Uzdevums nav vienkāršs, jo skenerim un atpazīšanas un uzskaites sistēmai jābūt ļoti precīzai un jāspēj strādāt uz nestabilām laivām vai kuģiem aukstumā un mitrumā. Tāpēc speciālisti Eiropas Savienības projekta “Everyfish” ietvaros cieši sadarbojas ar zvejniekiem, tai skaitā Tomiju Jonasenu, kurš izmanto jaudīgu zvejas kuģīti.
“Zvejniecības nozare Norvēģijā ir stingri reglamentēta. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mums būtu precīza informācija par nozveju un lai mēs varētu par to ziņot valdībai. Ja mēs kļūdīsimies, sliktākajā gadījumā viņi mums atņems visu lomu. Tas nozīmē, ka viss paveiktas darbs bijis velts,” komentēja zvejas kuģa īpašnieks Jonasens.
Veiksmīgā dienā loms var būt pat 30 tonnu – galvenokārt mencas, taču lielajā tīklā nonāk arī zivis, kuru nozveja ir ierobežota. Tās nedrīkst izmest atpakaļ jūrā, tās jānosver un jāreģistrē atsevišķi, bet iekārta to veic jau brīdī, kad zivis pārvietojas pa konveijeru.
Inženieri arī izstrādā datorredzes sistēmas, kas varēs identificēt un uzskaitīt kaudzē sakrautu lomu uz mazākām laivām, bet nākotnē saprātīgi roboti varētu paveikt daļu ļoti smagā darba. Tas viss palīdzēs saglabāt strauji sarūkošos zivju krājumus un nozares izdzīvošanu.
