiem, kā viņi vispār līdz tam nonāca, kāpēc viņi ar to sāka. Viņi nedaudz padalījās ar savu informāciju. Es tad kaut kā nonācu [pie lēmuma], ka egļu pumpurus es varu ievākt,” pastāstīja Klinta.
Sākumā doma bijusi pagatavot sīrupu no egļu čiekuriem, kas aug koku pašā galotnē. Tiesa, par šķērsli izrādījušās bailes no augstuma, tāpēc beigās nolemts par labu egļu pumpuriem, kurus novākt var, stāvot uz zemes.
Egļu pumpuru enerģijas dzēriens. Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio
“Vienu rītu pamodos un, [sapratu] – jā, tas būs tas, ko es taisīšu. Iepriekš man bija pētījums par kafiju, sajauktu ar dažādām augļu sulām. Bija diezgan labi rezultāti. Tāpēc kaut kā varēju savilkt kopā ar tām eglēm, ņemot vērā, ka man jau bakalaura darba bija pētītas egles.”
Pumpurus varot novākt tikai no parastās egles un tikai aprīļa beigās un maija sākumā.
Pumpuri satur daudz C vitamīna, arī E vitamīnu, dažādus minerālus un tanīnus, kas dod mundrumu.
No šiem egļu aizmetņiem jāizspiež sula, jāpievieno auksti pagatavota kafija un apelsīnu sula. Lai gan enerģijas dzēriena pagatavošana, iespējams, nešķiet tik laikietilpīga, patiesībā viss process var aizņemt pat gadu, sacīja fakultātes prodekāne, pētniece un studentes darba vadītāja Liene Ozola:
“Tas sarežģītākais ir saprast, kā tu tiksi līdz tam gatavošanas procesam. Viņas [Klintas Kārkliņas] gadījumā jau bija priekšpētījumi, kā, ko sakombinēt un arī par kaut kādām devām proporcionāli, ko mēs pievienojam klāt, kas parasti pie jaunu produktu izstrādes ir visgarākais process. Pēc tam ar visām sensorajām analīzēm, kas arī skaitītos pie produktu izstrādes, ir vēl kādi pāris mēneši klāt, nemaz nerunājot par [laiku] bioķīmiskajām analīzēm, kas pēc tam obligāti ir jāveic. Protams, [jādomā] par drošību, kas ir vēl viens aspekts.”
Enerģijas dzēriena pagatavošanā neatņemams process esot šķidruma maisīšana. Latvijas Radio acu priekšā tika demonstrēts, kā uz magnētiskā maisītāja stikla traukā virpuļo it kā topošais dzēriens.
“Vārglāzē tiek ielikts parauga materiāls, pievienoti šķīdinātāji. Ļoti bieži tas ir spirta bāzes šķīdinātājs ar ūdeni, bet var būt arī uz acetona bāzes. Tās opcijas ir atkarīgas no izejmateriāla. Tad tiek maisīts, jaukts lēnā gaitā. Parasti tas aizņem vismaz kādu stundu.
Tiek izvilkti ārā savienojumi, šajā gadījumā tie būtu kopējie fenoli, un viņi izšķīdinās tajā šķīdumā. Tad mēs iegūstam ekstraktu,” skaidroja Ozola.
“Tad šo ekstraktu tālāk varam izmantot, pievienojot reaģentus. Un [mēs varam] noteikt kopējo fenolu saturu. Pie fenoliem pieder ļoti daudz kas. Tur ir gan aromātu veidojošie, gan pigmentus veidojošie, gan garšu veidojušie savienojumi. Ar ko viņi ir nozīmīgi – daudziem no viņiem ir spējas cīnīties ar brīvajiem radikāļiem. Tātad liela daļa ir antioksidanti. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs viņus bieži meklējam un gribam, lai viņi ir pārtikas produktos, jo tiem ir zināma loma arī cilvēka veselībā. Bet analogi viņi arī pašos produktos ir nozīmīgi, jo derīguma termiņa laikā palīdz labāk saglabāties.”
Par egļu pumpuru enerģijas dzērienu iedzīvotāji jau sākuši interesēties.
Veikalu plauktos tas, iespējams, varētu parādīties divu gadu laikā – tā lēsa izgudrotāja Klinta, sakot, ka patlaban apgūst biznesa iemaņas, lai vēlāk dzērienu varētu sākt ražot.
Paralēli tam viņa plāno līdz galam pārbaudīt dzēriena kvalitāti, lai tas iedzīvotājiem būtu pilnībā drošs. Ņemot vērā, ka tas ir enerģijas dzēriens, to var lietot tikai pilngadīgie.
