BREAKING NEWS
The Royal Swedish Academy of Sciences has decided to award the 2024 #NobelPrize in Physics to John J. Hopfield and Geoffrey E. Hinton “for foundational discoveries and inventions that enable machine learning with artificial neural networks.” pic.twitter.com/94LT8opG79 — The Nobel Prize (@NobelPrize) October 8, 2024
Abi šī gada Nobela prēmijas fizikā laureāti jau kopš pērnā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ir veikuši nozīmīgu darbu ar mākslīgajiem neironu tīkliem. Viņi izmantojuši dažādus fizikas instrumentus, lai izstrādātu metodes, kas ir mūsdienu jaudīgas mašīnmācīšanās pamatā.
Džons Hopfīlds radīja asociatīvo atmiņu, kas spēj saglabāt un rekonstruēt attēlus un cita veida datu modeļus. Savukārt Džefrijs Hintons izgudroja metodi, kas spēj autonomi atrast īpašības datos un tādējādi veikt tādus uzdevumus kā konkrētu elementu identificēšanu attēlos.
“Zinātnieki izmantojuši statistiskās fizikas fundamentālos konceptus, lai izstrādātu mākslīgos neironu tīklus, kas darbojas kā asociatīvā atmiņa un atrod tendences lielos datu klāstos,” norādīja Nobela fizikas komitejas priekšsēdētāja Elīna Monsa.
Mašīnmācīšanās “kļuvusi par mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu, piemēram, seju atpazīšanā un valodu tulkošanā”, piebilda Monsa.
Fizika bija tā balvas joma, kuru Alfrēds Nobels savā 1895. gada testamentā minēja kā pirmo. Deviņpadsmitā gadsimta beigās daudzi cilvēki fiziku uzskatīja par vienu no galvenajām zinātnēm, un, iespējams, arī Nobels bija līdzīgās domās. Arī viņa paša pētījumi bija cieši saistīti ar fiziku.
Hopfīlds savus pētījumus veic Prinstonas Universitātē, kamēr Hintons strādā Toronto Universitātē.
Pērn Nobela prēmija fizikā piešķirta trim zinātniekiem par elektronu pētījumiem. To saņēma Pjērs Agostīni, Ferencs Krauss un Anna Lijē par eksperimentālām metodēm, kas rada atosekundes gaismas impulsus, lai pētītu elektronu dinamiku matērijā.
Nobela prēmiju fizikā piešķir Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija Stokholmā, Zviedrijā. Balvas saņēmēji iegūst arī 11 miljonus Zviedrijas kronu (ap 970 000 eiro) naudas balvu. To piešķir no 1896. gadā mirušā prēmijas dibinātāja, zviedru izgudrotāja Alfrēda Nobela fonda līdzekļiem.
Trešdien tiks paziņoti Nobela prēmijas ķīmijā ieguvēji, ceturtdien – literatūrā, bet piektdien kļūs zināms Nobela Miera prēmijas ieguvēja vārds. Nobela prēmijas ekonomikā laureātus paziņos pirmdien, 14. oktobrī.
Nobela prēmija fizikā par mašīnmācīšanās principu atklāšanu 1min
