NASA zonde ceļā pavadīs piecarpus gadus līdz, pietuvosies Jupitera pavadonim Eiropai, un pēc tam riņķos ap to, iegūstot dažādus datus. Eiropa izmēru ziņā līdzinās Mēnesim. Taču Jupitera pavadonis ir piecas reizes spožāks par Zemes nakts spīdekli, jo Eiropas virsmu klāj apmēram 25 kilometru bieza ledus kārta, kas atstaro gaismu.
Zondes uzdevums ir noskaidrot, vai uz Jupitera Eiropas varētu būt kādas ārpuszemes dzīvības pazīmes.
“Tas visā kosmosa izpētes vēsturē ir bijis lielākais jautājums – vai dzīvība var rasties kaut kur ārpus Zemes. Eiropa ir labs kandidāts, jo ir ūdens, kas ir pamats jebkuras dzīvības veidošanai,” stāstīja kosmosa nozares eksperts Pauls Irbins. “Uz Eiropas ir, iespējams, vulkāniskās aktivitātes, kas dod siltumu, minerālus, lai dzīvība varētu veidoties. Tas ir liels zinātnisks izaicinājums un pētījums, kas varētu mainīt priekšstatu par dzīvības rašanos kopsummā.”
Šī ir viena no lielajām, stratēģiskajām NASA misijām. Tas ir milzīgs tehnoloģisks izaicinājums. “Europe Clipper” ir lielākā zonde, kāda līdz šim nosūtīta pētīt kādu planētu.
“Tā ir bijusi prioritāte gadu desmitiem, būs arī turpmākajās desmitgadēs. Viens no iemesliem, kāpēc “Europe Clipper” ir tik augsta prioritāte, ir, ka mums ir iespēja doties uz jaunu vietu, kuru mēs nekad iepriekš neesam izpētījuši padziļināti,” pauda NASA Planētu zinātnes nodaļas direktora pienākumu izpildītāja Džina di Bradžio.
Interesanti, ka 2,9 miljardu kilometru garajā ceļojumā zonde ved līdzi īpašu mikročipu, kurā ierakstīti 2,6 miljonu iedzīvotāju vārdi. Tostarp gandrīz pusotrs tūkstotis no Latvijas.
Savukārt uz tantala plāksnes, kas aizsargā elektroniku no radiācijas, iegravēts vārds “ūdens” vairāk nekā 100 valodās, tostarp latviešu un latgaliešu valodā – kā audio ierakstu attēlojums viļņu formā.
NASA sadarbojās ar valodniekiem, lai identificētu daudzveidīgu valodu kopumu, kas pārstāvētu cilvēci. Visuma izzinātāji šādi cenšas vairot sabiedrības interesi par pētniecību un piesaistīt nākamos zinātniekus, inženierus, ekonomistus.
“Interese no sabiedrības ir bijusi milzīga. Cilvēki grib būt daļa no misijas, un tas ir labs veids, kā ieinteresēt it īpaši jauniešus un pierādīt, ka šādas misijas ir nozīmīgas, ne tikai lai attīstītu zinātni, bet arī tehnoloģijas un vietējo uzņēmējdarbību,” uzskata Irbins.
Plānots, ka zonde Eiropu sasniegs 2030. gadā.
