Pašlaik Norvēģijas Personas datu aizsardzības likums nosaka, ka personai, lai piekristu personas datu vākšanai un apstrādei sociālajos tīklos, jābūt vismaz 13 gadus vecai. Valdība vēlas mainīt šo likumu.
Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre trešdien intervijā laikrakstam “VG” (“Verdens Gang”) sacīja, ka valdības nodoms ir diezgan spēcīgs signāls, piebilstot, ka runa ir par “lielajiem tehnoloģiju gigantiem pret mazajiem bērnu prātiem”.
“Mēs zinām, ka tā ir grūta cīņa, jo šeit ir ietekmīgi spēki, bet arī šajā jomā ir nepieciešama politika,” norādīja premjerministrs, piebilstot, ka Norvēģijas parlamentā ir vairākums, lai virzītu šo priekšlikumu.
Neraugoties uz pašreizējo 13 gadu vecuma ierobežojumu, saskaņā ar Norvēģijas Mediju pārvaldes datiem 53% deviņgadīgo, 58% desmitgadīgo un 72% vienpadsmit gadus veco bērnu izmanto sociālos tīklus. Tāpēc nākamais solis būs virzīt uz priekšu risinājumu lietotāju vecuma pārbaudei.
Lai gan šāda elektroniskā kontrole vēl nav ieviesta, Norvēģijas bērnu un ģimeņu lietu ministre Kjersti Tope ir pārliecināta, ka tas būs skaidrs signāls vecākiem.
“Runa ir arī par to, lai vecākiem dotu drošības sajūtu pateikt “nē”. Mēs zinām, ka daudzi cilvēki patiešām vēlas pateikt “nē”, bet nejūtas spējīgi,” viņa piebilda.
Taču ministre atzina, ka Norvēģijas valdība tomēr nav īsti droša, kā to īstenos, lai gan viens no risinājumiem varētu būt apstiprinājums caur banku.
Tomēr vecuma pārbaudei būtu jāattiecas uz visiem, taču pārsteidzoši daudziem cilvēkiem nav bankas ID, norādīja Tope.
Pēc viņas teiktā, Norvēģijas valdība joprojām meklē alternatīvu, kā iespējamo piemēru minot Eiropas Savienību (ES). “ES arī nāk klajā ar dažām direktīvām, kas varētu būt risinājums,” norādīja ministre.
Nepilngadīgo aizsardzība tiešsaistē ir viena no galvenajām ES digitālās darba kārtības prioritātēm nākamajiem gadiem. Izpildot Digitālo pakalpojumu aktu (DSA), tiek veikti pasākumi, lai aizsargātu nepilngadīgos no sociālajos tīklos sastopamajām briesmām.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ir sevišķi nobažījusies par atkarības veidošanos un kibermobingu.
Arī ES joprojām neatrisināts ir jautājums, kā pārbaudīt digitālo pakalpojumu lietotāju vecumu. ES Digitālais maks tiek pasniegts kā risinājums, kas varētu kļūt par EK de facto zelta standartu.
