Eksperimenti uz pirmā sniega: biatlonā startē neparasta Pasaules kausa sezona

ĪSUMĀ:

Eksperimentāli četrās nedēļās visi būs iedalīti četrās starta grupās, pie tam paši spēcīgākie reitingā varēs doties trasē ne agrāk kā ar 46. starta numuru. Šīs pārmaiņas jau izraisīja plašas diskusijas biatlona sabiedrībā, un pret tām iestājas daudzi favorīti.

BIATLONS TIEŠRAIDĒ

Visas Pasaules kausa un pasaules čempionāta sacīkstes tiešraidē varēs redzēt LTV7 un LSM.lv.

Pasaules kausa sezonas pirmā posma tiešraides
 

plkst. 14.10 jauktā 1+1 stafete
plkst. 16.40 jauktā stafete

plkst. 14.40 stafete vīriešiem
plkst. 18.20 stafete sievietēm

plkst. 17.15 īsā individuālā distance vīriešiem

plkst. 17.15 īsā individuālā distance sievietēm

plkst. 17.15 sprints vīriešiem

plkst. 18.05 sprints sievietēm

plkst. 15.25 distance ar kopīgu startu vīriešiem
plkst. 18.05 distance ar kopīgu startu sievietēm

Pārmaiņas bieži vien nepatīk ļoti daudziem. Šoreiz ir tā, kā sportiskajā ziņā tik tiešām var nedaudz ciest labākie 15 pasaules reitingā. Sezonas ievadā pirmajā posmā tie ir labākie pērnās sezonas kopvērtējumā.

Sportisti pēc spēka ir sadalīti grupās kā vienmēr, taču tagad labākie nevarēs izvēlēties sev tīkamo starta pozīciju.  Favorīti būs tā dēvētajā Sarkanajā grupā, kas nevar startēt augstāk par 46. numuru. Nākamie labākie veidos Zilo grupu, būs arī Zaļā grupa un vēl tāda nemarķētā, kurā ietilpst visi pārējie, kuri vien kvalificējas Pasaules kausam. Šie noteikumi gan attiecas tikai uz divām disciplīnām, kur sportisti startē ar noteiktu laika intervālu – sprintu un individuālo klasiku. 

Starta numuru sistēma sarežģīta, lietderību vēl vērtēs

Jaunie noteikumi pieņemti septembrī Starptautiskās Biatlona savienības (IBU) kongresā Belgradā, un tā apspriešanā tika iesaistītas dažādas komisijas (tehniskā, arī atlētu), taču pašu sportistu iebildumi ne pārāk tika ņemti vērā. Iemesls ir gluži vienkāršs – biatlona vadība grib lielāku intrigu, un to paģēr televīzijas sabiedrības, kas raida sacensības un maksā par to krietni bargu naudu.

Līdz šim bieži vēl nebija startējusi vai puse dalībnieku, kad uzvarētājs jau ir zināms, un nereti pat visi laureāti.

 Jauno sistēmu pielietos, ja vien nebūs ļoti slikti laikapstākļi – tad žūrija trīs stundas pirms starta var izlemt par veco kārtību. Tātad, ja laukā ir ļoti silts, sniegs mīksts un trases kvalitāte ļoti strauji pazemināsies. Ja nē, būs jaunais eksperiments. Skaidrs, ka tagad labākas izredzes uz augstākām vietām būs tiem, kas reitingā ir ne gluži pirmo 15 skaitā, it īpaši tiem, kas rangā ir pēc 30. pozīcijas. Parasti viņiem būs labāka sniega kvalitāte trasē, taču viss pārējais gan tāpat miglā tīts, tajā skaitā vējš un tā izmaiņas, tāpat daudz ko biatlonā vienmēr izšķir šaušana.

Sistēma īsumā tāda – pirmie 15 startē sportisti no nemarķētās grupas, kas reitingā viszemāk. Seko otrā – Zilā – grupa (16.-30. pozīcija reitingā), pamīšus trasē dodoties vienam no šīs grupas un vienam no nemarķētās. Tā līdz 45. starta pozīcijai, kad būs viena minūti gara pauze (nevis 30 sekundes, kā līdz šim), un no 46. numura trasē varēs doties spēcīgākās Sarkanās grupas atlēti (reitingā 1.-15. pozīcija), turklāt pamīšus ar nemarķētās grupas pārstāvjiem. Beigās tad startēs pēc spēka trešās jeb Zaļās grupas atlēti, kas IBU reitingā savākuši vismaz 80 punktus vīriešiem un 90 punktus sievietēm.

