Šis bija tas gadījums, kad ārsti gribētu vaicāt: “Kur jūs bijāt agrāk?” 36 gadus vecajai sievietei jau reiz veiksmīgi bija izoperēts audzējs. Sākotnēji viņa regulāri atrādījās ārstiem. Vēlāk sekoja dažiem vēža pacientiem raksturīgā aizsargreakcija – noliegšana.
Taču sekas bailēm “ka tik izmeklējot kaut ko neatrod” bija dramatiskas – augsta temperatūra un milzīgs audzējs iegurnī. Pēc 12 gadiem vēzis bija atgriezies.
“Mazāk meklēs, mazāk atradīs… Tas nenospēlē pozitīvu lomu. Viņa vērsās tad, kad bija sāpes vēderā, grūtības urinēt,” stāsta RAKUS Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs, asoc. profesors Armands Sīviņš.
Audzējs bija burtiski saaudzis ar dzemdi un iespiedies kaulā.
“Metožu kombinācija – gan ķirurģiskā, gan staru terapija, tika veikta pirmo reizi ne vien Latvijā, bet visā Baltijā. Kad vēdera dobumā izoperē lielu audzēju, kas aizņem visu iegurni, ieķīlēts tur un ķirurģiski tas bija grūti. Un radikālai ārstēšanai jābūt atkāpei. Tur nav, kur atkāpties. Tāpēc arī šī staru terapija. Iepriekš tikai krūts vēža pacientēm esam to pielietojuši,” norāda Sīviņš.
Profesora jaunie kolēģi atzīst, ka operācija bija ilga, smaga, bet veiksmīga.
“Vizuāli jau bija priekšnojauta. Bet veidojums skāra dzemdi, urīnvadus. Un bija tik svarīgi neievainot. Audzējs ieķīlējies. Ieskauj kauli un kauls pret audzēju, tur fiziski nav vietas tikt galā,” spriež ķirurgs Kārlis Tapiņš.
“Tik sarežģītu gadījumu es personīgi vēl nebiju redzējis, kad trīs ārsti burtiski cenšas paspiest kaut ko malā un vienalga nekas nav redzams. Operācija ilga no deviņiem līdz pieciem!”
Uzreiz pēc audzēja izņemšanas sekoja operācijas otrais posms. Tas notika ar intraoperatīvo starotāju. Un, lai gan pati starošana ilga tikai divas minūtes, staru jauda atsvēra neskaitāmas starošanas reizes un bija izcili precīza.
“Lai saprastu, kuras ir tās zonas, ko starojam, ļoti svarīgi paši ķirurgi, kuri tikko to audzēju ir izņēmuši. Tiek pielietots starojums ar domu, ka vienā reizē! Deva netiek dalīta. Un tiek pievadīta mazam audu apjomam, tikai augsta riska zonām,” skaidro RAKUS Staru terapijas klīniskās daļas staru terapeits Gints Rausis.
Tiesa, šī metode nav pielietojama visām pacientēm. Bet tās iznākums ir veiksmīgs – jušanas traucējumi mazinās un sieviete jau var pārvietoties bez ratiņkrēsla.
