Par izmaiņām likuma nobalsoja 70 deputāti, pret balsoja 11 deputāti.
Pieaugs IIN un arī kapitāla pieauguma nodoklis
Pašlaik IIN likme ir 20% gada ienākumam līdz 20 004 eiro; 23% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, un 31% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 eiro gadā, kas ir obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu maksimālais apmērs šobrīd (no 2025. gada 1. janvāra šis maksimālais apmērs noteikts 105 300 eiro apmērā).
Turpmāk būs divas likmes – 25,5% un 33%.
Savukārt ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 3% apmērā.
Šo nodokli iedzīvotājiem aprēķinās un to vajadzēs maksāt pēc gada deklarācijas iesniegšanas.
Bet pats kapitāla pieauguma nodoklis attiecīgi pieaugs no 20% līdz 25,5%.
Opozīcija kritizēja kapitāla pieauguma nodokli, kas mazinās iedzīvotāji vēlmi ieguldīt. Nacionālā apvienība rosināja noteikt mazāku – 10% – nodokli ienākumiem no akcijām, kuras tiek kotētas “Nasdaq Riga” biržā, bet šī ideja neguva vairākuma atbalstu.
Opozīcijas deputāts Māris Sprindžuks (“Apvienotais saraksts”) savukārt norādīja, ka valsts samazina iemaksas pensiju otrajā līmeni, raidot skaidru signālu, ka pensijas būs mazākas, un, ja cilvēki sāktu rosīties un meklēt iespējas paši ar ieguldījumiem vairot uzkrājumus vecumdienām, arī tas nebūs tik viegli, jo tad ir jāmaksā lielāks kapitāla nodoklis. Sprindžuks norādīja, ka ar šādām izmaiņām mēs gribam būt “pirmie lielākie katoļi par Romas pāvestu”.
Fiksēts neapliekamais minimums; pensionāriem – lielāks
Pašreizējo diferencēto neapliekamo minimumu no 2025. gada aizstās ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kuru piemēro visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no algas apmēra.
Plānots, ka neapliekamais minimums 2025. gadā ir 510 eiro mēnesī, 2026. gadā – 550 eiro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī.
Vienlaikus no 2025. gada pieaugs neapliekamais minimums pensionāriem no 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī) līdz 12 000 eiro gadā (1000 eiro mēnesī).
Pensionāriem neapliekamo minimumu varēs piemērot dalīti, ja pensijas saņēmējs ir iesniedzis grāmatiņu darba devējam (citam ienākuma izmaksātājam). Tad daļu no neapliekamā mēneša ienākuma attiecinās uz darba algu. Pensionārs varēs arī atteikties no dalītā neapliekamā ienākuma piemērošanas, piesakot izmaiņas VID, izņemot grāmatiņu no galvenās ienākumu gūšanas vietas.
Lielāka minimālā alga un atvieglojumi
Augs arī minimālā alga – 2025. gadā minimālā darba alga valstī tiks noteikta 740 eiro mēnesī, kas ir par 40 eiro vairāk nekā pašlaik.
Saglabāsies pašlaik spēkā esošais atvieglojums par apgādībā esošo personu – 250 eiro.
Paredzēta arī IIN atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā. Pieaugs no nodokļa atbrīvojamā summa bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam, ko darba devējs izmaksā darbiniekam, – no 250 līdz 500 eiro, savukārt darba devēja dāvanu apmērs, ko neapliek ar nodokli, pieaugs no 15 eiro līdz 100 eiro taksācijas gadā.
Lauksaimnieku saņemtās atbalsta summas (subsīdijas) netiks apliktas ar IIN līdz 2029. gadam, pēc tam atkārtoti vērtējot šī atvieglojuma efektivitāti.
Savukārt autoratlīdzības saņēmējiem paredzēts turpināt līdz šim noteikto nodokļu nomaksas kārtību vēl uz 3 gadiem.
