Krīzes centra pārstāves atzina, ka vientulība cilvēku vidū katru gadu pieaug. Trešdaļa zvanu, ko saņem krīzes centrs “Skalbes”, ir saistīta ar vientulību. Par to runā 41% vīriešu un 59% sieviešu. Savukārt vidējais zvana ilgums ir 17 minūtes.
“Šis [vientulības] stāvoklis patiešām ir ļoti nopietns un tālejoši ietekmē gan cilvēka psihisko, gan fizisko veselību, gan visas citas lietas dzīvē vairāk vai mazāk.
Nav jau runa par to, ka vientulība ir kaut kas nenormāls, bet, ja tā ieilgst, tomēr ir jāmeklē palīdzība,” uzsvēra Circene.
Turklāt vientulība cilvēkus piemeklē neatkarīgi no dzimuma, vecuma, sociālā statusa vai ģimenes stāvokļa.
“Zvanos ir novērojams viss spektrs, jo cilvēks var būt ģimenē, pat daudzbērnu ģimenē, vai lielā kolektīvā, students savā kursā, it kā komunikabls, aktīvs, bet viņš jūtas vientuļš, jo viņa patiesās vēlmes netiek saklausītas, viņam nav, ar ko par to padalīties,” norādīja Circene.
Pēc palīdzības, zvanot uz krīzes tālruni, vēršas sievietes un vīrieši visos vecumos. Vīrieši gan ir nedaudz kūtrāki, bet tik un tā ir starp zvanītājiem.
“Es domāju, ka lielā mērā tas ir saistīts ar to, ka sievietes tomēr vairāk interesējas par emocijām un varbūt ir vairāk emocionāli izglītotas, jo bieži vien arī rūpējas par bērniem. Mēs daudz vairāk apzināmies emocijas, jo mēģinām savus bērnus saprast. Tādā ziņā varbūt ir arī joprojām tas vīrišķības kults, ka vīrieši neraud un kur nu vēl domā par kādām citām emocijām kā jūtas,” pauda Ruka.
Viņasprāt, ir lieliski, ka jauni vīrieši tomēr runā par sevi, domā par sevi un savām emocijām.
“Tas parāda tendenci, ka mēs tiešām uztveram informāciju, ka ir jāatpazīst savas emocijas – emocionālā inteliģence tiek novērtēta. Te arī parādās tendence, ka tāpēc mēs varbūt vairāk apzināmies savu vientulību.
Mēs varam būt ļoti sociālā vidē ar daudz kontaktiem, bet vientulības sajūta veidojas no tā, vai es jūtos saprasts, vai mani draugi, paziņas un ģimene ir ar mani uz viena viļņa,” skaidroja Ruka.
Ruka norādīja, ka pirmais brīdis, kad vientulība cilvēka dzīvē kā temats parādās, visbiežāk ir pusaudžu vecumā.
“Tā ir pusaudžu tēma – vai es atrodu savu baru, savus cilvēkus, vai es neatrodu. Ja es neatrodu, tad tā ir pirmā sastapšanās ar vientulību – ka es ar kaut ko esmu atšķirīgs, varbūt nevaru iekļauties kaut kādā grupā, un tad vientulība uzreiz parādās,” norādīja Ruka.
Vienlaikus Circene uzsvēra: krīzes centra “Skalbes” palīdzības tālruņa 116123 apkopotā statistika par pēdējiem trīs gadiem liecina, ka cilvēki ar vientulību saskaras pilnīgi visos vecumposmos.
“Vīrieši biežāk palīdzību meklē vecumā pēc 35 gadiem, kad jau dzīvē ir kaut kas pieredzēts un viņi nonāk dažādās grūtībās. Piemēram, izirst romantiskas attiecības. Mūsu dati liecina, ka viņi to pārdzīvo kā depresīvu stāvokli četras reizes biežāk nekā sievietes. Viņi runā par to četras reizes biežāk nekā sievietes,” pastāstīja Circene.
Turklāt vīrieši kopumā depresīvu stāvokli piedzīvo 1,6 reizes biežāk nekā sievietes, norādīja Circene.
“Mums uz tālruni zvana šie nomāktie vīrieši un par to stāsta. Depresīvi vīrieši arī deviņas reizes biežāk ir atkarīgi no alkohola nekā sievietes. Viņi remdē savas sāpes alkoholā, bet sievietēm ir arī tas, ka viņas papildus uzņemas rūpes par ģimeni, bērniem, un viņām rodas finansiālas grūtības. Mūsu datos izceļas, ka 16% sieviešu ir finansiālās grūtībās,” stāstīja Circene.
Emocijas, kas visbiežāk piemeklē sievietes, kas zvana uz palīdzības tālruni, ir satraukums un izmisums. Nereti sarunās izkristalizējas arī piedzīvotā emocionālā vardarbība, kas ir cieši saistīta ar vientulības izjūtu, atzina Circene.
Viņa uzsvēra, ka situācijās, kad nav neviena, ar ko parunāt, bet vientulība straujiem soļiem piezogas, krīzes centra palīdzības tālrunis 116123 vienmēr ir pieejams visiem, kam tas nepieciešams.
“Mūsu statistika liecina, ka mūsu zvanu vidējais ilgums ir 17 minūtes. Tas nozīmē, ka patiesībā nevajag nemaz tik daudz, lai palīdzētu sev justies labāk.
Tas var būt labs starta punkts, lai saprastu, kā ir šobrīd, ko es tieši varu darīt. Iespējams, ja ir vieglāk izturēt šo brīdi, tas palīdz arī iegūt sajūtu, ka es varu tikt galā. Tas dod drosmi mēģināt rūpēties par sevi, lai justos labāk, lai virzītos uz to pusi, kur vēlas,” norādīja Circene.
Citi raksti par garīgo labsajūtu
Vairāk