Diezgan komplicēti, var gadīties, ka reitinga līderim pat jāstartē ar viszemāko iespējamo 75. numuru un tas var apgrūtināt pilnvērtīgu iesildīšanos pirms starta. Gatavojoties sezonai, nedaudz tika mainīta arī prēmēšanas un punktu skaitīšanas sistēma. 

Cer audzēt popularitāti ārpus Eiropas

Sportistiem nebūs jālido uz biatlonam tik neierasto Ziemeļameriku, jo šosezon tur posmu nebūs. Jā, ir vairāki visai labi sportisti ASV un Kanādai, bet kopumā joprojām toni biatlonā nosaka tikai un vienīgi eiropieši. Globālai attīstībai tas nav pārāk labi – pie mums biatlons vienmēr ļoti populārs, bet absolūtajos ziemas olimpisko spēļu reitingos pasaulē diemžēl tas ne tuvu nav augšgalā. Daudziem ne pārāk labi saprotams, vairumam arī nav savu labu biatlonistu.

Ar pārmaiņām paredzēts panākt lielāku intrigu, kaut pagaidām tās ir eksperimentālas, un nav arī domātas galvenajiem startiem – pasaules čempionātiem vai olimpiskajām spēlēm.

Zvaigznes  protestē – norvēģi, francūži, vācieši, zviedri, un citi, bet pielaidīgāks skats ir tikai dažiem. Tostarp pēdējās dienās arī Johannesam Tinjem Bē, kurš sākumā bija krasi pret, bet tagad jau izsakās, ka norvēģu tāpat ir daudz, startēs vairākās grupās, un gan jau būs labi. Pasaules kausa  ieguvēja sievietēm pērnajā sezonā itāliete Līza Vitoci arī nav kategoriska. Viņa teic, ka vispirms kaut kas jauns jāizmēģina praksē un tikai tad jākritizē. Viņai piekrīt arī cita itāliete Doroteja Vīrere, kura šogad Parīzē pārliecinājusies, ka  vasaras olimpiskās spēles ir daudz grandiozākas nekā ziemas… Vīrere Parīzē debitēja kā reportiere “Eurosport” programmā “Parigi Doro”, stāstot par dažādām spēļu aizkulisēm.

Intriga biatlonā pieaugs, taču gluži bezprecedenta gadījums tas nav. Pasaulē ziemas individuālajos veidos populārākā ar daudz lielāku attīstības ģeogrāfiju ir kalnu slēpošana. Tur slalomā un milzu slalomā pirmajā braucienā līderi  kopvērtējumā gan startē sākumā, bet otrajā braucienā sāk ar 30. rezultāta ieguvēju, un pirmā brauciena uzvarētājs startē pats pēdējais, kad trases kvalitāte ir daudz sliktāka. Jā, tuvākie konkurenti turpat blakus, otrais brauciens tikai 30 labākajiem, bet nekādu priekšrocību līderim nav, ja nu tikai laika izteiksmē pēc pirmā brauciena. 

Arī kalnu slēpošanā var strīdēties par starta kārtību, bet tas palīdz saglabāt intrigu, ja vien nav krietni liela pārsvara līderim.

Ir gan nianse – te divi braucieni, pirmajā tāpat ir kvalitatīvāka trase nekā visiem pārējiem, bet tomēr. Lai nu kā, biatlonā līderi savstarpēji tāpat startēs tuvu viens otram līdzīgos apstākļos. Vienīgi, ja nu kāds ļoti meistarīgs biatlonists tādu vai citādu iemeslu dēļ nav labāko 15 skaitā, tad gan kādu reizi tam varētu būt nelielas priekšrocības. Slavenais francūzis Fijons Maijē pagājušajā sezonā kopvērtējumā bija 16., līdz ar to viņa nav Sarkanajā grupā un it kā varētu izmantot labākas iespējas, bet 13. labākais vācietis Benedikts Dols beidzis karjeru, un nav teikts, ka piedalās pilnīgi visi, kas reitingā bija priekšā. Andrejs Rastorgujevs bija 17. pērn, viņš tagad uz robežas starp Zilo un Sarkano grupu, kas vismaz pirmajam posmam nav slikti.

Latvijas izlasē labi zināmi vārdi

Kādas būs pārmaiņas un to ietekme uz rezultātiem, to redzēsim sezonas gaitā. Latvijas izlasē kardinālu izmaiņu nebūs, vīriešiem līderis ir Andrejs Rastorgujevs un cerīgs Renārs Birkentāls, pārējie pagaidām tālu no elites. Sievietēm visaugstāk Baiba Bendika, kurai jācenšas aizvadīt  pilnu sezonu. Ir māsas Sanita un Sandra Buliņas, ir Annija Sabule un sievietēm varbūt sezonas gaitā notiks kādas izmaiņas.

