Līdzās dažādiem pētījumiem par saules aktivitāti vai uzliesmojumiem citās galaktikās pēdējo gadu laikā Radioastronomijas centrs attīsta tehnoloģijas, kas būtu interesantas arī kosmosa industrijai, piemēram, kosmisko aparātu pozicionēšana.
Radioastronomijas centrā strādā aptuveni 20 pētnieku un inženieru, taču skaits ir mainīgs, jo iesaistīti cilvēki no visas pasaules, šobrīd, piemēram, viena projekta zinātniskais vadītājs ir no Japānas.
Zinātniski pētnieciskais darbs Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā notiek Ventspils Augstskolas paspārnē, sadarbojoties ar Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA) un citām starptautiskajām organizācijām.
Mežā aiz Ventspils notiek vērienīgi pētījumi
Pētnieks Vladislavs Bezrukovs astrofiziku studējis Īrijā, bet no 2008. gada strādā Radioastronomijas centrā – piedzīvojis arī vērienīgo rekonstrukciju, kad izmēros iespaidīgo radioteleskopa RT-32 antenu nācās nocelt un tad atlikt atpakaļ. Tas notika vēl salīdzinoši nesen – 2015. gadā. Jau tad tika uzstādīti augsti mērķi – arvien vairāk iekļauties starptautiskā apritē.
“Centrs ir daļa no augstskolas, bet centrs ir arī daļa no starptautiskas organizācijas. Esam Eiropas liela mēroga zinātniskas infrastruktūras “JIV-ERIC” daļa.
Neskatoties uz to, ka atrodamies mežā aiz Ventspils, mēs esam daļa no milzīga konsorcija, kas apvieno līdzīgas antenas gan Eiropā, gan visā pasaulē.
32 metru antena ir lielākā Ziemeļeiropā, bet pati par sevi tā nav unikāla, jo tādu pasaulē ir daudz,” skaidroja Bezrukovs.
Taču, apvienojot antenas kopīgā interferometrijas tīklā, pētījuma iespējas ir iespaidīgas, pētnieks uzsvēra: “Mēs vairākkārtīgi varam palielināt jutīgumu, pētīt un attēlot tādus objektus kā, piemēram, supermasīvie melnie caurumi vai ātrie radio uzliesmojumi – tā pašlaik ir interesanta un karsta tēma. Pēdējos gados novēroti vairāki tādi uzliesmojumi, tagad mēģinām saprast, kādi procesi var tos izraisīt. Ir uzliesmojumi, kas nāk no citām galaktikām, ļoti īsi – simtiem milisekundes – daļas no sekundes, bet tā ir salīdzināma ar Saules enerģiju, kas tiek izmesta gada laikā.”
Arī misija uz Jupiteru
Šobrīd aktuāli ir vairāki pētījumi: divi par Saules aktivitāti, piedalīšanās Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) misijā uz Jupiteru, lai tur meklētu ūdens pazīmes. Pētījumiem jau ir galvu reibinošs mērogs, jo mūsdienu tehnoloģijas ļauj veikt iespaidīgu datu apstrādi, kas agrāk nebija iespējams.
Pētnieks Bezrukovs uzsvēra, ka Radioastronomijas centrs strādā divos virzienos – viens ir fundamentālā zinātne, otrs – komercpielietojums antenām. Vairāk nekā desmit gadu laikā ir uzkrāta pieredze un tehniskā bāze, lai uzsāktu piedāvāt satelītu telekomunikācijas pakalpojumus. Ja līdz šim varēja tikai uztvert, tad tagad varēs arī raidīt, skaidroja pētnieks.
“Viens no teleskopiem RT-16 (16 m) ir aprīkots ar raidītāju – mēs esam procesā, lai uzsāktu raidīšanas pakalpojumus un nodrošinātu sakarus.
Raidīšanas pakalpojumi varētu būt tālajām kosmosa misijām – līdz Mēnesim un pat tālāk.
Lai strādātu ar Mēness misijām un palielinātu signāla jutīgumu, vajadzīga liela antena, tas būs diezgan unikāli,” uzsvēra Bezrukovs.
Piemēram, Tartu Universitāte vēlas nosūtīt satelītu Mēness tuvumā un izstrādāt magnētisko buru, savukārt, Radiostronomijas centrs varētu piedāvāt iekārtai orbītas noteikšanas pakalpojumus, kas būtu viens no pirmajiem šādiem komercpiedāvājumiem, taču, attīstot tehnoloģiju, tas varētu būt interesants satelīta lietotājiem no visas pasaules, stāstīja pētnieks.
Liela nozīmē studentu piesaistei
Liela nozīme ir studentu piesaistei un sadarbībai ar Informācijas tehnoloģiju fakultāti Ventspils Augstskolā, Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitātei, jo puse no radioastronomijas ir datu apstrāde, algoritmi un darbs ar datoru, tad seko astronomija un fizika. Ar degošām acīm par kosmosa jomu runāja Rodrigo Lavrinovičs, kurš pats nāk no Latgales un šobrīd Ventspils Augstskolā studē elektronikas inženieriju.
Pētnieks Vladislavs Bezrukovs (no kreisās) un students Rodrigo Lavrinovičs. Foto: Inga Ozola/LR
“Mūsu studijās ir mazliet kosmosa nozares, jo mēs taisām stratosfēras zondes. Tās uzlido 30 km augstumā – tur ir krasākas temperatūras izmaiņas, sliktāki laika apstākļi. Studentam ir grūti saprast, ka jau 30 km no jūras līmeņa ir -40 grādi, lielāka radiācija, ko izvēlēties kā datu pāreju sistēmu utt.,” norādīja students.
Šādu zondes palaišanu students sauc par vārtiem uz kosmosa tehnoloģijām, kas ir un būs viņa pienesums Radioastronomijas centrā, kur viņš jau šobrīd strādā. Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra komanda novembrī iesniedza projekta pieteikumu Valsts finansējumam – projektam par kosmosa misiju orbītas precizitātes uzlabošanu, izmantojot radioastronomijas metodes.
