300 miljardi eiro – tik lielus zaudējumus 2021. gadā Eiropas Savienībai sagādāja sirds un asin svadu slimības. Turklāt sirds un asinsvadu slimības aizvien ir izplatītākais nāves iemesls gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā.
Gatis Šļūka allaž atradis veidus, kā komiski attēlot valstī notiekošo. Šoreiz – sirds un asinsvadu veselības jomā. Lai gan karikatūras liek pasmaidīt, tās balstās uz līdzcilvēku dzīves apstākļiem. Galvenās problēmas ir apgrūtināta piekļuve medikamentiem un speciālistiem.
Politisko karikatūru izstāde. Foto: Latvijas TelevīzijaPolitisko karikatūru izstāde. Foto: Latvijas TelevīzijaPolitisko karikatūru izstāde. Foto: Latvijas TelevīzijaPolitisko karikatūru izstāde. Foto: Latvijas TelevīzijaPolitisko karikatūru izstāde. Foto: Latvijas Televīzija
“Ir gan rindas, lai tiktu uz dažādiem izmeklējumiem un speciālistiem, ir jāmaksā līdzmaksājumi par vizītēm, dažkārt arī jāmaksā no savas kabatas. Mēs zinām, ka teju 40 % no visām izmaksām sedz iedzīvotāji,” norādīja biedrības “parsirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa.
Taču viss nav tik bēdīgi un situācija uzlabojas, saka eksperti. Samazinās mirstība, medikamenti tomēr kļūst pieejamāki, un iedzīvotāji par sevi gādā labāk.
Kopš pagājušā gada Latvijā top Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plāns.
“Tur pietiekami visaptveroši mēs runājam gan par profilaksi, gan par sekundāro profilaksi, kas ir arī medikamenti, gan par speciālistu pieejamību un tamlīdzīgi. Līdz ar to plānā tas ir iekļauts. Bet, lai tas realizētos dzīvē, plāns ir jāpieņem un tam arī jāpiešķir finansējums,” sacīja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne.
Ārstiem un pacientiem radušās bažas par plāna ieviešanu tuvākajā laikā, sajūta, ka tas iestrēdzis.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (“Jaunā Vienotība”) gan to noliedz. “Es neteiktu, ka tas ir iestrēdzis. Mēs saņēmām ļoti daudz priekšlikumu par ārstniecības uzlabošanu, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Bet nu mēs konceptuāli plānu gribam pavirzīt mazliet uz citu pusi, lai tur būtu lielāks uzsvars uz profilaksi un veselības veicināšanu,” skaidroja Uršuļskis.
To pamato ar vēlmi samazināt sirds un asinsvadu slimību pacientu skaitu. Tāpēc Veselības ministrijā notiek darbs pie jauniem priekšlikumiem. Plānu sabiedrības apspriedei cer izstrādāt līdz nākamā gada martam.
Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, profesors Andrejs Ērglis uzskata, ka risinājums ir veidot sirds veselības kabinetu uz katru reģionu ar 50 000 iedzīvotāju.
“Būtu viens šāds kabinets, kur būtu viss tas iekļauts, kur būtu ehokardiogrāfija, slodzes tests, holtera monitorēšana, varbūt citas lietas,” skaidroja Ērglis.
“Sociālo un darba lietu Saeimas komisijā tika pieņemts lēmums, ka mēs varam sā kt šādu pilotprojektu ar pieciem šiem kabinetiem. Nu, un tagad jācer, ka mēs tiešām nākamgad uz pavasari sāksim,” atklāja Ērglis.
Sirds veselības kabineti darbotos sadarbībā ar ģimenes ārstiem, viņi tur arī varētu strādāt. Šādi kabineti nodrošinātu veselības diagnostiku, risku ātrāku novēršanu, ieskaitot operācijas un citas procedūras.