Pamazām lielajā izlasē varētu ienākt Elza Bleidele un Estere Volfa.

Globāli no pasaules līderiem vai visi būs ierindā. Karjeru tātad beidzis Dols, ģimenes pieaugumu gaida vāciete Janīna Hetiha-Valca, lielākās izmaiņas līdz ar to Vācijai, kuras sastāvā noteikti būs vairākas ļoti jaunas, bet jau meistarīgas biatlonistes Johanna Pufa, Jūlija Kinka, Jūlija Tanhaimere. Spēcīgākai vajadzētu būt Franciskai Proisai, kurai bija hroniskas problēmas ar deguna blakusdobumu un tā iekaisumiem, bet vasarā  izdarīta operācija, un viss esot daudz labāk

Norvēģi bija un būs spēcīgi, kaut pirmajos pārbaudes mačos pieticīgs bijis Johanness Tinjess Bē, turklāt ne tikai šaušanā, bet arī slēpošanā (10.vieta sprintā, 17. vieta masu startā).

Nākamajās divās sezonās Bē centīsies labot Ūve Einaram Bjerndālenam piederošo Pasaules kausos gūto uzvaru skaita rekordu, bet pēc Milānas-Kortīnas olimpiskajām spēlēm Bē jaunākais beigšot karjeru – to viņš paziņojis pilnīgi oficiāli.

Apņēmības pilns cīnīties ar labākajiem norvēģiem esot zviedrs Sebastjans Samuelsons, taču Bē jaunākajam tik un tā jābūt favorītam. Vismaz tā saka vairāki citi norvēģi, jo oficiālos mačos Bē būšot pavisam citādā kondīcijā. Daudzi eksperti paredz, ka ļoti spēcīgs būs jaunais francūzis Ēriks Pero.

Sievietēm vairums uzskata, ka par lielo Kristāla globusu, visticamāk, cīnīsies Liza Vitoci un vairākas franču biatlonistes.

Vitoci gan problēmas ar muguru, un viņa izlaidīs pirmo sezonas posmu Kontiolahti, kas kopējā ieskaitē nenāks par labu. Zviedriete Hanna Ēberga joprojām neesot īsti atguvusies no ceļgala savainojuma, bet ir nominēta startam jau pirmajā posmā. Ļoti labi sezonai sagatavojusies viņas māsa Elvīra Ēberga. Stīna Nīlsone nu atpakaļ distanču slēpošanā, Lina Pērsone apprecējusies un kļuvusi par Gestblūmu, bet pleca savainojuma dēļ šosezon nestartēs, toties zviedriem atkal ierindā ir Tilda Juhansone. Pēc bērniņa piedzimšanas biatlonā atgriezusies arī  slovākiete Paulīna Fialkova.

Riteņi bīstamāki nekā slēpes

Vasarā vairāki sportisti guvuši nopietnas traumas, jo bieži vien skrituļslēpošana vai braukšana ar velosipēdu ir bīstamāka par klasisko biatlonu. Šveicietim Niklasam Hartvegam kritiens no velosipēda un sarautas pleca saites, kas prasīja tūlītēju operāciju. Hartvegs atgriezties varētu tikai nākamajā gadā ar mērķi startēt pasaules čempionātā. Ļoti smagi jau marta nogalē cieta Vācijas jaunās paaudzes biatloniste Jūliana Fruhtvirta, kas jau trenējās kopā ar nacionālo izlasi. Iesildoties Austrijā, viņa krita tik nelaimīgi, ka slēpošanas nūja izdūrās caur vaigam – izsisti priekšējie zobi, ieplīsusi mēle un vaiga kaula lūzums – sportisti  uzreiz ar helihopteru nogādāja Insbrukā un operēja. Nu viss esot kārtībā, bet lielajā  izlasē sezonas startā Fruhtvirta netika. Pēc kritiena no velosipēda slimnīcā ar smagu smadzeņu satricinājumu nonāca norvēģis Endre Strēmsheims.

Vēl ir lielākas vai mazākas likstas dažiem citiem, ieskaitot Francijas treneri Simonu Furkadu, bet kopumā vairums varēs startēt, un gaidīsim interesantu sezonu. Kopā būs deviņi Pasaules kausa posmi un pasaules čempionāts februārī Lencerheides trasē Šveicē.